Latvijas premjera Aigara Kalvīša termins «septiņi trekni gadi» ir pamanīts un sāk folklorizēties. Arī «Bauskas Dzīvei» viendien zvanīja kārtīgs lauku vīrs, kam galva uz pleciem un spēks vēl turas.
Latvijas premjera Aigara Kalvīša termins “septiņi trekni gadi” ir pamanīts un sāk folklorizēties. Arī “Bauskas Dzīvei” viendien zvanīja kārtīgs lauku vīrs, kam galva uz pleciem un spēks vēl turas. Viņš vaicāja: “Kam konkrēti būs septiņi treknie gadi?” Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze plašsaziņas līdzekļos ir paudis domu, ka tādi tie būs ļaudīm, kuri strādā. Tātad – optimistisks un cerīgs uzstādījums, ko sniedz valsts augstas amatpersonas.
Tomēr darītājs nav vis tik pārliecināts un drošs, jo ar 2007. gadu sākas Eiropas Savienības jaunais programmperiods lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijā jāsāk darboties Lauku attīstības programmai 2007. – 2013. gadam. Katram saprotams, ka tas ir pietiekami ilgs un nozares virzībā ļoti svarīgs periods.
Nemēģināšu izklāstīt formalitātes, kas saistītas ar šī dokumenta saskaņošanu, apstiprināšanu dažādās instancēs tepat Latvijā un, protams, arī Eiropā. Galu galā tas ir valsts institūciju darbs. Svarīgāk zināt, kas sagaida mazākus un lielākus saimniekus, kuri domā strādāt lauksaimniecībā. Lūkoju to skatīt no praktizējoša lauksaimnieka viedokļa, jo nozares atbalsta sistēmā būs pārmaiņas un tās vajadzēs zināt, lai gluži vienkārši izmantotu visu iespējamo. Iecavas novada lauku attīstības speciālists Stepans Drozdovs ir sagatavojis rīcības plānu. Proti, līdzko būs skaidrība par šī gada nacionālajām subsīdijām, zemniekiem organizēs informatīvu sanāksmi. Tajā aicinās piedalīties Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktora vietnieku Gunti Liepu, lai pārrunātu visus jaunumus. Jautājumi un atbildes – tā ir iecerēts seminārs. Droši vien tādas ievirzes mācības vajadzētu paredzēt katrā pagastā.
Par ko jādomā, sākoties jaunajam programmperiodam? Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš izdevuma “Agropols” pagājušā gada 24. numurā ir akcentējis svarīgākās atšķirības no iepriekšējā perioda. Pieminēšu pāris, piemēram, nākamajiem septiņiem gadiem paredzētas stingri noteiktas, ar limitētu finansējumu pieejamas kārtas, kurās projekti tiek vērtēti pēc kvalitātes kritērijiem, nevis – pirmais atnāca, pirmais samala. Agrāk vai vēlāk paredzams izsīkums gandrīz visiem eksistenci uzturošajiem, īpaši mazāk labvēlīgo apvidu maksājumiem, uzsvaru liekot uz darbības attīstību veicinošajiem investīciju rakstura projektiem.
Lauku uzņēmējiem gluži vienkārši ir jābūt nomodā, jāinteresējas par situāciju. Pretējā gadījumā var sanākt tā, ka svarīgas lietas būs nogulētas.
