“Olpha” (iepriekš “Olainfarm”): Apsolījums samazināt zāļu cenas par 20% nav balstīts reālos aprēķinos

Veselības ministrijas iecerētās zāļu cenu reformas apsolījums samazināt zāļu cenas par 20% nav balstīts reālos aprēķinos, intervijā aģentūrai LETA atzina zāļu ražotāja “Olpha” (iepriekš “Olainfarm”) valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Pēc viņa teiktā, zāļu tirgus strādā pēc savienoto trauku principa – ja cenas samazina kompensējamo medikamentu tirgū, tās ceļas brīvajā tirgū. Viņš arī atzina, ka Latvijā lielas problēmas ir ar oriģinālajiem un inovatīvajiem medikamentiem un galvenais iemesls tam ir nabadzīgais Latvijas zāļu kompensācijas budžets, kā dēļ zāļu ražotāji nav īsti ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā. Bundulis intervijā stāsta arī par “Olpha” attīstības plāniem Rietumvalstu tirgos, savukārt uz jautājumiem par kompānijas darbībām Krievijas un Baltkrievijas tirgos juridisku iemeslu dēļ atteicās atbildēt.

Kādi ir bijuši “Olpha” pagājušā gada finanšu rezultāti?

Pagājušā gada rezultātus turpinām vēl apkopot. Tiklīdz būs apkopoti un apstiprināti, tā noteikti informēsim.

Vai varat iezīmēt tendences? Apgrozījums pagājušajā gadā ir audzis?

Rezultāti ir labāki nekā iepriekšējā periodā. Pagājušajā gadā esam auguši, ir jauni produkti, esam iegājuši jaunos tirgos. Uzņēmuma veiksmes stāsts, kas sākās dažus gadus atpakaļ līdz ar akcionāru maiņu, sāk materializēties, un nav šaubu, ka arī turpmākie plāni realizēsies. Akcionāri ir vietējie uzņēmēji, kas nozarē ir ilgstoši strādājuši, to pazīst un kuri pārzina ne tikai farmāciju, aptieku darbību, bet arī labi orientējas kopējās veselības aprūpes vajadzībās. Uzņēmumu grupa ir ar milzīgu pieredzi, un no pašas pirmās dienas “Olpha” akcionāru uzstādījums bija attīstīt produktu portfeli un apgūt jaunus tirgus, skaidri apliecinot produktu portfeļa vērtības izpratni un uzņēmuma potenciālu. Ļoti aktuāls jautājums ir mūsu konkurētspēja, un, palielinoties ražošanas apjomiem, arī produktu ekonomiskie rādītāji uzlabojas un kļūstam konkurētspējīgāki arī globāli.

Nākamajos piecos gados 100 miljonu eiro investīciju piešķiršana tieši “Olpha” attīstībai ir labs apliecinājums tam, ka mūsu akcionāri par uzņēmuma attīstību domā ilgtermiņā. Liela daļa no šī finansējuma ir piešķirta jaunu produktu izstrādei, jaunu tirgu apgūšanai, ražošanas jaudu palielināšanai, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Mums drīzumā pilnā apmērā sāks darboties saules paneļu parks, kas nosegs apmēram 40% mums nepieciešamās elektroenerģijas, bet vasarā – līdz pat 80%. Projektēšanas stadijā ir Baltijas valstīs modernākās attīrīšanas iekārtas, jo tomēr mēs strādājam ar ķīmiju. Esam ļoti gandarīti par šādu akcionāru atbalstu, un svarīgākais, ka mums nav jālūdzas – mums saka, kur ir produkti, finansējums būs.

