– Nedēļa sākās ar brokastīm sveču gaismā – lauku mājās bija pazudusi elektrība. Romantiski un neierasti. Ceļš uz Bausku piebērts ar lielākiem un mazākiem zariem – nakts vētras rezultāts.
– Nedēļa sākās ar brokastīm sveču gaismā – lauku mājās bija pazudusi elektrība. Romantiski un neierasti. Ceļš uz Bausku piebērts ar lielākiem un mazākiem zariem – nakts vētras rezultāts. Darbā viss, kā parasti. Spēcīgās vēja brāzmas ir saudzējušas Bausku. Darbdienas aizrit tāpat kā daudzas iepriekšējās, ar rūpēm un pienākumiem.
Patīkami mirkļi pēcpusdienās ir saistīti ar takšu šķirnes “meitenes” Kates izvešanu pastaigās. Vakaros sāku pētīt apgāda “Dienas grāmata” piedāvāto izdevumu izlasi. Klasika paliek klasika (naivi ceru, ka varbūt noderēs mazbērniem).
Vēl pagājušajā nedēļā man bija divas lietišķas tikšanās ar austrumnieciskas izcelsmes dāmu – intriģējoši. Piektdienas vakarā bija jāpošas sestdienas piedzīvojumam – medībām. Man vienmēr ir prieks satikties ar līdzīgi domājošiem kolēģiem. Visu dienu sniegi, ūdeņi, zvēri un vīru runas. Nostaigāti daudzi kilometri, ir arī neliels guvums – kuilītis un cūciņa devušies uz “mūžīgajiem kartupeļu laukiem”. Vīriem gandarījums par šāvienu precizitāti un dažiem par medījuma kilogramiem.
Pēc aktīvi pavadītas dienas labi noder lauku pirts. Cik jauki, ka ir draugi! Riktīgā karstumā visi nedēļas kreņķi tiek ātri nomazgāti. Svētdien paši savos laukos kurinām krāsnis, gaidām radus ciemos, cepam gaļu un ēdam ģimenē tradicionālo svētdienas kēksu. Visi jūtamies laimīgi (suņus ieskaitot) par garajām pastaigām Dzelzāmura mežos. Svētdienas dievkalpojumā aizvien biežāk piedalāmies, skatoties mājas “svētbildē” – televizora ekrānā. Paradoksāli, ka neatrodam vairs laiku laika devējam – Dievam.