Viena no svarīgākajām Bauskas rajona Padomes šīgada pirmās finanšu komitejas sēdes apspriežamām tēmām bija jaunā budžeta projekts.
Viena no svarīgākajām Bauskas rajona Padomes (RP) šīgada pirmās finanšu komitejas sēdes apspriežamām tēmām bija jaunā budžeta projekts. Tā apjoms sasniedz desmit miljonu latu.
Ietver algu paaugstināšanu
Saistošie noteikumi Nr. 18 “Par Bauskas rajona Padomes 2007. gada budžetu” skatīti 18. janvārī. Tos apstiprināšanai virza uz RP sēdi 25. janvārī. Kā visām pašvaldībām, arī RP dažādu funkciju izpildei šīgada budžeta pieaugums ir ap 40 procentu, teic rajona Padomes izpilddirektore Dagnija Ludrika.
RP budžeta projekta izstrāde sākta pērn decembrī. “Laika bija maz. Lai visu vēlmes ievērtētu, strādājām ļoti intensīvi,” teic izpilddirektore. Visvairāk pūļu veltīts, nodrošinot atalgojuma un nodokļu pieaugumu atbilstīgi minimālās algas pacelšanai.
Turklāt, lai nosegtu dzīves sadārdzinājumu, budžetā iestrādāts arī desmit procentu pieaugums rajona pašvaldības administrācijas, četru rajona internātskolu, Bērnu un jauniešu centra, Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) u. c. saimnieciskiem izdevumiem. Šāds līdzfinansējuma palielinājums būs arī apmēram 16 pašvaldību iestādēm (pansionātiem, mūzikas un mākslas skolām u. c.). D. Ludrika piebilst, ka organizāciju saimnieciskie izdevumi iepriekš izvērtēti.
RP iecerējusi šogad nopirkt jaunu autobusu, bet līdzšinējo nodot BJSS. Rajona pašvaldība paredzējusi naudu arī pie administrācijas ēkas esošā stāvlaukuma labiekārtošanai un remontu pabeigšanai IT kompetences centrā.
Strīdu par RP šīgada budžeta projektu nebija. Debates vairāk bija informatīvas, teic D. Ludrika. Uz attīstības komitejas sēdi ieradās Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane. Viņa pastāstīja, kā aprēķina atalgojumu bibliotekāriem. Rajona pašvaldība finansē Bauskas Centrālās bibliotēkas galveno funkciju nodrošināšanu (metodiskās palīdzības sniegšana pagastu bibliotekāriem u. tml.). Par to atbildīgo bibliotekāru algas 2007. gadā vietvara paredz paaugstināt par 22 procentiem, saka rajona pašvaldības izpilddirektore.
Ieteikumā – lielāks atalgojums
“Es izstāstīju, kā vajadzētu rēķināt bibliotekāru atalgojumu. Pašlaik to iesaka Ministru kabineta (MK) 2005. gada 20. decembra noteikumi Nr. 995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un centrālās vēlēšanas komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”. Turklāt arī MK 2005. gada 3. maija noteikumi Nr. 310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.
MK iepriekšminētos noteikumus Nr. 995 un 310 iesaka izmantot pašvaldībām 2005. gada 20. decembra protokola trešajā punktā. Atbilstīgi valdības rekomendācijām pašvaldību bibliotekārēm algām jābūt lielākām par pašlaik esošām. Turklāt vietvarām bibliotekāru darbs būtu jāvērtē individuāli pēc ieguldījuma un profesionalitātes. Minēto MK noteikumu mērķis – noteikt darba samaksu pēc pienākumu satura un izpildes, ņemot vērā veicēja profesionalitāti un kompetenci, nevis amata nosaukumu,” stāsta B. Tormane.
RP budžetā paredzētas finanses, ko varēs izmantot kā līdzfinansējumu pašvaldību iestāžu iesniegtiem projektiem. Tā arī ir rajona pašvaldības prioritāte. Vienai iecerei var piešķirt līdz 10 000 latu. Nauda paredzēta, piemēram, projekta “Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē” realizācijai ņemtā aizdevuma – viens miljons 251 tūkstotis latu – procentu maksājumiem u. c.
Naudu sadala jomām
Jāatgādina, ka pērn rajona pašvaldības kopējā budžeta ieņēmumu summa bija 7 380 821 lats. RP budžetu veido pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi. Pamatbudžeta prāvākie ieņēmumi ir no valsts budžeta. Tās ir mērķdotācijas un valsts dotācijas. Atlikušo daļu RP gūst par sniegtiem maksas pakalpojumiem.
Pamatbudžeta izdevumi tiek plānoti atbilstīgi MK noteiktai valdības funkciju klasifikācijai. Viena no funkcijām ir vispārējie valdības dienesti, piemēram, RP administrācija, izglītības iestādes, pansionāti, ugunsdzēsības dienesti u. c.
Speciālā budžeta ieņēmumi sastāv no Privatizācijas fonda, Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, kā arī no mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem.
Kā jau minēts, speciālā budžeta nauda domāta īpaši paredzētiem mērķiem. Piemēram, Valsts autoceļu fonda mērķdotāciju, kas nāk no valsts budžeta, RP pārskaita vietējām pašvaldībām autoceļu uzturēšanai. Dotāciju pasažieru regulārajiem pārvadājumiem pašvaldība tālāk novirza rajona sabiedriskajiem pārvadātājiem. Tas notiek saskaņā ar RP sabiedriskā transporta dotāciju piešķiršanas komisijas lēmumu.
