Bauskas rajonā jaunās tehnoloģijas lopkopībā ir pietiekami plaši pārstāvētas, visvairāk gan putnkopībā.
Bauskas rajonā jaunās tehnoloģijas lopkopībā ir pietiekami plaši pārstāvētas, visvairāk gan putnkopībā.
Augstai modernizācijas pakāpei atbilstīgs ir arī SIA “Gaižēni” cūkkopības komplekss “Skalderi” Īslīces pagastā. Vērienīgu modernizācijas projektu izstrādājusi SIA “Uzvara-Strauti”. Šādu atziņu “Bauskas Dzīvei” pauda Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite.
Sivēni uzturas “bērnudārzā”
“Skalderi” mūspusē pašlaik ir jaunākais un aktuālākais piemērs, kā veidot cūkkopības ražotni, tādēļ sniedzam plašāku ieskatu kompleksā. SIA “Gaižēni” direktors Alekss Rasmusens skaidro, ka kompleksam ir sava specializācija. Proti, šeit izvietotas sivēnmātes, vairāk par septiņiem simtiem dzīvnieku. Paredzēts, ka gadā no katras sivēnmātes iegūst 26 – 27 sivēnus. Pavisam īsu laiku ruksēni atrodas pie mammām, pēc tam tos pārvieto uz tiem īpaši paredzētu mītni, ko kompleksa darbinieki dēvē par “bērnudārzu”. Šeit katru dienu sivēni pieņemas svarā par 500 gramiem. Automātika regulē temperatūru, kura nevar būt zemāka par 21 grādu, jo tad sivēni ir pakļauti saslimšanai. Kad ruksēni ir pieņēmušies svarā līdz 30 kilogramiem, tos aizved prom uz Talsu rajonu, kur tos audzē līdz 100 kilogramiem. Šāds specializācijas modelis ir pozitīvs, vērtē Latvijas Cūku audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Varis Sīmanis.
Viņš arī interesējās par metodēm, kā sivēnu novietnē nodrošina ganāmpulka veselību, vai zāles tiek pievienotas ūdenim. Šāds paņēmiens vēl netika izmantots.
Lopkopība vienmēr būs ar smaku
Biznesa konsultāciju centra projektu vadītājs cēsnieks Juris Bērziņš raksturo sivēnu mītnes: “Šī ir pilnīgi jauna tipa, kurai izveidota īpaša ventilācijas sistēma, nosūce ir pa vidu. Visa bēniņu telpa no abām pusēm ir vaļā, notiek gaisa apmaiņa. Tas nāk no augšas cauri griestu klājumam, ņemot vērā retinājumu, kas ir apakšā. No mītnes gaisu atsūknē, šo procesu kontrolē dators. Ventilācijas izvadam ir paredzēts ūdensaizkars, lai sēdinātu amonjaku, kas ir galvenais smaku cēlonis. Ventilācijas sistēma maksā ļoti dārgi, Dānijā un Vācijā, piemēram, valsts subsidē šādu iekārtu izbūvi. Cerams, ka arī Latvijā tas ar laiku būs.”
“Bauskas Dzīve” ir saņēmusi īslīcietes Dinas Gailes epasta vēstuli, kurā viņa teic, ka, pūšot dienvidu vējiem, no kompleksa tomēr esot jūtama smaka. Bauskas rajona Būvvaldes vadītājs Aleksandrs Paklons par šiem vērojumiem sacīja: “Jebkura veida lopkopība nav iedomājama bez smakas. Varu apgalvot, ka “Skalderos” visa būvniecība ir notikusi civilizēti, ievērojot ES standartus. Tāpat kā šajā kompleksā, daudzviet rajonā pie lopu mītnēm ir iekārtotas slēgtas kūtsmēslu krātuves. To būvniecība joprojām turpinās vairākos pagastos.”
Sava barības ražotne
Būvējot kompleksu, tajā tika paredzēts arī barības sagatavošanas cehs. Tas veidots, lai visām dzīvnieku grupām tiktu nodrošināta kvalitatīva barība. Izmanto kviešus, miežus, sojas eļļu, pievieno premiksus. Īpaša datorprogramma aprēķina barības devas, ņemot vērā dzīvnieku vajadzības. A. Rasmusens skaidroja, ka izdevīgāk ir barību ražot pašiem, nevis to pirkt. Gadā kopumā plānots iegūt līdz 20 tūkstošiem sivēnu, tādējādi kopējais patēriņš ir ievērojams. Ņemot vērā dzīvnieku skaitu, pašu ražota barība ir lētāka un tās sastāvdaļas var operatīvi mainīt.
Ir nodrošinājums arī pret elektroenerģijas pārtraukumiem, jo, līdzko nav strāvas, viss apstājas. Tādēļ krīzes situācijās izmanto jaudīgu ģeneratoru.
