Kaut arī saruna varēja būt daudz asāka, noskaņa Latvijas Pagastu apvienības valdes sēdē, kurā piedalījās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A. Štokenbergs un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma, bija pozitīva.
Kaut arī saruna varēja būt daudz asāka, noskaņa Latvijas Pagastu apvienības valdes sēdē, kurā piedalījās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, bija pozitīva. Satikšanās notika 12. janvārī Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastā.
Šādu novērojumu atklāj mūsu rajona pārstāvis Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips. Viņaprāt, tikšanās bijusi vajadzīga. Latvijas Pagastu apvienības (LPA) sēdē notikusi konstruktīva saruna, iztiekot bez pārmetumiem. Vietvaru pārstāvji ņēmuši vērā, ka jaunais ministrs savā amatā vēl nav aizvadījis pat pirmās simt dienas.
Lai nepaliktu zaudētājos
“Mēs izrunājām dažādas lietas – administratīvi teritoriālās reformas gaitu un Ministru kabineta (MK) Satversmes 81. panta kārtībā šī gada 8. janvārī pieņemtos grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” par pašvaldību lietošanā esošo zemi,” stāsta V. Veips. Zemes jautājumā vēl ir liela neizpratne un nesaprašanās. Mūsu rajona pārstāvis domā, ka LPA un ministram jānāk kopā un jārunā, un jāmeklē kompromisi. Mērķis nav ķīvēties, bet – lai ieguvējas būtu gan valsts, gan pašvaldības. Svarīgi, lai neviens nepaliktu zaudētājos.
8. janvārī plašsaziņas līdzekļiem tika izplatīta A. Štokenberga preses sekretāres sagatavotā informācija, ka “lauku apvidu zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un kura saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota valsts pārvaldes funkciju veikšanai, turpmāk būs valstij piekrītoša” un ka to paredzot 8. janvārī MK Satversmes 81. panta kārtībā pieņemti grozījumi iepriekš minētajā likumā, raksta Latvijas Pašvaldību apvienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
Apšauba Saeimas piekrišanu
Pagastu vadītāji ministram norādīja, ka pašvaldību teritorijas plānojumos ir redzams zemes lietošanas mērķis, pēc kura tikai atsevišķos gadījumos var spriest, vai konkrētais zemesgabals tiek izmantots pašvaldību vai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Iecavas novada Domes vadītājs Jānis Pelsis teic, ka ap 1000 pašvaldības iedzīvotāju nav izpirkuši par sertifikātiem lietošanā piešķirto zemi. Viņu rīcībā ir ļoti sīkas zemes vienības, kurās atrodas mazdārziņi, garāžas u. tml. Ja likuma grozījumi stāsies spēkā, tās uzliks pašvaldībai lielu papildu slodzi, nenodrošinot finansējumu. Zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks jautā, kāpēc likuma grozījumi pieņemti slepeni. Viņš netic, ka Saeima akceptēs steigā pieņemto jauninājumu.
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, ministrs turpmāk izvairīsies nosaukt konkrētu novadu skaitu, jo apvienošanās procesam jānotiek pēc brīvprātības principa. A. Štokenbergs klātesošos informēja, ka septiņu rajonu pārstāvji esot bijuši pie viņa un pauduši gatavību veidot vienu līdz divus novadus rajona teritorijā. Tādēļ Kurzemē neesot vajadzīga tieši vēlēta reģiona pašvaldība, jo visā Kurzemē būšot tikai septiņi novadi.
Lielo novadu veidotāju vidū ministrs minēja Jelgavas, Kuldīgas un Gulbenes rajonu. Jelgavas rajona Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne tūlīt iebildusi, ka viņa pie ministra ar priekšlikumu veidot divus novadus Jelgavas rajonā neesot bijusi, gluži otrādi – viņa joprojām gaidot lēmumu par Glūdas pagasta pārveidi par novadu tā pašreizējā teritorijā. Tā informē D. Zvirbule. Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājam V. Veipam palicis iespaids, ka ministrijas pārstāvji nepateica kaut ko līdz galam.
Neturpina iesākto
“Ministrs Štokenbergs un valsts sekretāre Straujuma sēdes sākumā sacīja, ka nākot, lai mainītu un ieviestu jauninājumus. Bija izjūta, ka iepriekšējās iestrādes tiek noliktas maliņā, kas nav visai pozitīvi. Skatīsimies, kā būs tālāk. Šie jautājumi ir tikai kopīgi risināmi. Pašvaldību apvienība ir spēks, ar ko jārēķinās. Arī Ministru kabineta sēdēs piedalās mūsu pārstāvji,” tā Gailīšu pašvaldības vadītājs.