Lai saprastu attīstības tempus un mērogu – ja visa uzņēmuma pastāvēšanas 50 gados ir apmēram 60 dažādu nosaukumu produkti, ko ražojam, tad pēdējo divu gadu laikā ir apstiprināti 50 jauni medikamenti, vēl apmēram 100 projekti ir izvērtēšanā. Mēs tagad mēģinām ātrā tempā ielekt strauji braucošā vilcienā, lai būtu konkurētspējīgi un varētu virzīties uz priekšu. Mēs strādājam gan paši, gan dažādos partnerības projektos, jo “Olpha” kā nacionālpatriotiska vietējā ražotāja uzdevums ir, lai Latvijā būtu zāļu ražošana un tā attīstītos, lai Latvijas farmācijas industrija būtu stipra. Tas ir ļoti aktuāls jautājums īpaši šobrīd, kad daudz tiek diskutēts par medikamentu krājumiem “X” stundai. Eiropā pašlaik ļoti daudz diskutē un runā par ražošanas atgriešanu Eiropā, jo savulaik pieņemtie lēmumi izvietot tā saukto “netīrās ķīmijas” ražošanu ārpus Eiropas, kaut kur Indijā un Ķīnā, nav bijuši pareizi. Eiropa Covid-19 pandēmijas laikā saskārās ar medikamentu, jo īpaši antibiotiku, trūkumu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Latvijā esam daudz labākā situācijā, jo vietējie farmācijas uzņēmumi ražo gan aktīvās vielas, gan gatavās zāļu formas. Esam arī runājuši ar Veselības ministriju par iespēju izskatīt un nodrošināt “X” stundas zāļu krājumus, vismaz kādu daļu, jo visu nav iespējams, tostarp nodrošināt šos medikamentus arī Lietuvai un Igaunijai, jo šajās valstīs spēcīgas vietējās medikamentu ražošanas nav. Mums par to ir liela interese un gatavojam savus priekšlikumus, jo tādas iespējas mums ir.

Ieiešana jaunos tirgos, tirgus diversifikācija un risku samazināšana ir mūsu galvenā prioritāte. Ikvienam uzņēmumam risks ir milzīgs, ja tas ir atkarīgs no dažiem produktiem vai no dažiem tirgiem, it sevišķi šodienas apstākļos, kad dzīve diemžēl var ļoti strauji mainīties un ne vienmēr patīkamākajā virzienā.

Runājot par plāniem paplašināt darbību Rietumeiropas tirgos, kas jau ir izdarīts un kādi ir tālākie soļi?

Mēs esam izvērtējuši, kādas ir vajadzības dažādās Eiropas valstīs. Šobrīd vairāk nekā 30 medikamenti no 50 jaunajiem ir reģistrācijas procesā vairāk nekā 10 Eiropas Savienības valstīs. Daļa no tiem jau ir reģistrēti, un pārdošana sāksies šogad pēdējā ceturksnī. Piecās valstīs esam nodibinājuši savus meitasuzņēmumus – Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Polijā. Tās ir lielas valstis ar labu izaugsmes potenciālu. Šobrīd mēs esam procesā ar meitasuzņēmuma reģistrēšanu Anglijā. Lai arī Anglija vairs nav Eiropas Savienībā, medikamenta reģistrācijas process pēc tam, kad tas ir reģistrēts Eiropā, ir vieglāks.

Eksporta prioritātes mums ir sadalītas vairākos posmos, jo vienā dienā aptvert visu pasauli būtu sarežģīti. Pirmais posms ir Eiropa un valstis, kur reģistrācijas dokumentācija ir līdzīga kā Eiropā, piemēram, Līča valstis, vērtējam iespējas arī ASV, Kanādā, Dienvidaustrumāzijas valstīs. Austrālija ir interesants tirgus, un jau notiek sarunas ar partneriem par iespējām. Mūs interesē visi tirgi, kuros “Olpha” medikamenti ir nepieciešami un var palīdzēt pacientiem.

Kādi šobrīd ir “Olpha” pārdošanas apjomi Rietumeiropā?

Šobrīd Rietumu valstu tirgos pārdošanas apjoms ir apmēram 30% no kopējā apgrozījuma. Īpatsvars pēdējos pāris gados pakāpeniski, bet ļoti mērķtiecīgi aug, un šo tendenci arī turpināsim.

