Vai varat noticēt tam, ka Rundāles pagasta Ziedoņos, Bornsmindes muižā, 2003. gada vasarā bija paredzēts atvērt viesu namu ar 14 numuriem, ēdināšanas un atpūtas kompleksu?
Vai varat noticēt tam, ka Rundāles pagasta Ziedoņos, Bornsmindes muižā, 2003. gada vasarā bija paredzēts atvērt viesu namu ar 14 numuriem, ēdināšanas un atpūtas kompleksu?
Tā “Bauskas Dzīve” rakstīja 2001. gada 21. februārī. Pagājuši pieci gadi, un nekādi būvdarbi Bornsmindes muižā nav notikuši. Ēkas sāk līdzināties graustiem. Centrālajai no tām jumts caurs, mitrums sabojājis pārsegumu, piebūve sabrūk. Vēl pirms dažiem gadiem aiznaglotie logi atlauzti, vējš un ziņkārīgu cilvēku rokas ņēmušas, kas vien bijis paņemams.
Lēti atdots
Rundāles pagasta padome Bornsmindes muižas ēku, piebūvi, zemi zem būvēm ļāva privatizēt Rīgas firmai “Rīts-L”. Privatizācijas līgums par muižas ēku un zemi noslēgts 1999. gada 27. decembrī.
Objekts novērtēts par 20 tūkstošiem latu, nosakot, ka 50 procentu summas jāsamaksā skaidrā naudā, otrtik īpašumu kompensācijas sertifikātos. Piebūves privatizācija notikusi 2000. gada nogalē, tās vērtība – Ls 2204, maksājumu sadalot uz pusēm naudā un īpašumu kompensācijas sertifikātos. Zemes vērtība Ls 871, no kuriem 20 procentu jāsedz latos, 80 procentu īpašumu kompensācijas sertifikātos. Pašvaldībai pieder parks, tas iznomāts firmai “Rīts-L”, kura maksā Ls 400 gadā.
Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzīst, ka, zinot pašreizējās nekustamo īpašumu cenas, muižas komplekss atdots privatizācijai par summu, kas šogad neļautu nopirkt vienistabas dzīvokli standartmājā Bauskā. Aivars Okmanis teic: “Tolaik pašvaldība ieguldīja līdzekļus skolā un bērnudārzā, seno muižu nespējām apsaimniekot. No 1993. līdz 1999. gadam meklējām uzņēmējus, kuri varētu ieguldīt līdzekļus objekta atjaunošanā un uzņemtos apsaimniekošanu. Vietējie komersanti interesējās, bet dokumentus privatizācijai neiesniedza.
Ar situāciju, kādā šis piemineklis ir pašlaik, nevaru būt apmierināts, jo neapsaimniekotas būves bojājas un brūk. Taču muiža vairs nav pagasta īpašums.”
Posta pieaugušie
Ziedoņos dzīvojošais Ludvigs Šidla vēstulē “Bauskas Dzīvei” nosaucis sevi par muižas un parka pārvaldnieku un vaino vietējos iedzīvotājus, īpaši viņu bērnus, ēku demolēšanā. Parka teritorijā gar Lielupes krastu staigā makšķernieki, pēc kuriem jāvāc gan tukšas pudeles, gan citi atkritumi. Līdzīga aina arī autobusu pieturā “Ziedoņi”.
Līdzās esošajās daudzdzīvokļu mājās mīt cilvēki, kuri agrāk strādājuši muižas ēkā izvietotajā slimnīcā. Skaidrīte Pabijute Ziedoņos dzīvo 36 gadus un pieredzējusi gan pils izmantošanas gadus, gan posta laiku. Gan viņa, gan Ziedoņos sastaptās Ņina Rebiša un Māra Brambate stāsta – šurp braukuši ar mašīnām un veduši, kas nav bijis aiznesams. Bērnus nevar vainot, tās ir pieaugušo nelietības. Viņas necer, ka Bornsminde vēl varētu celties un pārsteigt ar skaistumu.
Attīstība neveicas
Pašreizējā īpašnieka pārstāvis jurists Ziedonis Ūdris telefonsarunā bija atturīgs: “Esmu advokāts un kārtoju juridiskās lietas. Īpašniekam bija doma par objekta attīstību, taču tas neveicās, kā bija iecerēts, visticamāk, muižai tiks meklēts pircējs.”
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa atzīst, ka attieksme pret objektu piecu gadu garumā pierādījusi īpašnieka vienaldzību. Viņa arī informē, ka viss Bornsmindes muižas komplekss 2006. gadā no jauna iekļauts valsts nozīmes pieminekļu sarakstā. Mārīte Putniņa uzskata, lai ko glābtu, vienīgais ceļš būtu īpašuma atsavināšana. Taču tas jādara valstij, un šis process būs ilgstošs.
Pārdomām par Bornsmindes likteni lai rosina Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa laikraksta “Diena” pielikumā “Kultūras Diena” teiktais: “..nav iespējams prasīt, lai privātpersonas darītu kaut ko senu ēku glābšanā tikai aiz mecenātisma tieksmēm. Muižas pērk, lai tajās dzīvotu, izmantotu biznesam vai lai ar tām spekulētu, gaidot bagātu pircēju. (..) Taču valsts iestādes vai pašvaldības arī nākotnē nebūs tās, kas noteiks muižu glābšanas procesu. Valstij pagaidām nav programmas, bet sabiedrībai trūkst iecietības pret pārtikušo privātīpašnieku.” No raksta “Lestene un trīs atbildības loki” (2006. g. 15. decembris).
***
fakti
– Bornsmindes muižas kungu māja tapusi Fridriha Vilhelma Šepinga laikā 1760. – 1783. gadā.
– 20. gadsimta 50. un 60. gados ēkā izvietotas Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes.
– No 1967. līdz 1992. gada vidum muižā bijusi tuberkulozes slimnīca.
– 1993. gada jūlijā Bornsmindes muiža nonākusi Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā, 2000. gadā privatizēta.
