Eiropas kustības Latvijā rīkotā aptaujā pagājušā gada nogalē devīto reizi tika noskaidrots cilvēks, kurš ar darbiem vai idejām pērn visvairāk sekmējis Latvijas dalību un atpazīstamību Eiropā.
Eiropas kustības Latvijā rīkotā aptaujā pagājušā gada nogalē devīto reizi tika noskaidrots cilvēks, kurš ar darbiem vai idejām pērn visvairāk sekmējis Latvijas dalību un atpazīstamību Eiropā. Šoreiz balsojumā iesaistījās ap divi tūkstoši cilvēku.
2006. gada Eiropas Gada cilvēka titulu Latvijā ieguva radio “SWH” žurnālists 28 gadus vecais Ģirts Salmgriezis. Viņš veido saistošus raidījumus “Politikas ekvators” un “Eiropas randiņš”. Pirms tam viņš sešus gadus strādāja radio “Brīvā Eiropa” Rīgas un Prāgas birojā, bet, jau mācoties vidusskolā, rakstīja Dobeles rajona laikrakstam “Zemgale”, jo viņa dzimtā vieta ir Auce.
Gada Eiropas cilvēka titulam Latvijā tika izvirzīti pieci kandidāti – Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības līdere, Eiropas labākā jaunā basketboliste Anete Jēkabsone, Eiropas čempions 110 metru barjerskrējienā Staņislavs Olijars, Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca un Ģ. Salmgriezis, kurš šogad izrādījās atzītākais.
Kāpēc tieši viņš?
Balsotāji, vaicāti minēt iemeslu, kāpēc Ģ. Salmgriezim jābūt Eiropas Gada cilvēkam, norādījuši, ka viņa veidotās reportāžas ir atraktīvas, interesantas, trāpīgas un saprotamas, aptver plašu sabiedrības interešu kopumu. Raidījumus “Politikas ekvators” un “Eiropas randiņš” balsotāji novērtējuši par vispusīgiem un saturīgiem. Tie vienmēr ir saistoši un ar jaunu atklāsmi, nekad nav sausi. Tā ir erudīcijas stunda ikvienam klausītājam. Precīza sapratne, dinamika, degsme – tādi ir Ģirta veidotie sižeti, programmas, raksti un diskusijas. Žurnālists iesaista diskusijās ļoti dažādus cilvēkus.
Viņš arī neslēpj, ka informāciju pasniedz “seksīgi”. “Dzirdēju to vienā seminārā un patiesi noticēju, ka ziņas iespējams pasniegt šādā veidā. Tas nozīmē – dinamiski, interesanti un viegli uztverami. Nepietiek ar to, ka iztulko konkrētus dokumentus no angļu valodas uz latviešu. Bieži vien jātulko arī no latviešu valodas uz latviešu valodu, jo informācija pasniegta pārlieku birokrātiski. Ja pašam ir izpratne par Eiropas lietām, tad nav sarežģīti tās izskaidrot pārējiem. Turklāt ziņai atvēlētas tikai 40 sekundes,” stāsta Ģ. Salmgriezis.
Tā nu sanāk, ka Ģirtu pazīstu jau kopš pamatskolas gadiem, kad viņš bija aktīvs un atraktīvs mazpulcēns.
Ģirts jau pusaudža gados zināja, ka kļūs par žurnālistu, mērķtiecīgi uz to gāja. Likumsakarīgi, ka tieši viņam, kaut arī tikai pirmā kursa studentam, uzticēja likvidētā Latvijas mazpulku organizācijas žurnāla vietā veidot jaunu un saistošu avīzi. Kā reiz atzinās Ģirts, viņam bijis neērti atteikt, jo pirms tam bija dāvāta iespēja no mazpulku organizācijas piedalīties vērtīgā seminārā Strasbūrā. Tā Ģirtam nācies rauties vairākās frontēs: studijas, sabiedriskais darbs mazpulku padomē, veidojot avīzi un organizējot neaizmirstamas preses balles. Paralēli darbs žurnālistikā – izmēģinājis sevi gan TV “Rīta bumā”, gan presē, bet vislabāk jūtas tieši radio. Viņam piemīt dabas doti un izkopti trumpji – laba balss, skaidra dikcija un humora izjūta. Tomēr visa pamatā ir milzu darbs.
Ģirta vietā – īslīciete
Vairākus gadus mazpulku avīzi Ģirtam palīdzēja veidot bijusī Īslīces mazpulka dalībniece, topošā žurnāliste Ieva Ukstiņa, kas tagad pati jau kādu laiku pārņēmusi avīzes vadību. Gatavojot šo publikāciju, atradu trīs gadus vecu mazpulku avīzes numuru, kurā lasāms Ievas raksts “Mūsu redaktors – žurnālistikas cerība”. Jā, Ģirts trīs gadus pēc kārtas ir saņēmis apbalvojumu “Gada radio žurnālists”, 2004. gadā Latvijas Žurnālistu asociācija atzina Ģ. Salmgriezi par gada labāko jauno radio žurnālistu.
I. Ukstiņa intervējusi arī Ģirta bijušo kolēģi radio “Brīvā Eiropa” Judīti Čunku. Viņa izteikusies ļoti atzinīgi. Studijā ar Ģirtu bijis jautri, viņš ienesis dzirkstīti ikdienas darbā. Pratis atrast problēmas risinājumiem atšķirīgu aspektu, nekā tas pasniegts citos plašsaziņas līdzekļos. Spējis vienmēr veiksmīgi atrast kādu “odziņu”, ar ko piesaistīt klausītājus. Ģirtam izdevies nokļūt īstajā darba laukā, jo politiskās norises viņš pārzina ļoti labi, ir ieguvis arī maģistra grādu politikas zinātnē.
***
Uzziņai
2005. gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis,
2004. gadā – EP deputāts Georgs Andrejevs,
2003. gadā – futbolists Māris Verpakovskis,
2002. gadā – dziedātāja Marija Naumova,
2001. gadā titulu ieguva Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga,
2000. gadā – mūziķis Renārs Kaupers,
1999. gadā – politiķis Valdis Birkavs,
1998. gadā – zinātnieks un publicists Eduards Bruno Deksnis.