Kā jūs kopumā raksturotu konkurenci Rietumeiropas tirgos, un kas ir “Olpha” konkurences priekšrocības un varbūt arī trūkumi Rietumvalstu tirgos?

Par trūkumiem nerunāšu, tie mums ir zināmi un esam gandrīz visus arī novērsuši. Farmācijā konkurence ir milzīga, un mēs apzināmies, ka neviens mūs jaunos tirgos īpaši negaida. Daudzās valstīs, nepārkāpjot likumdošanu, vietējie ražotāji tiek ļoti aizsargāti un lobēti. Tā ir normāla valstu politika, un gribētu sagaidīt, ka arī Latvijā vietējie ražotāji tiktu īpaši atbalstīti. Uzreiz jāsaka, ka to var darīt civilizētā veidā, neko nepārkāpjot un nodrošinot pienācīgu konkurenci. Latvija šobrīd ir izteikti importatkarīga valsts, jo 94% no visiem medikamentiem tiek importēti, un it sevišķi krīzes situācijās tas ir milzīgs risks. Ņemot vērā, cik ļoti farmācijas nozare tiek regulēta, kvalitatīvi, droši un efektīvi ir atslēgvārdi katram medikamentu ražotājam. Ja neizpildi šīs trīs prasības, tad vienkārši tevis nav.

“Olpha” šodienas galvenā darbības joma ir patentbrīvie medikamenti. Patenta laikam beidzoties, šie medikamenti rada ļoti labu konkurenci oriģinālzālēm, tādā veidā padarot zāles pieejamākas iedzīvotājiem. Patentbrīvie medikamenti pēc rādītājiem ir tādi paši kā oriģinālie, un, tiem parādoties, samazinās cenas. It sevišķi tas ir svarīgi tādās valstīs kā Latvija, kur diemžēl ļoti būtisku daļu no zāļu izdevumiem cilvēki ir spiesti segt no savas ģimenes budžeta. Rietumvalstīs cilvēki par zāļu cenām praktiski nedomā un nerunā, viss ir ļoti vienkārši – ārsts izraksta recepti, cilvēks aiziet uz aptieku un saņem savas zāles, jo tur lielāko daļu apmaksā valsts un privātie apdrošinātāji. Cilvēks pats samaksā ne vairāk kā 10% no zāļu cenas. Latvijā situācija ir pavisam cita un valsts līdzfinansējums ir būtiski mazāks, tāpēc zāļu cenu jautājums joprojām ir tik ļoti aktuāls un sāpīgs.

Ja runājam par mūsu stiprajām pusēm, tad Latvijā ir ļoti senas farmācijas tradīcijas, mums ir ļoti stipra farmācijas zinātne, līdz ar to kopā ar mūsu zinātniekiem atsevišķos gadījumos ir iespēja apiet patentus un palaist patentbrīvos medikamentus ātrāk, nekā beidzas patenta laiks. Tā vienmēr ir bijusi vērtība, ja esi ātrāks par citiem. Mūsu uzstādījums ir būt pirmajās rindās un būt tirgū jau nākamajā dienā, kad beidzas patenta darbības laiks vai ideālā gadījumā pirms tā.

“Olpha” Zinātnes un pētniecības centra speciālisti un partneri ļoti nopietni strādā pie uzlabotajiem ģenēriķiem. Zinot oriģinālā preparāta daudzo gadu lietošanas pieredzi, ir iespējams radīt, piemēram, pacientam draudzīgāku zāļu formu, jo mainās prasības pret dažādām pildvielām. Šobrīd cilvēki arvien vairāk novērtē ne tikai veselības aprūpes kvalitāti, bet visu, kas saistīts ar dzīves kvalitāti, piemēram, viņam nav jādzer sauja tablešu, bet pietiek ar vienu, un tā dod to pašu efektu – tās ir kombinētās zāļu formas, lielākas devas vienā tabletē, ja iepriekš bija jādzer vairākas utt. Tā ir niša patentbrīvo medikamentu segmentā, kura var būt mūsu priekšrocība.

