Valdībā pieņemto likumu labojumos klausoties, šķiet, ka pats netīkamākais «kustonis» uz ceļa ir cilvēks. Prasība principiāla – nebūs atstarotāja, jāmaksā sods līdz 20 latiem.
Valdībā pieņemto likumu labojumos klausoties, šķiet, ka pats netīkamākais “kustonis” uz ceļa ir cilvēks. Prasība principiāla – nebūs atstarotāja, jāmaksā sods līdz 20 latiem. Nav, ko teikt – ministri (tieši viņi veido valdību) ir ļoti elastīgi. Likumus labo un papildina, pat pieskaņojoties dabas kaprīzēm. Šoreiz tā ir plikā ziema, kad viss pelēks un uz šī fona cilvēks vēl pelēcīgāks.
Manuprāt, pavisam maz vai pat nemaz netiek pieminēti autobraucēji (tādi ir arī visi ministri). Viņi jau tiktāl vienkāršojušies, ka sabraukt līdzcilvēku kā zaķi tāds nieks vien ir. Neesmu dzirdējusi ne augstāko, ne zemāko varu aicinām šoferus šajā pelēkajā laikā braukt uzmanīgāk, kur nu vēl piemērot viņiem grozījumus satiksmes noteikumos. Liekas, ka nobraukt savas sugas brāli ir gandrīz vai likumīgi, ja tas meža takas, tīruma vai pļavas vietā izvēlējies ceļu. Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pat ierosinājis dažviet atļaut braukšanas ātrumu 110 kilometru stundā, piemēram, minot autoceļu uz savu Liepāju.
Esmu tipiska kājāmgājēja, taču nereti nākas sēdēt blakus šoferim, arī krēslas stundās vai nakts tumsā. Nesen braucot no Kandavas uz Bausku, jutos kā uz karstām oglēm. Gandrīz katra otrā pretimbraucošā mašīna drāzās, nepārslēdzot gaismu no tālās uz tuvo. Ne reizi vien nācās pat apstāties, lai pēc tādas uguņošanas, kad pretī cita pēc citas brauca vairākas žilbinātājas, pārliecinātos, vai netuvojamies kādam grāvim. Ja šādā gaismu krustojumā gadītos gājējs, pat fosforizēti kauli viņu neglābtu. Autovadītāji, protams, labi apzinās, ka apžilbinošajā gaismā saskatīt ātrbraucēja mašīnas numuru nav iespējams. Pirmo ceļu policistu ievērojām tikai netālu no Jelgavas, kur sākās ielu apgaismojums un situācija krasi mainījās.
Šoferi uz ceļiem uzvedas pirātiski. Diemžēl viņu patvaļu un pašpārliecinātību neierobežo ne likumu labojumi, ne kontrole.
KĀJĀMGĀJĒJA
