Bauskas Brīvības pieminekļa karavīra statujas autors tēlnieks Andrejs Jansons 2006. gada nogalē negaidīti aizgāja mūžībā. Viņam šī gada 16. janvārī paliktu 70 gadu.
Bauskas Brīvības pieminekļa karavīra statujas autors tēlnieks Andrejs Jansons 2006. gada nogalē negaidīti aizgāja mūžībā. Viņam šī gada 16. janvārī paliktu 70 gadu.
Atmiņās par sadarbību ar pazīstamo mākslinieku dalās statujas atjaunošanas iniciatori baušķenieki Viesturs Mētelis un Raitis Ābelnieks.
Noder vecas avīzes
Atmodas laikā Viesturs Mētelis kļuva par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Bauskas nodaļas biedru, bet vēsturnieks Raitis Ābelnieks darbojās Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļā.
Jaunu informāciju par Brīvības pieminekli viņš nejauši uzgāja, lasot arhīvā laikraksta “Bauskas Vēstnesis” 30. gadu sējumus. Tolaik pilsētā risinājās sabiedrības diskusija, ka uz pieminekļa granīta postamenta, kas tika atklāts 1929. gadā, vajadzētu novietot bronzā atlietu latvju karavīra statuju. Populārajam skulptoram Kārlim Jansonam (Andreja Jansona tēvam) tika pasūtīta projekta skice, bet pilsētā sākās ziedojumu vākšanas kampaņa. Sabiedrība izrādījās ļoti atsaucīga, tādēļ nepieciešamā summa jau bija sakrāta 1940. gada vasarā. Statuju bija paredzēts atklāt 1941. gada 1. jūlijā, bet padomju okupācija un Otrais pasaules karš iecerei neļāva piepildīties. Nav arī zināms, kur palika pilsētnieku saziedotā nauda, taču K. Jansona pieminekļa mets saglabājās. Tēlnieks to bija nodevis mantojumā dēlam.
Sūtņi dodas uz Cēsīm
Sākumā pieminekļa atjaunošanas ideja Bauskā šķita utopiska, atceras Raitis Ābelnieks. Taču, domubiedru atbalstīti, viņš un Viesturs Mētelis sāka rīkoties. Cēsu mākslas muzejā tika noskaidrots Andreja Jansona tālruņa numurs, jo viņa dzimtas mājas “Siļķes” atrodas pilsētas tuvumā. Tēlnieks uzklausīja piedāvājumu un uzaicināja ierasties ciemos.
Viesturs un Raitis pirmo reizi tēlnieka darbnīcā “Siļķēs” ieradās 1990. gada vasarā. Šajā “ekspedīcijā” piedalījās arī “Bauskas Dzīves” pārstāve. Pirms brauciena pieminekļa atjaunošanas entuziasti Mežotnes pagasta “Stūrīšos” apciemoja tēlnieku Mārtiņu Zauru, lai uzzinātu meistara viedokli un saņemtu praktiskus padomus.
Andrejs Jansons 90. gadu sākumā bija saņēmis svarīgus pasūtījumus. Rēzeknē viņam vajadzēja atjaunot pieminekli “Latgales Māra”, bet Jelgavā – “Lāčplēsi”. Abi ir K. Jansona savulaik pazīstamākie darbi, kas bija gājuši bojā. Neraugoties uz lielo aizņemtību, skulptors piekrita sadarbībai ar baušķeniekiem.
Vajag naudu un metālu
Tolaik Viesturs Mētelis un pašreizējais autoskolas instruktors Imants Geiba bija Bauskas pilsētas Domes deputāti. Viņi pašvaldībā aktualizēja pieminekļa atjaunošanas tēmu, gūstot pārējo deputātu un sabiedrības atbalstu. Atkal Bauskā tika organizēta ziedojumu vākšanas kampaņa.
Raitis Ābelnieks atceras: “Pilsētas Dome sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu izgatavoja oficiālas ziedojumu kartes. Atsaucīgas bija gan privātpersonas, gan valsts struktūras. Lielāko summu kontā ieskaitīja rajona Padome. Par bronzas statujas atliešanu noslēdza līgumu ar Tallinas uzņēmumu “Ars monumental”, kas pieprasīja arī krāsaino metālu. Bauskas iedzīvotāji nesa uz muzeju lūžņus, tie krājās lielās kaudzēs. Ja tagad pilsētā kaut ko vajadzētu atjaunot, tādu entuziasmu gaidīt būtu veltīgi, lai gan dzīves līmenis ir krietni augstāks.”
Īpaša saikne ar Bausku
Pieminekļa atjaunošanas laikā Viesturs un vairāki citi baušķenieki uz Cēsu rajona “Siļķēm” brauca vairākkārt. Mēteļu un Jansonu ģimenes nodibināja ciešu draudzību un regulāri cita pie citas viesojās. “Andrejs Jansons apmeklēja senās mūzikas festivālus Bauskā, brauca uz Rundāles pili un vienmēr, būdams mūsu pilsētā, aizgāja līdz Brīvības piemineklim. Kopš 1992. gada 18. novembra, kad pilskalna parkā svinīgi atklāja atjaunoto objektu, tēlnieka saikne ar Bausku kļuva ļoti cieša,” teic Viesturs Mētelis.
Raitis Ābelnieks vērš uzmanību uz karavīra tēla atšķirīgu traktējumu Kārļa un Andreja Jansonu pieminekļa metos: “Seniora skicē karavīrs iemieso varoņtēlu – dedzīgu jaunekli ar plīvojošiem matiem, bet Andreja interpretācijā redzams rezignēts, nobriedis vīrs, kas sēro par kritušajiem. Ja uzmanīgi ielūkojas karavīra sejā, tad var saskatīt statujas autora vaibstus.”
Andrejs Jansons ir apglabāts Cēsu Meža kapos līdzās vecākiem Kārlim un Nadeždai Jansoniem.