“Olpha” priekšrocība ir arī tā, ka esam salīdzinoši mazi, mobili, pieejami un vairāk spējam pielāgoties izmaiņām. Tirgos, kuros strādājam, esam iemācījušies veidot attiecības caur speciālistiem, ar pacientiem, jo attiecības ir vislielākā vērtība. Lai arī esam produktu ražotājs, sevi vairāk redzam kā pakalpojuma sniedzēju, sniedzam informāciju un godīgi komunicējam, nestāstām to, ko nav iespējams ar zālēm sasniegt. No grupas uzņēmumu pieredzes veselības aprūpē redzam, ka ļoti bieži pacienti nesaņem atbildes uz saviem jautājumiem saistībā ar zāļu lietošanu, par savu slimību un tad sāk meklēt risinājumus paši, un tas ir skumjākais. Pasaules statistika liecina, ka apmēram 10 līdz 15% no populācijas diemžēl slimo. Līdz ar to mūsu kā veselības un farmaceitiskās aprūpes būtiskas sastāvdaļas uzdevums ir palīdzēt cilvēkam atgūt veselību pēc iespējas ātrāk.

Esat ziņojuši par mērķi desmit gadu laikā palielināt apgrozījumu līdz miljardam eiro un ar Rietumeiropas tirgu aizstāt agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – tirgu.

Jā, mūsu mērķis un attīstības stratēģija ir balstīta tajā, lai varam ievērojami paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos un sasniegt miljarda eiro apgrozījumu tuvākajā desmitgadē. Tam veltām ievērojamas investīcijas un milzīgus iekšējos resursus.

Kādi ir pārdošanas apjomi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs?

Mēs Baltiju skatām kā vienu tirgu. Lielākie pārdošanas apjomi, protams, ir Latvijā, jo mūsu tradicionālie preparāti man nezināmu iemeslu dēļ Igaunijā un Lietuvā savulaik netika pārreģistrēti. Latvija mūsu kopējā apgrozījumā veido aptuveni 10%, un tendence mūsu mājas tirgū ir pozitīva, ko ceram arī nostiprināt ar jauno medikamentu portfeli.

Šobrīd ļoti intensīvi Latvijā un kaimiņvalstīs reģistrējam mūsu jaunos preparātus, jo Baltijas valstis redzam kā savu mājas tirgu, pat ja tā apjoms nav pārāk liels un tirgus lieluma dēļ izaugsmes iespējas ir ierobežotas. Darbs šajos tirgos ir atbildība pret mūsu iedzīvotājiem. Ikviens jauns preparāts vispirms tiek reģistrēts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un tad skatāmies uz citām valstīm. Tādēļ pārdošanas apjomam arī Baltijas valstīs tuvākajos gados vajadzētu būtiski augt.

Kāda ir konkurence Latvijas un Baltijas tirgū?

Konkurence ir tāda pati kā Rietumu tirgos – principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Ikvienā tirgū ir divi aspekti – fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt. Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs. Tādēļ no zāļu fiziskas pieejamības skatu punkta mēs ne ar ko īpaši neatšķiramies no citiem Eiropas tirgiem, jo, kad jūs ieejat aptiekā, tad tur plauktos ir “visa pasaule”, lai gan, tāpat kā citur Eiropā, ik pa laikam kāds medikaments no tirgus arī pazūd. Daudz bēdīgāk ir ar medikamentu pieejamību finansiālo apsvērumu dēļ. Tāpat lielas problēmas ir ar oriģinālajiem un inovatīvajiem medikamentiem. Tomēr tur galvenais iemesls ir nabadzīgais Latvijas zāļu kompensācijas budžets. Tā dēļ zāļu ražotāji nav īsti ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā. Kompensācijas sistēmā zāļu cenas Baltijas valstīs ir ļoti labas, jo tas ir atrunāts normatīvajos aktos, taču šajā sistēmā medikamentu skaits ir pārāk mazs un kopējais finansējums sistēmai arī ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Arī uz šo aspektu skatās oriģinālo zāļu ražotāji, jo pastāv bažas, ka tad viņiem cenas var likt samazināt arī citu valstu kompensācijas sistēmās, kur tirgus ir daudz lielāks.

