Baušķeniece Māra Timošenko kopš 2003. gada nododas brīvprātīgai un nesavtīgai kalpošanai. Viņa ir kapelāne.
Baušķeniece Māra Timošenko kopš 2003. gada nododas brīvprātīgai un nesavtīgai kalpošanai. Viņa ir kapelāne. Māra sadarbojas ar Codes pagasta pansionātu “Derpele”, Vecumnieku pagasta pansionātu “Atvasara”, Īslīces pagasta veco ļaužu sociālās aprūpes centru, kā arī Bauskas slimnīcas ķirurģijas nodaļu.
Sētniece un biļešu pārdevēja
Iztiku Māra pelna, strādājot par sētnieci. Tūrisma sezonā viņa Bauskas pils muzeja kasē pārdod ieejas biļetes. Savulaik Māra aktīvi darbojās tautas lietišķās mākslas studijā “Bauska”.
“Kad 2002. gadā beidzu kapelānu kursus un saņēmu sertifikātu, man bija vajadzīgs tāds darbs, lai varētu izbrīvēt laiku garīgai kalpošanai. Pieteicos par sētnieci, noīrēju Bauskā istabu. Mana pastāvīgā dzīvesvieta agrāk bija Gailīšu pagastā. Esmu diplomēta zootehniķe, bet Gailīšos strādāju dārzniecībā, vēlāk – katlumājā. Sētnieces darbs man patīk, jo regulāri atrodos svaigā gaisā un daudz kustos, paliek laiks arī studijām. Jau sesto gadu mācos Eiropas Vasarsvētku draudžu teoloģijas semināra filiālē Jelgavā,” teic Māra. Viņai vienmēr ir smelgusi sirds par cilvēkiem, kas ir slimi, vientuļi, izmisuši. Arī mācīties Dieva vārdu, studējot Bībeli un teoloģiju, uzņēmīgajai sievietei jau sen ir gribējies. Šī iespēja pavērās, Mārai kļūstot par Bauskas Vasarsvētku draudzes locekli un izvēloties kristīgās kalpošanas ceļu.
Uzklausa, samīļo, nomierina
Divas reizes mēnesī noteiktās dienās kapelāne dodas uz Codes un Vecumnieku pagasta pansionātiem. Īslīces pagasta veco ļaužu aprūpes centra iedzīvotājus viņa apmeklē katru ceturtdienu, bet trešdienās tiekas ar Bauskas slimnīcas ķirurģijas nodaļas pacientiem. Uz “Derpeli” Māra iet kājām vai brauc ar velosipēdu, bet pārējos maršrutos izmanto sabiedrisko transportu.
Īpaši mīļas garīgajai aprūpētājai ir kļuvušas Vecumnieku un Īslīces pagasta veco ļaužu mītnes, kur ar personālu un iedzīvotājiem izveidojusies laba sadarbība. Taču sākums nebija viegls. Māra atceras aizdomīgumu un neuzticēšanos, kas sākotnēji valdījusi dažās iestādēs. Tagad situācija ir krietni vien mainījusies uz labu.
Kapelānes galvenais uzdevums ir sniegt cilvēkiem garīgu mierinājumu, izmantojot dažādas metodes – dialogu, lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanu, evaņģelizāciju. Paņēmienu izvēle ir atkarīga no konkrētās situācijas. Māra uzsver: “Daudzi cilvēki ir nocietinājušies un naida pilni, jo nevar aizmirst pārestības un piedot. Ja kāds kategoriski nevēlas runāt par Dievu, es neuzstāju, bet mēģinu atrast citu tematu, kas aprūpējamajam šķiet svarīgs. Veco ļaužu mītnēs kapelāns tiek uztverts kā cilvēks, kurš vienmēr ir gatavs uzklausīt, samīļot, uzmundrināt. Lai gan pansionātu iedzīvotāji ir labi aprūpēti un paēdināti, tomēr sarūgtinājums un iekšējs diskomforts paliek. To var mazināt ar Dieva vārdu un labestību.”
Nenovērtē garīgo dimensiju
Kapelānes Māras Timošenko devīze ir “Pacietība, pacietība, pacietība”, spēku viņai dod lūgšanas. “Ar Dievu esmu nemitīgā dialogā – arī slaukot ietves, braucot autobusā, ejot kājām uz “Derpeli”. Kad tiku izdziedināta no smagas kaites, devu Dievam solījumu kalpot līdz mūža galam. Jo intensīvāk to daru, jo manī rodas vairāk enerģijas un dzīvesspara,” atklāj kapelāne.
Teoloģijas studijās baušķeniece regulāri tiekas ar kolēģiem no citiem rajoniem. Sarunas ar kapelāniem viņai ļauj secināt, ka Bauskas rajonā ir laba dažādu kristīgu konfesiju sadarbība un diezgan aktīvs garīgās aprūpes darbs pansionātos, ko veic vairāku draudžu garīdznieki. Rūpes par Īslīces veco ļaužu garīgo aprūpi ir uzņēmusies Bauskas septītās dienas adventistu draudze, Vecumnieku pansionātā svētbrīžus sistemātiski notur luterāņu mācītājs Edgars Mažis un Skaistkalnes paulīniešu klostera tēvi, arī “Derpelē” iegriežas vairāku konfesiju mācītāji.
Māra uzskata, ka vajadzētu izveidot kapelānu un sociālo dienestu ciešāku sadarbību. Citviet par to jau nopietni domā. Interneta portālā ir lasāms, ka Liepājas pilsētas Domes reliģisko lietu komisijas sēdē nesen izskatīts jautājums par kapelāna vietas izveidošanu pilsētas centrālajā slimnīcā. Ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētāja Dzintra Litavniece norādīja, ka atveseļošanās procesā ārkārtīgi liela nozīme ir cilvēka dvēseles stāvoklim, tāpēc garīgā aprūpe ir līdzvērtīga medicīniskajai. Liepājas pilsētas Dome ir gatava finansēt jaunas darba vietas izveidi slimnīcā.
Savukārt Bauskas pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve spriež: “Kapelāni ir mūsu kolēģi. Atsevišķās jomās, iespējams, viņi ir pat profesionālāki. Es pilnībā atbalstu kapelānu dienesta iniciatīvas. Diemžēl garīgā dimensija kā nozīmīgs resurss nav akcentēta ne Latvijas valsts, ne sociālajā politikā.”
***
uzziņai
– Kapelānu dienests ir kalpošanas veids garīgās aprūpes jomā ārpus draudzes.
– Kapelāni kā algoti speciālisti Latvijā strādā ārstniecības iestādēs, ieslodzījumu vietās, rehabilitācijas centros, lidostā.
– Kapelānu palīdzību var saņemt ikviens neatkarīgi no tautības, reliģiskās piederības, sociālā statusa. Arī garīdznieki nereti veic kapelānu pienākumus.
– Bārbeles luterāņu draudzes mācītājs Agris Sutra ir Brasas cietuma kapelāns.
– Talsu katoļu draudzes priesteris Andrejs Mediņš ir Bruknas Kalna svētību kopienas kapelāns.
