Pagājuši vairāki gadi, kopš Bauskas pašvaldībā aktualizēja tematu par pilsētas būvvaldes izveidi. Būvniecība urbanizētajā vidē dīkstāvi šajā laika periodā nav pieredzējusi.
Pagājuši vairāki gadi, kopš Bauskas pašvaldībā aktualizēja tematu par pilsētas būvvaldes izveidi. Būvniecība urbanizētajā vidē dīkstāvi šajā laika periodā nav pieredzējusi. Arī tuvākajā nākotnē pagaidām īpašs tās bremzēšanas spēks nav saskatāms.
Pašu domnieku argumenti 2004. gadā skanēja cēli – sava būvvalde pilsētā nepieciešama, tādējādi Domei būtu, no kā prasīt atbildību, un tā varētu kontrolēt būvniecību Bauskā. Nākamajā gadā vārdi apstiprinājās darbos, un 2005. gada 21. aprīlī Dome vienprātīgi apstiprināja Bauskas būvvaldes nolikumu.
Saskaņā ar to būvvaldē darbu vajadzētu sākt trim darbiniekiem – vadītājam, arhitektam un būvinspektoram. Tika izsludināts konkurss, un Domes izpilddirektors Jānis Mičulis toreiz solīja, ka būvvalde darbu varētu sākt jau vasarā. Paredzētais būvvaldes vadītāja atalgojums – 396,80 latu, arhitekta un būvinspektora alga tika plānota 371,20 latu apmērā katram. Pašvaldība bija deklarējusi, ka budžets atļaušot tērēt padsmit tūkstošus latu šim mērķim. Pērnā gada budžetā, pēc Bauskas pašvaldības sniegtās informācijas, būvvaldei jau tika ieplānoti 24 tūkstoši latu, tas uz inflācijas rēķina.
Kompromisa variants
Esam jau pārkāpuši 2007. gada slieksni, taču tā darbu vēl joprojām nav sākusi. Ir tikuši izsludināti vairāki konkursi uz būvvaldes vadītāja amatu, taču viss veltīgi. Tik ilgi gaidītā un lolotā ideja izgāzusies, un tagad tiek meklēti jauni risinājumi. Bauskas pilsētas Domes preses sekretāre Andra Matuļenko norāda, ka esot ievērojamas grūtības sameklēt piemērotus speciālistus, kas šo darbu varētu veikt prasmīgi un pilnvērtīgi. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir samērā niecīgais atalgojums, ko vietvara var piedāvāt, tāpēc arhitekti labprātāk izvēlas darbu privātfirmās.
Taču tagad visas cerības tiek liktas uz novada veidošanu. Speciāliste uzsver, ka pašlaik tiek gatavots Bauskas novada izveides projekts, kuram būs nepieciešama arī sava būvvalde. Turklāt tai plānots citādāks darbības mehānisms un kadru struktūra, tādējādi arī citādāks finansējums.
Pērn izveidots arī kompromisa variants, kad uz līguma pamata noteiktās dienās pašvaldībā pieņēma rajona būvvaldes speciālisti Aleksandrs Paklons un Andris Barovskis, kas nozīmēja vien tos pašus vēžus, tikai citā kulītē. Šo speciālistu algošanai un sludinājumu publicēšanai par izsludināto konkursu uz vakanto būvvaldes vadītāja vietu Dome pērn tērējusi 2700 latus. Pārējie līdzekļi, kas bija domāti šīs struktūras izveidošanai, tika novirzīti vērienīgā projekta Zemgales reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas attīstības Latvijā līdzfinansējuma daļas segšanai. Šādu informāciju sniedz pašvaldības finanšu nodaļa.
Parasti – divas intereses
Jaunus speciālistus pilsētas pašvaldībai atrast izrādījās ciets rieksts. Tādējādi vēl joprojām Bauskas rajona Būvvaldes pārziņā ir 15 pagastu, novads un Bauska. Kādu ceļu līdz šim gājusi pilsēta un līdz kurienei nonākusi? Arhitekts, kurš vēlējās palikt anonīms, jo šajā cunftē viens otru pazīst un atklāti kritizēt cita darbu tomēr neuzdrošinās, norādīja, ka Bauskā ir grūti saskatīt pārdomātu pilsētplānošanu, ja tā turpināsies, var nonākt arī līdz pilsētbūvnieciskai katastrofai. Iespējams, teikts par asu, taču speciālists atzina, ka pilsētas galvenais arhitekts Bauskā būtu pat ļoti nepieciešams, kā arī sava būvvalde.