Kas Latvijas zāļu tirgu ietekmē?

Nekritizējot citu cilvēku darbu, man tomēr jāsaka, ka ir atsevišķi grozījumi normatīvajos aktos, kas nav pamatoti datos vai arī nav izvērtētas iespējamās sekas izmaiņām, kuras plāno ieviest, ilgtermiņā vai zāļu fiziskajā pieejamībā. Tas “rausta” sistēmu. Piemēram, ļoti pievilcīgi skan apsolījums samazināt zāļu cenas par 20%, bet ir jābūt reāliem aprēķiniem, kā to izdarīt un ar ko tas ir vispār pamatots. Ja mēs šos aprēķinus neredzam, tad visi kļūst nedaudz uzmanīgi, jo jau zinām arī šī biznesa “garoziņu” un to, kā veidojas cenas, kādas investīcijas jāveic, lai tevi atpazītu, lai tu būtu redzams aptieku plauktos un lai produktu vispār līdz tam nogādātu. Zinām, kādas ir izmaksas, lai vispār nodrošinātu infrastruktūru zāļu apgādei. Nerisinot šo jautājumu visā ķēdītē, bet sašaurinot uzmanību tikai uz vienu tās daļu, tas noteikti nestrādās. Arī šī ir viena nozīmīga daļa no veselības aprūpes jomas – tai taču arī ir kaut kādi plāni, arī tā grib strādāt rentabli, un attiecīgi trūkstošo gribēs paņemt no kāda cita šajā ķēdītē. No ekonomikas viedokļa tas ir ļoti labi saprotams. Ja nevar paņemt no pacienta, tad bumerangs nāk atpakaļ un ķēdes otrā galā ir ražotājs. Ja ražotājs nevar iedot, un it īpaši tas attiecas uz lētāko medikamentu ražotājiem, tad pastāv risks, ka viņi aizies no Latvijas tirgus un tas atkal mainīs situāciju ar cenām. Pastāv arī otrs risks, ka atsevišķiem produktiem ražotāji būs spiesti pacelt cenu. Visas šīs lietas ir rūpīgi jāizvērtē, bet šo izvērtējumu šobrīd neredzam. Ja cenas samazina kompensējamo medikamentu tirgū, tās ceļas brīvajā tirgū. Tas ir savienoto trauku princips, vai tas mums patīk vai nē, jo ražotāji jau arī ļoti labi zina, kādi ieņēmumi viņiem ir nepieciešami, lai izstrādātu jaunus produktus, attīstītos jaunos tirgos un nodrošinātu vispār ikdienas ražošanu utt.

Lai Latvijā atrisinātu jautājumu par zāļu finansiālo pieejamību, būtu nepieciešama stratēģija visai nozarei nākamajiem pieciem gadiem. Mēs rēķinājām, ka kompensējamām zālēm ik gadu būtu jāpiešķir papildu 50 līdz 70 miljoni eiro, kas no valsts budžeta viedokļa nav milzīgi līdzekļi. Tad medikamentu finansiālā pieejamība uzlabotos būtiski. Turklāt jāņem vērā, ka farmakoterapija ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm, ko visi arī atzīst. Ambulatori ārstēties ar zālēm ir daudz lētāk, nekā nonākt slimnīcā ar visām tur esošajām papildu izmaksām. Līdz ar to kopējais pienesums sabiedrības veselības aprūpē arī uzreiz būtu jūtams. Bet, protams, tad, kad naudas visam nepietiek, šādi lēmumi nav viegli pieņemami. To es arī varu saprast, bet tas ir arī stāsts par prioritātēm un cilvēku kā vērtību Latvijā.

