Turpinājums. Raksta sākums publicēts «Bauskas Dzīvē» 24. janvārī (14. lpp.).
Turpinājums. Raksta sākums publicēts “Bauskas Dzīvē” 24. janvārī (14. lpp.).
Šoreiz izzinām, vai skolēnu slodze skolās tiek kontrolēta. Izglītības valsts inspekcija 2005. gadā to noteica kā prioritāru uzdevumu. Arī Bauskas rajona mācību iestādēs regulāri tiek pārbaudīta stundu sarakstu atbilstība likumam, informē izglītības valsts inspektors Bauskas rajonā Ģirts Bernauts.
Min tipiskus pārkāpumus
Pievienotajā tabulā ir labi redzams, kādu slodzi dažāda vecuma klasēm pieļauj likums. Pamatojoties uz šo dokumentu, kā arī uz licencēto izglītības programmu, katra skola veido savu stundu sarakstu.
Tomēr gadās, ka likumā noteiktās prasības tiek pārkāptas, norāda Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Anita Velmunska. Viņa min tipiskākos piemērus. Pretrunā ar likumu ir fakultatīvo un interešu izglītības nodarbību iekļaušana obligāto stundu sarakstā. Dažreiz skolēni pat nezina, ka fakultatīvās nodarbības nav obligātas, bet tikai ieteicamas. Par to apmeklējumu skolas vadībai ir noteikti jākonsultējas ar vecākiem un jāsaņem viņu piekrišana. Cits pārkāpums ir saistīts ar konkrētu mācību priekšmetu skolotāju trūkumu. Parasti ir tā, ka pedagogs, kurš ierodas no citurienes, vienā dienā vada stundas visās klašu grupās. Līdz ar to oficiālais, stundu sarakstā noteiktais laiks pagarinās.
“Obligātais” koris un dejas
Anitas Velmunskas novērojumus papildina Ģirts Bernauts: “Pedagogu trūkums neatbrīvo izglītības iestāžu vadītājus no atbildības un likuma ievērošanas. Valstī jau ir sodīti vairāku izglītības iestāžu direktori. Veicot mācību slodzes kontroli Bauskas rajona skolās, rupjus pārkāpumus nekonstatēja, taču tika atklāts, ka dažās mācību iestādēs interešu izglītība tiek iekļauta obligāto stundu sarakstā. To kategoriski nedrīkst darīt! Tāpat ir novērots, ka, labu motīvu vadīti, daži skolotāji savos priekšmetos nosaka papildstundas, radot bērniem pārslodzi.”
Amatpersonu nosauktos pārkāpumus apstiprina arī kādas mūsu rajona pamatskolas audzēkņa vecāki. Viņi vaicā: “Vai ir pieļaujams, ka 5. klases skolnieks izglītības iestādē uzturas no pulksten astoņiem līdz četriem pēcpusdienā? Oficiāli stundas beidzas ap 14, bet tad sākas kora un deju mēģinājumi. Tos nedrīkst neapmeklēt, jo nelielā skolā jau tā grūti nodibināt deju kopu vai kori, tāpēc katrs dalībnieks tiek pastiprināti uzmanīts. Neierašanās gadījumā pār bērna galvu birst pārmetumu gūzma. Viņš sāk justies vainīgs un citreiz, lai arī pārguris, dodas uz mēģinājumiem, lai tikai izvairītos no publiskas pazemošanas.”
Neprot noteikt prioritātes
Baušķeniecei Elīnai ir 14 gadu. Gandrīz katru sarunu viņa sāk ar frāzi: “Es jūtos tik pārgurusi – koris, deju grupa, mākslas skola, mācību olimpiādes, sporta sacensības!” Uz jautājumu, vai nebūtu lietderīgāk kādu interešu grupu neapmeklēt, meitene atbild noliedzoši: “Man viss patīk un arī padodas. Es negribu atteikties ne no vienas nodarbības!”
Šis piemērs labi ilustrē nopietnu problēmu, uzskata Iecavas vidusskolas direktores vietniece Solvita Dārziņa un turpina: “Vislielākā pārslodze tiek novērota 5. – 9. klašu grupā tāpēc, ka bērni vēl neprot atšķirt būtisko no mazāk svarīgā. Pārnākot no sākumskolas visnotaļ saudzējošā režīma, viņiem ir grūti pielāgoties citai situācijai un krietni lielākai slodzei. Šī pieredze rodas tikai vidusskolā, kad jaunieši jau ir iemācījušies noteikt prioritātes un kontrolēt savu aizņemtību.
