Mūsu rajona četras bioloģiskās saimniecības ir ieguvušas sertifikātu un ražo produktus, kas atbilst šī saimniekošanas veida kritērijiem.
Mūsu rajona četras bioloģiskās saimniecības ir ieguvušas sertifikātu un ražo produktus, kas atbilst šī saimniekošanas veida kritērijiem.
Iecavas novada bitenieks Arnis Melderis par šī virziena izvēli saka: “Esmu dvēselē zaļš, un zaļā domāšana manī ir ne jau sertifikāta dēļ. Pats izvēlos tādus pārtikas produktus, kas ir veselīgi un man tīkami. Ir gandarījums, ka to pašu varu arī citiem piedāvāt.”
Ar iekšēju pārliecību
Vārdi “zaļā domāšana” ir tie, kas nepārprotami raksturo bioloģiskos saimniekotājus. Arī Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja, uzsver, ka domāšana ir svarīgākais.
Stelpes pagasta zemnieks Andris Kalniņš ir absolūts bioloģiskās saimniekošanas piekritējs. Viņa prāvais slaucamu govju ganāmpulks tiek kopts un uzturēts saskaņā ar dabas ritmiem. Stelpes pašvaldības lauku attīstības speciāliste Aiga Saldābola “Bauskas Dzīvei” nereti ir sacījusi, ka var tikai apbrīnot “Ozolu” saimnieka neatlaidību. Higiēnas prasību ievērošanā “zaļajiem” saimniekiem nekādu atlaižu nav, taču tās nodrošināt ir sarežģītāk nekā pārējiem kolēģiem.
Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecība “Liepas” ieguvusi divus sertifikātus – liellopu gaļas ražošana un piensaimniecība ir saskaņota ar bioloģiskās saimniekošanas prasībām. Agri Veidi var uzskatīt par pieredzējušu “zaļo” saimnieku.
Vide teic priekšā
Apmeklējot Skaistkalnes pagasta “Kausiņus”, kas atrodas gleznainā vietā Mēmeles krastā netālu no Skaistkalnes, šķita – kā gan šādā vietā lai saimniekotu citādāk, ja ne videi un dzīvām radībām draudzīgi. Saimniece Silvija Auziņa neslēpa emocijas, stāstot par Rīgas dzīves un poligrāfijas speciālistes ikdienas nomaiņu pret laukiem. “Trīs gadi pagāja, kamēr pieradu. Ir grūti un interesanti. Ticība tam, ko darām, ļāvusi izturēt,” tā Silvija. Auziņi mantojuši 14 hektāru zemes, kas piešķirta Gunāra tēvam par latviešu strēlnieka gaitām. Ģimene spēj to aprūpēt, kopj arī četras slaucamas govis. Visa produkcija ir bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoša. Piens, dārzeņi, augļi, ko izaudzē piemājas dārzā.
Stāstījumā par mazās saimniecības ikdienu visu laiku vijās cauri pārdomas. Ne jau gaišas un cerīgas, skaudras gan. Auziņu ģimene nerod izskaidrojumu daudzām valstiskām norisēm, kas arī kārtīgiem darba darītājiem neļauj justies pietiekami stabiliem un materiāli nodrošinātiem. Gunārs savulaik ir neklātienē mācījies par biškopi un tagad ar bažām domā par nelielo dravu. Kā to varēs nodrošināt ar barību ziemā, ja Latvija pātrauks ražot cukuru? Kādi būs maksājumi par bioloģisko saimniekošanu turpmāk? Kā jaunākajai meitai izdosies pabeigt studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē? Kā mierinājums darbīgajām dienām ir sakārtotā vide un Mēmeles tuvums. Abi Auziņi bilst, ka upe viņiem dod veldzi un spēku vasaras mēnešos.
Laiks diktē savu
Skaistkalnes pagasta “Mačēni” vēl nav ieguvuši sertifikātu. Dace Stankēviča rāmi pauž atskārsmi par pievēršanos zaļajai saimniekošanai: “Dzīve pateica priekšā. Vai mums būtu izdevīgi pirkt slāpekli, kura cena ir pieaugusi vairākas reizes, lai mēslotu laukus? Izmantojam kūtsmēslus, jo to pietiek. Visu, kas izaug dārzā, patērējam paši un radi. Nevienam taču negribas ķimizētus produktus. It kā pašsaprotami nonācām līdz zaļajam virzienam. Šo to pašpikojām pie kaimiņiem Aizkraukles rajona Kurmenes pagastā. Daudz lasu un tā uzzinu jaunāko. Jā, papīru tagad ir vairāk. Bet esmu tām prasībām cauri izbūrusies. Arī Eiropas standartu sasniegšanas projektus pati sarakstīju. Domāju – lai kā būs ar Latvijas lauksaimniecību, bioloģiskie saimnieki pastāvēs.”
“Mačēnu” ganāmpulkā ir 18 slaucamas govis, produkciju pārdod akciju sabiedrībai “Bauskas piens”.
***
Uzziņai
– Bauskas rajonā pašlaik ir 15 bioloģiskās saimniecības, kurām ir dažāds statuss. Vecumnieku pagastā – trīs, Vecsaules pagastā – divas, Iecavas novadā – trīs, Skaistkalnes pagastā – trīs, Rundāles pagastā – divas, Codes pagastā – viena, Stelpes pagastā viena.