Šogad kompensējamo medikamentu sistēmai papildus tika piešķirti 50 miljoni eiro, kas skan ļoti labi un šķiet milzīga summa, bet apmēram puse no tā aizies parādu dzēšanai par iepriekšējo gadu. Vienlaikus ļoti labs solis ir, ka kompensāciju par zālēm smagu slimību ārstēšanai palielināja no 75% līdz 100% un pārējām kompensācijas apjomu palielināja no 50% līdz 75%. Taču tas nepalielina pacientu skaitu, kas saņems kompensējamos medikamentus. Jaunu diagnožu, par kurām domātiem medikamentiem varēs saņemt kompensācijas, ir ļoti maz. Ja to visu risinātu plānveidīgi, tad vairāku gadu laikā šis jautājums atrisinātos un sāpe nebūtu tik liela un nebūtu arī jārausta kopējā sistēma ar ne īpaši pārdomātiem priekšlikumiem, kas mūsu ieskatā rada riskus vēl vairāk palielināt atkarību no importa un pasliktināt arī zāļu apgādes efektivitāti. Atsevišķas recepšu zāles “uz papīra” varbūt būs par pāris centiem lētākas, bet jautājums, vai viņas vispār būs aptiekā un kad?

Tomēr pašlaik nākamā gada budžetam kā vienīgā prioritāte ir nosaukta drošība.

No vienas puses skumji, jo arī veselība, veselības aprūpes un medikamentu pieejamība ir mūsu drošība. Visam naudas nekad nepietiek, un es saprotu, ka šie lēmumi nav viegli, jo vajadzību ir daudz. Taču, ja mēs domājam par to, kas ir svarīgi valstij, tad vislielākā vērtība ir cilvēks, un cilvēka pamata vajadzība ir veselība. Var jau pārmest, ka tu pats sevi esi novedis līdz tādam veselības stāvoklim, bet tas nozīmē, ka viss ir jāsāk ar zināšanām, ar veselības mācību skolās. Tas ir arī stāsts par prioritātēm. Taču iedot katram pa vienam eiro, labi zinot, ka vajag trīs eiro… Diemžēl tas ir tas, kā tiek dalīts budžets. Un tad ir pārmetumi, ka nauda ir izniekota. Tā bieži nav izniekota, tās vienkārši ir nepietiekami, lai sasniegtu mērķus, ja nav skaidru prioritāšu un redzējuma.

Es savu dzīvi esmu pavadījis veselības nozarē un zinu, cik daudz labu lietu ir bijis iecerēts. Atceros, ka savulaik ar kolēģiem Veselības ministrijā mums izdevās vienas valdības laikā pat apstiprināt zāļu kompensācijas sistēmas piecu gadu attīstības plānu, bet tad, kad Finanšu ministrija pēc tam saprata, cik tas izmaksās, šo plānu atcēla. Cilvēki Latvijā ir ļoti saprotoši un arī pacietīgi, bet nedrīkst šo pacietību izmantot ļaunprātīgi.

Ja atgriežamies pie “Olpha”, tad pērn decembrī, pildot Konkurences padomes lēmumu, nodevāt meitasuzņēmuma “Latvijas aptieka” kapitāldaļas Guntim Belēvičam. Vai “Latvijas aptiekas” atsavināšana ir pavirzījusies uz priekšu?

Darbs pie daļu atsavināšanas turpinās, neskatoties uz to, ka investoru piesaiste šobrīd dažādu apsvērumu dēļ ir sarežģīta – ģeopolitiskā situācija, Veselības ministrijas rosinātās nepārdomātās reformas medikamentu apgādē, nemitīgās diskusijas par nodokļu izmaiņām utt. Tas viss ietekmē šo procesu un diemžēl ne uz labo pusi. Pat Ārvalstu investoru padome Latvijā investīciju klimatu novērtējusi kā vienu no vēsturiski sliktākajiem. Taču mēs pildām noteikto un esam arī Konkurences padomei regulāri rādījuši to darba apjomu, ko esam izdarījuši. Taču pēc daļu nodošanas neatkarīgam pārvaldniekiem ar šiem visiem jautājumiem nodarbojas Belēviča kungs, un mēs ikdienas operatīvajā darbā neiesaistāmies, ievērojot Konkurences padomes izvirzītos noteikumus. Ņemot vērā sarežģītos apstākļus, esam saņēmuši termiņa pagarinājumu daļu pilnīgai atsavināšanai, un es ceru, ka viss veiksmīgi izdosies.