Šis jautājums ir jārisina nevis vecāku sanāksmēs publiski, bet pedagoga individuālās pārrunās ar katra skolēna vecākiem, kopīgi veidojot slodzes regulēšanas plānu. Es cenšos to darīt, un rezultāti abas ieinteresētās puses apmierina. Protams, ka aktīvam bērnam agrīnā pusaudža vecumā var patikt itin visas interešu izglītības jomas, bet vecāki un pedagogi nedrīkstētu šo faktu atstāt nekontrolētu, ja rodas pārguruma simptomi.”
Daudz formālu mājas darbu
Vienlaikus Solvita Dārziņa atzīst, ka mācību programmas ir pārblīvētas, bet prasības dažos priekšmetos – pat ļoti pārspīlētas. “Dažreiz obligātie mājas darbi ir tik bezjēdzīgi, ka gluži vienkārši ir žēl pazaudētā laika, rodas neizpratne, kālab tas ir vajadzīgs,” pārdomas “Bauskas Dzīvei” uztic Iecavas vidusskolas 9. klases skolniece Marta Lordkipanidze. Viņa ir viena no izglītības iestādes labākajām audzēknēm, dzied divos pazīstamos koros Rīgā un privātstundās apgūst čella spēli. Marta jau ir beigusi vietējās mūzikas skolas klavieru klasi. Viņa nesūdzas par nogurumu, vienīgi atklāj, ka nepārtraukti jūtas miega badā, jo koru mēģinājumi beidzas tik vēlu, ka knapi var paspēt uz autobusa Rīga–Bauska pēdējo reisu. Marta šķiet ļoti patstāvīga, un ir skaidri redzams, ka prot plānot savu laiku. Taču arī viņu reizēm piemeklē īgnums. “Vairākas stundas nesen veltīju, manuprāt, gluži nevajadzīga uzdevuma veikšanai latviešu literatūrā. Labi saprotu, ka tas atbilst mācību priekšmeta programmas prasībām, bet kur reālajā dzīvē man varētu noderēt fakti par Lāčplēša gaitām, kas formulēti daudzos sarežģītos jautājumos? Arī dažas mācību stundas man šķiet galīgi neproduktīvas, tomēr mums visiem ir jānāk uz skolu un, tāpat kā strādājošiem, tur jāpavada astoņas stundas,” spriež Marta.
Mēģina regulēt slodzi
Haralds Millers un Jānis Lauciņš, Iecavas vidusskolas 10. klases audzēkņi, uzskata, ka ir iemācījušies plānot laiku, lai nerastos pārslodze. Viņi aizraujas ar sportu un pēc stundām apmeklē treniņus sporta namā “Dartija”. Haralds iepazīstina ar savu dienas režīmu: “Mājas darbu veikšanai es patērēju vidēji no pusotras līdz trim stundām. Apmēram tikpat daudz laika pavadu pie datora, kas ir nepieciešams gan skolas uzdevumu sagatavošanai, gan sarakstei ar draugiem. Nedēļas nogalē vienmēr cenšos pavadīt laiku ar līdzaudžiem. Es nejūtos noguris.” Viņam pievienojas arī Jānis, kura dienas darbu sadalījums ir līdzīgs. “Mēs ejam gulēt vienos naktī un ceļamies septiņos!” abi līksmi iesaucas.
Skolēnu slodzes līdzsvarošanai Iecavas vidusskolā ir izstrādāti un tiek ieviesti jauni normatīvi. Tie paredz, ka dienā drīkst uzdot ne vairāk kā divus obligātos kontroldarbus vai valsts pārbaudes darbus. Ierobežojumu mērķis ir slodzes pakāpeniska samazināšana.
***
UZZIŅAI
Vispārējās izglītības likums
– 33. pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā
Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:
1. klasē – 22 mācību stundas; 1. punkts (par mācību stundu slodzi 1. klasē) stājās spēkā 2005. g. 1. septembrī;
2. klasē – 23 mācību stundas; 2. punkts (par mācību stundu slodzi 2. klasē) stājās spēkā 1. septembrī;
3. klasē – 24 mācību stundas,
4. klasē – 26 mācību stundas,
5. klasē – 28 mācību stundas,
6. klasē – 30 mācību stundas,
7. klasē – 32 mācību stundas,
8. un 9. klasē – 34 mācību stundas.
– 34. pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā
Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:
no 1. līdz 3. klasei – 5 mācību stundas,
4. un 5. klasē – 6 mācību stundas,
6. un 7. klasē – 7 mācību stundas,
8. un 9. klasē – 8 mācību stundas.
– 44. pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā
(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. – 12. klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.
