Mainīgs garastāvoklis, nogurums, pārliecīga aktivitāte vai apātija, nespēja atrisināt konfliktu ģimenē vai darbā, koncentrēšanās grūtības – tās ir tikai dažas pazīmes, kuru dēļ iesaka doties pie psihologa.
Mainīgs garastāvoklis, nogurums, pārliecīga aktivitāte vai apātija, nespēja atrisināt konfliktu ģimenē vai darbā, koncentrēšanās grūtības – tās ir tikai dažas pazīmes, kuru dēļ iesaka doties pie psihologa.
Konsultēšana pieaugušajiem notiek galvenokārt sarunas veidā, analizējot situāciju, meklējot risinājumus. Savukārt bērniem tiek izmantoti dažādi uzdevumi, psiholoģiskās metodes un spēles, kas palīdz atklāt notikušo un to, kā tas ietekmējis bērna uzvedību vai veselību. Tās var būt individuālas vai grupu nodarbības, konsultāciju sesija, kas visbiežāk paredz desmit tikšanās ar situācijas analīzi un risinājumu meklēšanu, turklāt sev labvēlīgāko izvēlas klients pats.
Tā stāsta klīniskās psiholoģijas maģistre Andra Katkeviča, kura strādā Īslīces vidusskolā un sniedz konsultācijas arī Bauskas Domes rehabilitācijas centrā “Ābele”.
Nereti cilvēkiem grūti saņemties, lai meklētu šādu palīdzību, jo gribam būt stipri, neizrādīt vājumu, arī citi pamudina pašiem risināt savas problēmas. Kā var palīdzēt psihologs?
– Gribu uzsvērt, ka saņemšanās lūgt palīdzību ir emocionālās veselības pazīme. Ja nejūties stiprs, tad atzīsti un meklē ceļu, kā situāciju mainīt. Psihologs uzklausa un palīdz klientam palūkoties uz viņa problēmu no vairākiem aspektiem. Tā nebūs pamācīšana, bet gan dažādi varianti, kā varētu kaut ko darīt, lai situācija vai attieksme pret dzīvi mainītos. Turklāt jāsecina, ka ļoti bieži cilvēkam tieši izrunāšanās, nomāktības vai problēmu izklāsts ir ļoti svarīgs. Būtiski, lai izveidotos savstarpēja uzticēšanās.
Pēdējos gados attieksme pret psihologa palīdzību ir mainījusies, cilvēki to izmanto, un tas ir pozitīvi. Gribu ieteikt gluži tāpat nebaidīties konsultēties ar ārstu psihiatru. Ir gadījumi, kad psihologam to nākas ieteikt, jo bieži vien tikai ar psiholoģisku palīdzību ir par maz.
Ne tik sen psihologs ir arī mācību iestādēs. Kāda palīdzība tur tiek gaidīta un sniegta?
– Skolu psihologs strādā pēc pasūtījuma, sadarbojoties ar sociālo darbinieku, klašu audzinātājiem. Pēc viņu ieteikuma regulāri veicu sociāli psiholoģiskā klimata izpēti klasēs. Tā ir anonīma aptauja, kurā bērni piedalās tad, ja vecāki tam piekrīt. Tas nu ir obligāts priekšnosacījums. Pētījums nereti parāda atsevišķas konfliktsituācijas, kuras varu palīdzēt risināt. Pēc skolotāju ieteikuma piedalos audzināšanas stundās.
Diezgan bieži vecāki lūdz aprunāties ar savu atvasi, jo ir novērojuši pārmaiņas uzvedībā un meklē cēloni, lai palīdzētu. Man skolā ir savs kabinets, kur netraucēti varu aprunāties ar bērnu. Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu kādu konfliktsituāciju, pārdzīvojumu, kas pusaudzi smagi nomāc, lai aizkavētu galēju reakciju – katru gadu Latvijā vairāk nekā desmit bērnu izdara pašnāvību.
Ko skolēni šajās aptaujās atklāj biežāk?