Kā “Olpha” plāns orientēties uz Rietumiem ietekmēs jūsu meitasuzņēmumus – “Silvanolu”, “Tonus Elast” un pārējos?

“Olpha” grupa sevī koncentrē medikamentu, uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanas uzņēmumus. Līdz ar to stratēģija mums ir kopīga, un arī viņiem ir uzdots domāt par produktu portfeļa attīstību un ieiešanu arvien jaunos tirgos. Ar uztura bagātinātajiem tas ir salīdzinoši vieglāk, jo šiem produktiem nav tik sarežģītu reģistrācijas procesu citās valstīs.

Mēs veidojam arī vienotas pārdošanas struktūras, lai strādātu maksimāli efektīvi. Šogad arī “Silvanola” un “Rīgas farmaceitiskās fabrikas” pārstāvji kopīgi piedalījās izstādē “Vita Food” Barselonā ar jaunu kopēju katalogu par visiem produktiem. Interese bija milzīga, un tagad ar potenciālajiem partneriem notiek ikdienas darbs un tālāka komunikācija, un es ceru, ka tas rezultēsies jaunās partnerībās un iespējās šiem mūsu grupas Latvijas ražotājiem. Ir daudzi aptieku tīkli, kas grib attīstīt arī savus zīmolus un produktus, bet tiem nav savas ražošanas, tāpēc kontraktražošana ir niša, kurā jau šobrīd mūsu meitasuzņēmumi veiksmīgi darbojas, un arī plānojam šajā segmentā attīstīties vēl vairāk.

Tas nozīmē, ka “Silvanols” ražo arī privāto preču zīmju produktus?

Arī. Mēs ļoti lepojamies arī ar “Silvanola” zīmolu, kas ir ļoti labi atpazīstams. Uztura bagātinātāji, kas tiek veidoti ar pareizu attieksmi pret dabu, ņemot no dabas vielas, tai nekaitējot, ir tendence, kas kļūst arvien populārāka. Jaunā paaudze par to ļoti interesējas. Tādēļ tas ir virziens, kuram noteikti ir vieta tirgū. Turklāt tas arvien vairāk ienāk arī ārstniecībā. Agrāk ārsti uz uztura bagātinātājiem skatījās pat negatīvi. Tagad ir redzams, ka ārstniecības procesā ir svarīga medikamentu kombinācija arī ar vitamīniem, mikroelementiem, kuru pietrūkst organismā. Slimības laikā imūnsistēma parasti ir novājināta, un ar vienkāršiem dabas līdzekļiem var panākt atspērienu, lai imunitāte uzlabotos. Cilvēka organisms jau ir tāds, ka ar daudz ko var tikt galā pats, tikai jāpalīdz. Es domāju, ka tā ir pareizā pieeja, un pie tās mēs medicīnā pamazām atkal atgriezīsimies.

Nevienu no meitasuzņēmumiem nav plānots pārdot vai iegādāties kaut ko jaunu?

Tas ir akcionāru jautājums, bet mēs kopīgi rūpīgi vērtējam arī iespējas paplašināt savu dalību Rietumu tirgos arī caur jaunu kompāniju iegādes iespējām. Pašlaik mums ir izstrādāta skaidra attīstības stratēģija. “Olpha” ir pamata diagnožu grupas, kurām piedāvājam medikamentus, un tagad esam pievienojuši klāt onkoloģiju un diabētu, kas ir ļoti nopietnas un aktuālas saslimstības. Viss, kas ļauj paplašināt produktu portfeli šajās diagnožu grupās, ir izvērtējams un atbalstāms. Arī mūsu akcionāri, kas šajā biznesā ir jau sen, vērtē visas iespējas. Iedomāsimies situāciju, ka ir uzņēmums, kurš ražo medikamentus onkoloģijai, kādus neražojam mēs, bet kas organiski papildinātu mūsu portfeli. Šāda uzņēmuma iegāde nopietni ietaupītu laiku. Visi šādi varianti tiek rūpīgi vērtēti. Mūsu pienesums šajā procesā savukārt ir ekspertīze, un es varu apliecināt, ka mūsu eksperti tiešām brauc un vērtē uzņēmumus, par kuriem ir radusies interese attiecībā uz potenciālu sinerģiju ar mūsu produktu portfeli. Jā, šis process notiek. Tikko būs konkrēti akcionāru lēmumi, nav šaubu, ka jūs par to uzzināsiet.

