Viena no rajona mazākajām pašvaldībām – Stelpes vietvara – iekārtojusies ēkā, kas kopš tās pamatakmens iemūrēšanas brīža ir bijusi domāta tikai vietējās varas funkciju pildīšanai.
Viena no rajona mazākajām pašvaldībām – Stelpes vietvara – iekārtojusies ēkā, kas kopš tās pamatakmens iemūrēšanas brīža ir bijusi domāta tikai vietējās varas funkciju pildīšanai.
Laikazobs sarkano ķieģeļu māju no ārpuses īpaši daudz nav bojājis, taču iekšienē gan teju vai katrs kaktiņš brēktin brēc pēc uzlabojumiem. Pagastmājas uzcelšana datēta ar 1898. gadu, un līdz pat šodienai tajā mājojusi vietvara. Taču vēl bez tās iepriekšējā simtgadē telpas sev atradis gan doktorāts un bibliotēka, gan arī pašiem iedzīvotājiem šeit tikusi ierādīta dzīvojamā platība.
Pazemes velves – parādniekiem
Līdz pat šodienai mājas apakšstāvā saglabājies karceris. Tumšajās pazemes velvēs, domājams, uz kādu laiku iespundēti parādnieki. Nav ziņu, vai arī kāda dzīvības liesma apdzisusi šajā vietā. Spoki, kas apstiprinātu šādu gadījumu, līdz šobaltdienai nav redzēti.
Vietvaras sekretārei lietvedei Mārītei Grantiņai, kura arī ir ilglaicīgākā padomes darbiniece, pa kādai reizītei nācies aizvietot vīru, kurš pagastmājā veic sarga pienākumus. “Man nebija pilnīgi nekādu problēmu šeit vienai palikt naktī. Te izstaro tāds miers, tik laba iekšējā aura. Iespējams, ka te kāds gariņš arī dzīvo, bet vismaz mani līdz šim viņš nav tramdījis,” nosaka Mārīte. Protams, šad tad nākoties aizdomāties par liecībām, ko atklāj šo sarkano ķieģeļu sienas. Kas zina, kad 20. gados Kaupēns bija iecienījis tuvējos Skaistkalnes mežus, varbūt viņš sirojumos iegriezies arī Stelpē. Dokumentāras liecības par to nav saglabājušās, bet cilvēkiem jau patīk mēļot par daudzām lietām, spriež Mārīte.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis norāda, ka ik pēc pāris gadiem telpas mēģina atsvaidzināt ar kosmētisko remontu, taču par pamatīgākiem darbiem pagaidām nevar būt ne runas. “Prasītos jau eiroremonts, taču pagaidām ir jādzīvo lielā neziņā. Pašvaldību lietu ministri nomaina cits citu, un katrs nāk ar savām idejām un priekšlikumiem. Nav īstas skaidrības, kas notiks pēc 2009. gada. Ja centrs atradīsies Vecumniekos, varbūt šī ēka nebūs vajadzīga un tad pārmetīs, ka esam līdzekļus izšķērdējuši iekštelpu remontam. Tāpēc pagaidām iztiekam ar nelieliem uzlabošanas darbiņiem,” atklāj priekšsēdētājs.
Pērnā gada pašā nogalē, kā teic paši vietvaras darbinieki, pagastmāja ieguvusi spožas acis. Vecie, izpuvušie logi nomainīti pret glītiem, baltiem plastmasas. Bijis jau pavisam traki – šķirbu šķirbas, un vējš aizkarus tā vien dancināt dancinājis.
Iztiek bez ģerboņa
Pajautājot kādam rajona iedzīvotājam, ar ko viņam pirmajā mirklī asociējas Stelpe, ne viens vien pateiks, ka ar Stelpes paniņām un sviestu, kāds piebildīs – ar minerālūdeni, ar konserviem. Vietējie par sava pagasta simbolu uzskata dzirnavas. Pazīstamākās ir Kāravu, Šķērsu un Ķīru vējenes. Tās varētu atainot arī pašvaldības ģerbonī, bet šo ideju jau “paķēruši” ceraukstieši. Taču E. Jukonis par to nav apbēdināts, jo, izkalkulējot izmaksas, patlaban atturējušies no tā izveidošanas.
