Ja dokumentu kārtošana ritēs bez īpašas aizķeršanās, tad gada otrajā pusē 14 tūkstoš Bauskas pilsētas, Ceraukstes un Brunavas pagasta iedzīvotāju dzīvos vienā novadā.
Ja dokumentu kārtošana ritēs bez īpašas aizķeršanās, tad gada otrajā pusē 14 tūkstoš Bauskas pilsētas, Ceraukstes un Brunavas pagasta iedzīvotāju dzīvos vienā novadā.
Pērnā gada oktobrī saņemts valsts finansējums 4000 latu apmērā projekta izstrādei. Līdz šī gada marta beigām Ministru kabinetam jāiesniedz atskaite par paveikto. Bauskas novada veidošanas projekta koordinators ir Laimonis Vaļēvičs. Viņš arī vadīja novada veidošanā iesaistīto amatpersonu darba grupas trešo sanāksmi, kas 4. janvārī tika organizēta Brunavas pagasta “Ērgļos”. Vairāk nekā divu stundu diskusijā klāt bija arī “Bauskas Dzīve”.
Daudzi nav sagatavojušies
Pirms ieskata runātajā, kā arī viedokļu analīzes daži vērojumi no malas. Sākumā šķita, ka daļa diskusijas dalībnieku, kuriem acīmredzot vajadzētu būt ieinteresētiem notiekošajā, nav darbam sagatavojušies. Viņu jautājumi projekta konsultantei, nespēja izteikt pārdomātus priekšlikumus liecināja, ka pirms tam neviens dokuments nav skatīts, nav iepazīta novadu veidošana citviet Latvijā. Atlika vien piekrist Bauskas Domes priekšsēdētājas Ārijas Gailes vairākkārtējām replikām: “Veči, dokumentus vajag lasīt!” Starp nedaudzajiem, kas šķita rūpīgi gatavojušies darba grupas sanāksmei, bija Domes finanšu nodaļas vadītāja Sarmīte Oļehnoviča.
No četrām iepriekšējās tikšanās laikā izveidotām darba grupām tām uzticētos uzdevumus bija izpildījušas tikai divas. Ar īpašu kompetenci neizcēlās arī projekta konsultante Inga Vilka. Teorētiski labi sagatavojusies, viņa vāji orientējās vietējos apstākļos. Tomēr neraugoties uz vairākiem iepriekš minētiem trūkumiem, darbs ir jāpaveic. Apvienošanās projekts, publiski apspriests un apstiprināts katrā pašvaldībā, pavasarī jāiesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pēc tam to skatīs arī Ministru kabinetā, un jūlijā dokumenti varētu būt gatavi novada izveidei.
Lai visiem ir amati
Darba grupas sanāksmē Brunavā iezīmējās aktuālākie jautājumi, par kuriem jāvienojas projekta izstrādes laikā. Tika uzsvērts jautājums par pakalpojumu centru esamību, par iespēju iedzīvotājiem maksimāli ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Līdztekus šai tika izvirzīta vēl viena prioritāte – grants brauktuvju uzlabošana. Ceļu tīkls topošā novadā ir pietiekams, jādomā, kā tos salabot un pēc tam uzturēt. Izveidojoties novadam, tiks saņemtas mērķdotācijas vairāk nekā 400 000 latu apmērā.
Nozīmīgs jautājums ir arī par novada lēmējvaras jeb deputātu darbu. Līdz 2009. gada pavasara pašvaldību vēlēšanām novadā strādās 25 deputāti (11 no Bauskas, pa septiņiem no Brunavas un Ceraukstes). Sanāksmē izskanēja replika, kā Bauskas attīstību varētu ietekmēt 14 pagastus pārstāvoši deputāti. Pēc 2009. gada vēlēšanām likums paredz novadā tikai 11 deputātu vietas. Vai to vidū būs arī Ceraukstes un Brunavas pārstāvji un kā šie deputāti spriedīs par pagastu turpmāko attīstību?
Klātesošie pauda bažas, vai pēc novada izveides būs darbs pašreizējiem pašvaldībās strādājošajiem. “Štatu saraksts jāveido tā, lai neviens nav apvainots, lai katram ir kāds darbiņš,” sacīja kāda Brunavas pašvaldības darbiniece. Sākot veidot iespējamās novada izpildvaras struktūras, atklājās, ka darbinieku tajās būs nepieciešams vairāk, nekā tas ir pašlaik.
Jādomā ar perspektīvu
“Ja topošajā novadā neatrisinās mūsu ceļu problēmas, tad no šī jaunā veidojuma būs maza jēga,” tā teic Brunavas pagasta deputāte Jaņina Kursiša. Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” viņa pauda cerību, ka beidzot varētu pieņemt kādu radikālu lēmumu par Grenctāles kultūras nama tālāko darbību. “Ir maz cerību atdzīvināt kultūras dzīvi šajā namā, taču nojaukt to arī nebūtu prāta darbs. Kopīgiem spēkiem jārisina šī problēma,” tā J. Kursiša.
Viņa arī izteica cerību, ka topošā novada deputāti turpinās atbalstīt mazās lauku skolas, veicinās izglītības iestāžu attīstību. “Svarīgi, lai jaunajā novadā tiktu izstrādāta tā plānveidīga attīstības stratēģija. Jābūt izstrādātiem projektiem, kurus varētu īstenot ar ES līdzekļu izmantošanu. Ja dzīvi topošajā novadā plānos ar perspektīvu, tad tam būs nozīme. Ja domās katrs tikai par sava pagasta vai pilsētas vajadzībām, tad es esmu pret apvienošanos,” tā J. Kursiša.