Viņš uzsver, ka mūsdienās visu nosaka intereses, un tās veido mērķus, nevis kā sociālisma laikā, kad interešu nebija un mērķus noteica viena partija. Ja mērķis nav bāzēts interesēs, tad nieks vien esot. Tajā pašā laikā jāielāgo, ka visas intereses ievērot nevar, tāpēc veidojas konflikts, kuru vajadzētu risināt pilsētplānotājam. Arhitekts, sauksim viņu par Vili Bērziņu, norāda, ka parasti ir divas intereses – privātās un vairākuma. Ideālā variantā privātīpašniekiem būtu jāveido interešu grupas, caur kurām jātuvojas vairākumam. Savukārt vairākuma intereses jāpārstāv pašvaldībai, kurai savu interešu, pēc definīcijas, nedrīkstētu būt, bet pilsētplānotājs tās mēģina līdzsvarot un piedāvā risinājumu.
Pēc ilgas stagnācijas Latvijā, arī Bauskā, attīstījies nekustamā īpašuma sektors, līdz ar to augusi arī uzņēmēju interese būvēt. Pašreizējā situācijā paši baušķenieki ir pamesti novārtā, jo izskatās, ka uzņēmēji, kuri būvē, pārsvarā nav vietējie. Saprotot uzņēmēju interesi pelnīt, viegli iedomāties, kā Bauskā turpināsies “konservu kārbu” celtniecības bums. Šīs jaunbūves tiek celtas nevis strikti izvērtējot pilsētas vēsturi, kultūru un arhitektūru, bet ļoti vienkārši – tiek atsūtīts kāds investora pārstāvis no lepnās Rīgas, lai atrastu piemērotāko vietu kādai bodelei. Protams, vieta tiek atrasta, pilsēta priecājas, ka tiek piesaistītas investīcijas, tiek “uzcepta” kārtējā “konservu bundža” – kaut kur, kaut kādā paskatā, pilsētas kopējais veidols nevienu īpaši nesatrauc. Galveno arhitektu var dēvēt par pilsētas “tēvu”, taču Bauska vientuļi snauž uz lauriem vien “mātes” Domes paspārnē.
Karikatūra, nevis arhitektūra
Arhitekts sliecas arī piekrist kāda lasītāja izteiktai piezīmei, ka tagad, caurbraucot pilsētai un vērojot tās jaunos vaibstus kalna galā, to grūti nosaukt par arhitektūru – drīzāk jādēvējot par karikatūru. Var jau sacīt, ka Bauska nav Rīga, kur noteikumi daudz striktāki. Piemēram, lai galvaspilsētā saskaņotu projektu sabiedriski nozīmīgam gruntsgabalam, tiek izsludināti projektēšanas biroju konkursi. Ja netiek saņemts pienācīgs risinājums, projekta attīstītājam jāorganizē atkārtots konkurss.
Rīgā, apspriežot projekta attīstītāja priekšlikumus, komisijā parasti piedalās Arhitektu savienības biedri, rajona un pilsētas galvenie arhitekti, kā arī citi speciālisti. Apbūves priekšlikums, kurš uzvarējis konkursā, atbilst ne tikai teritorijas plānojumam, bet arī visiem pilsētbūvniecības normatīviem, un tālāk tas tiek virzīts sabiedriskai apspriedei. Vairumā tā ir vien formāla padarīšana, un iedzīvotāju piedalīšanās sabiedriskajās apspriedēs ir gana kūtra.
Apstādināt bezjēdzību
Rīgā ir projekti, kuri tiek virzīti vairākus gadus, un ir institūcijas, kas vienu projektu var likt pārstrādāt 200 reižu, līdz tiks ievērota likumdošana un pilsētbūvniecības noteikumi.
Mazpilsētā tas ir citādāk. Būvvalde šeit ir īpaši noslogota, un projekti tiek saskaņoti ar vieglu roku. Ilgās bezdarbības vai nepārdomātu darbību dēļ Bauska ir apgriezta ar kājām gaisā un pārpildīta ar nožēlojama paskata ēkām, labot situāciju nav iespējams, vienīgi var apstādināt šo bezjēdzību, ja pilsēta pieaicinās augstas kvalifikācijas speciālistus, uzskata V. Bērziņš. Taču neapšaubāmi šeit svarīgs arī finansējuma jautājums. Arhitekta profesija Latvijā ir ļoti pieprasīta, un saprotams, ka Bauskā būtu jādomā par atalgojumu speciālistiem, kurus grib piesaistīt. Nevar arī apgalvot simtprocentīgi, ka jaunizveidotā būvvalde izpildīs to misiju, kas tai būtu jāveic. Ir jārada sistēma, jānosaka spēles noteikumi. Viens no iespējamiem pagaidu risinājumiem, ko iesaka V. Bērziņš, – bez štatiem un uz līguma pamata pieņemt darbā pilsētas arhitektu no citas pilsētas, kuram ir atšķirīgs viedoklis, lai būvvaldes iekšienē veidotos viedokļu dažādība.