“Nesaredzu īpašu jēgu izdot lielu naudu, jo nav zināms, kas notiks ar reģionālo reformu. Deviņdesmito gadu sākumā pašvaldību vadītāji bija gan dalībnieki, gan aculiecinieki vienas sistēmas sabrukšanai un jaunas veidošanai. Tobrīd daudzi cerēja, ka visas grūtības valsts, pašvaldības un tauta kopīgiem spēkiem pārvarēs, sāksies strauja ekonomikas augšupeja. Taču – ko redzam tagad? tauta slīkst nabadzībā. Lielākā daļa stelpiešu darbavietu atraduši ārpus pagasta, jaunie izvēlas pārcelties uz pilsētu. Patlaban esam piekrituši kopā ar Bārbeli, Skaistkalni un Vecumniekiem veidot novadu. Iepriekš domājām startēt kopā ar šiem pašiem pagastiem plus vēl Kurmeni, taču galavariantā nepiekritām, jo uzskatījām, ka tas būtu par lielu un traku,” pauž E. Jukonis.
Taču priekšā vēl ir daudzu jautājumu risināšana. Pirmkārt, jau ceļu infrastruktūra. Pieņemot, ka turpmāk reģiona centrs būs Jelgava, cilvēkiem vispirms jātiek līdz Iecavai. Pa šādām brauktuvēm, kādas tās ir tagad, to paveikt būs problemātiski. Otrkārt, svarīgs jautājums ir arī autobusu satiksme. Uz perspektīvā plānojamo novada centru – Vecumniekiem – autobuss kursē divreiz dienā. Piemēram, lai nokļūtu uz Vecumniekiem, autobuss atiet sešos no rīta, bet padomi ver vaļā tikai deviņos. rodas jautājums, kur lai iedzīvotājs tās stundas paliek. Uz Jelgavu autobusu vispār nav. Ir vēl virkne citu neskaidru jautājumu. Taču likums ir jāpilda, un tur nu neko nevar izdarīt, arī tad, ja viss ir miglainā neziņā tīts, uzsver E. Jukonis.
Nāk pēc izziņām
Pagasta vai pilsētas pašvaldības apmeklētāju un saņemto dokumentu skaitu visbiežāk nosaka administratīvās teritorijas lielums un iedzīvotāju daudzums. Stelpes pagastā – vienā no rajona mazākajām pašvaldībām – dienā esot vidēji 12 apmeklētāju. “Lauku cilvēks uz pagastmāju nāk tad, kad kādas lietas kārtojamas. Nav gadījies sastapt apmeklētāju, kas būtu nācis tāpat vien papļāpāt, jo lauciniekam darbs dzen darbu,” sacīja sekretāre lietvede Mārīte Grantiņa. Pirmdienas esot mierīgākās.
Vairāki iedzīvotāji raduši savas vēlmes izteikt arī pa telefonu. Savulaik daudzi nākuši kārtot zemes lietas, bet tagad jau “mērnieku laiki” beigušies un cilvēku plūsma ievērojami samazinājusies. Tomēr ik pa laikam kāds pilsētas kundziņš piezvana un apjautājas, vai kāds pagastā netirgo zemi. Taču, kā gan sekretārei to zināt, jo šeit jau ierodas veikt tikai pēdējo soli – lai pašvaldība atteiktos no pirmpirkuma tiesībām.
Vēlas lielāku aktivitāti
Tā nu ir sanācis, ka šajā Vecstelpes daļā ir iekārtojusies padome un skola. Kādreiz slējies arī kultūras nams, taču to astoņdesmito gadu beigās nopostīja ugunsgrēks. Deviņdesmitajā gadā Augstākā padome bija parakstījusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu Stelpes tautas nama celtniecībai. Taču finansējums – 60 tūkstoš rubļu – atradās tikai projekta izstrādei. Šis projekts kopš tiem laikiem iegūlis pagasta padomes ēkā. Lai tagad uzceltu jaunu kultūras namu, pašvaldība esot par švaku. Priekšsēdētājs vēlētos iedzīvotāju lielāku atsaucību kultūras dzīves baudīšanā un veidošanā. Katru gadu notiek pagasta sporta svētki, tiek rīkoti Jaungada pasākumi, pensionāru vakari, Līgo zaļumballes.