– Par skolotājiem bērni sūdzas reti. Vairāk problēmu ir attiecībās ar līdzaudžiem, arī māsām, brāļiem. bērni arī atklāj pārdzīvojumus ģimenē, piemēram, to, ka ir nesaskaņas ar vecākiem vai starp viņiem. Bērni ļoti pārdzīvo, ja vecāki šķiras, viņi to cenšas slēpt, bet uzvedībā parādās pārmaiņas. Tad ir jāpalīdz, lai nesāktos depresija, kas arī bērnu un pusaudžu vidū ir novērojama.
Skolas psihologam nākas sniegt atbalstu arī skolotājiem. Viņi bieži vaicā padomu par dažādām problēmām, kas ir aktuālas audzēkņiem – kā labāk runāt par atkarībām, attiecībām ar pretējo dzimumu. Manuprāt, pedagogi vēlas savu darbu veikt maksimāli labāk, tāpēc vēršas pie psihologa kā pie eksperta. Turklāt arī skolotājiem ir dažādas problēmas: ģimenes, attiecību, veselības.
Kā var saņemt psihologa konsultāciju centrā “Ābele” Bauskā?
– Ļoti vienkārši, ir jāatnāk un jāvienojas par laiku, kad šāda tikšanās var notikt. Es vairāk strādāju ar ģimenēm un bērniem, kolēģe Inga Grīnberga konsultē pieaugušos, arī par pāra attiecībām. Pie psihologa nosūta arī sociālais dienests, bāriņtiesa, probācijas, nodarbinātības dienests. Nācies gan secināt, ka tie, kurus sūta, ne vienmēr izmanto šo iespēju. Labāk izveidojas kontakts ar personām, kas pašas izvēlas tikties ar psihologu. Cilvēks izvēlas, cik daudz viņš ir gatavs stāstīt, ko viņš vēlas risināt un kādā tempā atklāt savas grūtības.
Bauskas iedzīvotājiem konsultācijas ir bez maksas, to finansē pašvaldība. Strādāju arī ar vardarbībā cietušiem bērniem, tā ir valsts finansēta atveseļošanās programma, desmit konsultācijas un iespēja nosūtīt tālākai palīdzības saņemšanai kādā no krīzes centriem.
Vai psihologs mēdz iet pie klienta uz mājām?
– Terapeitiskajā procesā ir ļoti svarīgi, lai cilvēks tieši saņemtos iznākt no ierastās vides, jo tā ir pārmaiņa, kas var izraisīt patīkamas emocijas. Tāpēc uz mājām pie klienta psihologs iet ļoti reti, protams, ir izņēmumi – esmu gājusi pie guloša slimnieka, invalīda, kurš nevar pārvietoties, arī pie kādas pusaudzes, kad mājās bija ļoti smags konflikts.
Vai psihologs vienmēr var palīdzēt?
– Nevar gaidīt, ka saruna un speciālista ieteikumi automātiski atrisinās problēmu. Tas nedarbojas kā tablete pret galvassāpēm, un arī tā ne vienmēr palīdz, jo sāpju cēloņi ir dažādi. Klientam pašam ir jāiegulda pūliņi un apņemšanās, jo psihologs nevar kārtot lietas viņa vietā ne darbā, ne ģimenē, ne veselības atgūšanā.
***
Uzziņai
– Pie psihologa vēršas, ja radušās grūtības, ir neskaidri jautājumi pašam par sevi vai savām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Grūtību spektrs var būt ļoti plašs:
– personīgās problēmas (drūms noskaņojums, depresija);
– nedrošība, negatīvas domas, ilgstoši slikts garastāvoklis;
– pašneefektivitātes izjūta, zaudējums, šķiršanās, atkarība, attiecību veidošanas grūtības, dzīves mērķa un jēgas trūkums;
– attiecību problēmas, konfliktējošas attiecības ar citiem cilvēkiem darbā, mājās, skolā;
– problēmas attiecībās ar bērniem – audzināšanas grūtības, nepaklausība, bērna personības problēmas.
– Psihologa palīdzību meklē, ja pēc paša iniciatīvas vai cita speciālista ieteikuma nepieciešama psihodiagnostika. Tā ir vērsta uz personības izpēti un/vai izziņas procesu (intelekta) izpēti. Psiholoģisko testēšanu veic, lai noskaidrotu iespējamās grūtības saskarsmē, personībā vai mācībās un palīdzētu atrast labvēlīgu atrisinājumu.
