Zaļā ziema šogad problēmas radījusi arī mežizstrādes industrijai.
Zaļā ziema šogad problēmas radījusi arī mežizstrādes industrijai. Siltajā laikā zeme nesasalst, līdz ar to pa meža ceļiem nevar pārvietoties ar smagsvara tehniku.
SIA “Bērzkalni” valdes priekšsēdētājs Māris Sīmanis stāsta, ka uzņēmumam mežā “guļot” ap 160 tūkstošiem latu. “Esam nopirkuši cirsmas, vīri kokus nogāzuši, sagatavojuši, bet nevaram tos izvest ne līdz meža stigām, ne arī pa grantsceļiem nogādāt tālāk. Kopā mežos mums guļ ap 5000 kubikmetru sagatavotas koksnes. Tur paredzēta gan malka kurināšanai, gan finiera kluči, gan citi zāģmateriāli,” skaidro uzņēmējs.
Izejmateriālu sagatavošanas problēmas rada ķēdes reakciju nākamajos kokapstrādes nozares posmos. Trūkst zāģmateriālu, gateros darba laikā arvien vairāk ir dīkstāvju. “Mums ir tāda specifika, ka strādniekiem varam piedāvāt citus darbus,” stāsta SIA “Bērzkalni” koksnes pārstrādes ceha priekšnieks Zigfrīds Jankovskis. Cehā strādā 26 darbinieki, no tiem seši – pie lentzāģiem. Nu jau nepilnas divas nedēļas šiem vīriem atrasts cits darbs. Lentzāģa operators Jānis Hartiks pašlaik strādā ar frēzi. “Ir labi, ka var piedāvāt citu darbu, citādi diena paietu vienās pīppauzēs, un mēneša beigās makā būtu tukšums,” spriež strādnieks.
G. Jankovskis skaidro, ka kokapstrādes cehā darbi nav apstājušies. Strādā galdniecība, materiālu pietiek. Problēmas vienīgi ir ar zāģmateriālu nodrošināšanu. Klienti ne tikai no Bauskas, bet arī no Dobeles, Jelgavas rajona zvana, interesējas, kad varēs iegādāties līstes, brusas, dēļus. “Ir pavisam nelieli krājumi, rezerve pašu vajadzībām. Varētu jau domāt par izejmateriālu eksportu, bet tas ir sarežģīts process. Jācer, ka laika apstākļi kaut kad beidzot ļaus atvest no meža sagatavotos izejmateriālus, tad varēsim atsākt darbu ar pilnu jaudu,” tā Z. Jankovskis.
SIA “Skujenieki” valdes loceklis Aigars Veģis arī atzīst, ka šoziem problēmu mežizstrādē ir gana. “Lai gan mums šajā ziņā nedaudz paveicies, vairumā cirsmu iespējams piebraukt, kaut vai daļēji. Kokus gāžam, izejmateriāli top, bet tas nav tas kā īstā, normālā ziemā,” secina A. Veģis. Viņš arī atzīst, ka varbūt ir vērts padomāt par kompensāciju pieprasīšanu no valsts, jo mežrūpniecības bizness šoziem cieš vērā ņemamus zaudējumus.
Siltās ziemas radītās problēmas min arī Vecumnieku mežniecības mežzine Irēna Riže. Viņa stāsta, ka nācies uzklausīt sūdzības no iedzīvotājiem, ka meža izstrādātāji izbraukājot ceļus. Taču tagad zeme pielijusi un kļuvusi tik mīksta, ka arī ar tehniku mežā nevar tikt.