Stelpes pagasta sociālā darbiniece Sarmīte Jukone priecājas, ka pagasta pensionāri kļuvuši aktīvāki. Novembrī izveidojuši savu apvienību. Par tās vadītāju piekritusi būt stelpiete Sarmīte Čekmarjova, bet valdē ievēlēti Kārlis Bite, Jevgēņija Pelūde, Lilita Barkāne, Rasma Grantiņa un Kārlis Grantiņš. Sarmīte Jukone norāda, ka šis fakts vien apliecina, ka cilvēkiem ir interese un vēlēšanās uzlabot sabiedrisko dzīvi pašiem savā pagastā.
No pašvaldības budžeta lielākā summa tiek atvēlēta izglītības iestādei. Arī plānojot šī gada budžetu, skolai tiek vislielākā vērība. Šogad paredzēts pie mācību iestādes uzlikt bruģi. Ievērojot iepirkuma procedūru, tas jau iegādāts, bet pagaidām vēl neviena firma šajā laikā neņemas sākt tā ieklāšanu. Vietvara iesaistījusies arī Zemgales mēroga ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā. Līdzekļi plānoti arī pašvaldības ielu un ceļu ikdienas uzturēšanai un ceļu klātnes atjaunošanai. Domāts par lauku tūrisma attīstību, sadarbojoties ar apkārtējiem pagastiem.
Pārsvarā daiļais dzimums
Stelpes pagasta padomē kopā ar sargiem un apkopēju nodarbināti 15 cilvēku. Vienreiz nedēļā šeit pienākumus veic policists, pagasttiesa. Ik pa laikam kāds no iedzīvotājiem saraucot degunu, ka tik daudzi sasēduši padomē un vai tas esot vajadzīgs. M. Grantiņa bilst, ka kolhoza laikos kantoris bijis piecstāvu ēkas lielumā, kabinets pie kabineta uz gandrīz to pašu iedzīvotāju daudzumu. Tagadējā padomē izveidotie amati ir nepieciešamākie, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības darbu. Katram no viņiem vēl ir vairāki citi pienākumi.
Kolektīvā izteikti dominē daiļais dzimums. Vīriešu ir mazāk: divi šoferīši – Edgars Ozoliņš, kurš ir arī pagasta padomes deputāts, un Jānis Troškins, saimnieciskās daļas vadītājs Juris Venclovs, strādnieks Nikolajs Savickis, kā arī pats priekšsēdētājs Elmārs Jukonis. Ar kolektīvu darbinieki ir apmierināti. Kā paši smej – tāda liela, draudzīga ģimene.
***
Fakti
– Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis 2005. gadā par darbu vietējā pašvaldībā saņēmis Ls 6041,57,
– par darbu Bauskas rajona Padomē – Ls 554,
– par Rīgas piena kombinātam nodoto pienu – Ls 240,73,
– par realizēto gaļu – Ls 140,
– par kautiem eksportētiem liellopiem – Ls 55,68,
– savukārt subsīdijās saņēmis – Ls 36,06.
Informācija no VID iesniegtās amatpersonu deklarācijas
***
Uzziņai
– Stelpes pagasts atrodas Bauskas rajona ziemeļaustrumos, aptuveni 30 kilometru no rajona centra. Tā kopējā platība ir 68 kvadrātkilometri. Stelpe ir viens no mazākajiem rajona pagastiem. Ģeogrāfiski izdevīgā vieta (tuvu Bauskai un Rīgai) motivē iedzīvotājus izraudzīties darbu Bauskā vai Rīgā, bet kā dzīvesvietu ar zemākiem izdevumiem izvēlēties Stelpes pagastu. Pēdējos gados daudzas rīdzinieku ģimenes kā iespējamo nākamo dzīvesvietu izraudzījušās Stelpi, iegādājoties tur zemi un mājīpašumus.
– Stelpes pagastā ir 1114 iedzīvotāji, vairāk nekā puse ir ekonomiski aktīvi.
– Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā nestrādājoši bezdarbnieki reģistrējušies 36 pagasta iedzīvotāji.
– No kopējās platības – 6837,9 hektāriem – 4067,6 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1824,9 hektārus aizņem meži, savukārt 945,4 hektāri ir pārējā teritorija (purvi u. c.).
– Patlaban ir četri individuālā darba veicēji, 31 zemnieku saimniecība, 340 piemājas saimniecību, divas akciju sabiedrības un desmit sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