Gan pandēmija, gan karš būtiski ietekmēja loģistikas ķēdes un izejvielu pieejamību. Kāda situācija ir pašlaik?

Farmācijā vienmēr ir jābūt vairākām opcijām. Mūsu lielā priekšrocība ir tā, ka mēs paši ražojam aktīvās vielas un pusproduktus, un līdz ar to atkarība no loģistikas ķēdēm ir daudz mazāka, bet vienkāršākas izejvielas tāpat ir jāpērk. Mums “Olpha” ir ļoti labi strādājoša iepirkumu daļa, un katrai pozīcijai ir vismaz divi trīs piegādātāji, līdz ar to risks ir daudz mazāks. Ir iespējas nopirkt arī lētāk, kas uzlabo produktu pašizmaksu. Bet Latvijas farmācijas kompāniju lielā priekšrocība tiešām ir tā, ka lielākajiem ražotājiem pašiem ir sava ķīmiskā ražošana, un mēs sadarbības partneriem piegādājam gan aktīvās vielas, gan starpproduktus. Ja runājam par neatkarību, tad šajā ziņā mēs esam nedaudz citā līmenī. Ne velti tagad Eiropā runā par relokāciju un ķīmiskās ražošanas atgriešanu ES. Arī izstādēs mēs ļoti bieži dzirdam jautājumu, vai jums ražošana ir Eiropā vai kaut kur citur? Tas nozīmē, ka arī potenciālie klienti šo aspektu novērtē.

Kā ražošanu un pētniecību potenciāli ietekmēs mākslīgais intelekts?

Par šo tēmu ir ļoti daudz diskusiju un sarunu. Es ar prieku pieņemu visu, kas var atvieglot un padarīt efektīvāku cilvēka darbu. Tomēr neko oriģinālu mūsu nozarē mākslīgais intelekts šobrīd nespēj radīt. Apkopojot visu informāciju, kas ir pieejama, mākslīgais intelekts var izveidot optimālu patentbrīva medikamenta versiju. To es neapšaubu. Mēs te nesen uzdevām mākslīgajam intelektam uzrakstīt Latvijas farmācijas nozares stratēģiju, kas joprojām nav izstrādāta un ko mēs ļoti gaidām. Nekas nesanāca! Pēc kāda brīža uz visiem jautājumiem mākslīgais intelekts sāka sniegt vienas un tās pašas atbildes.

Taču tur, kur procesus ir iespējams digitalizēt un automatizēt, mēs to pilnīgi noteikti darām, jo tā ir iespēja cilvēka potenciālu koncentrēt uz galveno – uz radošumu. Tie, kas spēs vislabāk šīs abas lietas apvienot, varēs diktēt modi.

Tomēr tagad mākslīgais intelekts tikai sāk ienākt daudzās jomās. Varbūt pēc desmit gadiem tas spēs radīt arī jaunas oriģinālzāles?

Nekad nesaki nekad. To mēs redzēsim. Bet šodien es ar lielu pārliecību varu teikt, ka tas nav iespējams. Mēs bieži vien pat neapzināmies, cik mēs kā cilvēki esam jaudīgi un kādas ir mūsu iespējas. Mākslīgais intelekts šo jaudu var pastiprināt, bet ne pilnībā aizvietot.

Foto: Publicitātes foto