Tautas lietišķās mākslas studijai «Bauska» šomēnes aprit darbības 50. gadadiena. Studija iekļaujas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrā.
Tautas lietišķās mākslas studijai (TLMS) “Bauska” šomēnes aprit darbības 50. gadadiena. Studija iekļaujas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrā.
Nešķiras no muzeja
Sarunā par rokdarbnieču apvienības vēsturi piedalās Latvijas Amatniecības kameras meistare Dzintra Mētele, studijas vecākā meistare Ināra Zalstrupa, kādreizējās dalībnieces Baiba Šulce, Sandra Ķisele un Ilva Strautzele.
Studijas dibināšanas iniciatore bija muzeja kādreizējā direktore Olga Kuršinska un viņas domubiedres – baušķenieces Milda Skane un Julijana Beķere. Sākumā tas bija neliels rokdarbnieču pulciņš, ko daudzus gadus vadīja Milda Skane. Darbnīca atradās muzejā, kur sievietes vakaros ieradās, lai austu, adītu, izšūtu un apgūtu latviešu etnogrāfiju. Pēc tam pulciņa telpas iekārtoja Rūpniecības ielā, bet vēlāk pilsētas pašvaldība piešķīra atsevišķu namu Parka ielā. Sākoties privatizācijai, ēka tika nodota likumīgajam īpašniekam, bet studija atkal pārcēlās uz muzeju un turpināja darbību ērtās un plašās telpās – kādreizējās Bauskas rajona Patērētāju biedrības noliktavās. Tās ir pārveidotas par aušanas darbnīcu ar 15 stellēm un izstāžu zāli.
Uztur saikni
Studijas statuss, ko interešu grupa ieguva 1967. gadā, tika saglabāts arī pārmaiņu laikā, kad daudzas līdzīgas rokdarbnieču kopas Bauskas rajonā likvidēja finansējuma trūkuma dēļ.
Komentē Dzintra Mētele: “Padomju laikā Bauskas apkārtnē bija vareni uzņēmumi un bagāti kolhozi. Vairākkārt studija tika aicināta mainīt pakļautību un pāriet turīgu saimnieku paspārnē, bet mēs tālredzīgi saglabājām vēsturisko saikni ar muzeju. Pārmaiņu laikā kolhozi un ražotnes tika likvidēti un darbību pārtrauca arī visas to finansētās amatieru grupas. Pašlaik vecajā Eiropā seno amatu prasme tiek uzskatīta par ekskluzīvu nodarbi. Ja amatpersonām, kam mūsu pilsētā pieder vara, pietiks gudrības saglabāt studiju kā muzeja struktūru, nākotnē tai varētu būt ievērojama loma seno amatu popularizēšanā, jaunās paaudzes izglītošanā un tūrisma veicināšanā.”
Baiba Šulce piemetina, ka studijas dibinātājas un pirmās dalībnieces bija Kaucmindes mājturības skolas absolventes. Viņām piemita gan izcila amata prasme, gan izpratne par studijas darbības pamatvirzieniem – etnogrāfiskā mantojuma izpēti un izstāžu organizēšanu. Daudzi joprojām atceras prasmīgās daiļamatnieces Rasmu Saulāju, Zinaidu Elsiņu, Eleonoru Mizišu, Zinaīdu Smaļķi, Lidiju Mūrnieci, Annu Spāriņu, Viju Šalku.
Katrai sava krustmāte
Ināra Zalstrupa un Dzintra Mētele par studijas dalībniecēm kļuva 1973. gadā, vispirms iestājoties Mildas Skanes vadītajos aušanas kursos. “Mācījāmies divus gadus. Tolaik katrai kursantei tika izraudzīta “krustmāte” – pieredzējusi studijas dalībniece, kas uzņēmās personisku atbildību par jauniņo. Mana “krustmāte”, kurai tagad ir 85 gadi, bija Leontīne Mīlberga – viena no pirmajām Tautas daiļamata meistarēm Bauskas rajonā. Leontīne ir apveltīta ar īpašu krāsu izjūtu, viņa man ļoti daudz iemācīja,” atceras Dzintra Mētele, kura 1983. gadā uzņēmās studijas vadību, aizstājot Solveigu Ikerti, kura šajā amatā pavadīja neilgu laiku.
Ļoti liela interese par aušanas kursiem sākās 80. gadu beigās, kad seno amatu vēlējās apgūt dažādu profesiju sievietes. Gandrīz visas Novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieces ir iemācījušās aust, arī iestādes galvenā grāmatvede Sandra Ķisele. Viņas piemēram pēc dažiem gadiem sekojusi vēsturniece Ilva Strautzele. “Pēkšņi atskārtu, ka muzejā esmu palikusi teju vienīgā, kas neprot aust. Kursu apmeklēšana jau kļuva par stila jautājumu,” teic Ilva.
Brīvs apmeklējums
Pašlaik studijā darbojas sievietes, kas brīvo laiku izmanto, lai sev noaustu seģeni, galdautu, dvieli vai lupatu sedziņu. Process tiek plānots, konsultējoties ar studijas vecāko meistari Ināru Zalstrupu un sastādot darbam piemērotu grafiku. Obligāts noteikums ir piedalīšanās izstādēs, pēc kurām izgatavotās tekstilijas nokļūst autoru īpašumā. Šī gada maijā ir paredzēta TLMS “Bauska” dažādu paaudžu meistaru darbu retrospektīva izstāde, kas veltīta studijas 50 gadu jubilejai. Pērn Bauskas audēju tekstilijas bija eksponētas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē, Ķīpsalas hallē, tradicionālajā studijas izstādē Bauskā.
“Arī tagad ir daudz sieviešu, kuras gribētu strādāt rokdarbus, bet darba slodze ir pārāk intensīva, lai atrastu laiku. Turklāt vidēja vecuma cilvēki aizvien biežāk kļūst par augstskolu studentiem, lai iegūtu jaunu profesiju vai paaugstinātu kvalifikāciju. Taču paliek cerība, ka valstī stabilizēsies ekonomiskā situācija un iedzīvotāji brīvos brīžus varēs veltīt iemīļotiem vaļaspriekiem tāpat kā Eiropas attīstītajās valstīs,” spriež Dzintra Mētele.
