Pēc Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Aigara Urtāna iniciatīvas vairāki baušķenieki, arī «Bauskas Dzīves» pārstāve, 2. martā Viļņā apmeklēja Ebreju muzeju.
Pēc Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Aigara Urtāna iniciatīvas vairāki baušķenieki, arī “Bauskas Dzīves” pārstāve, 2. martā Viļņā apmeklēja Ebreju muzeju. Tas izvietots divās ēkās. Vienā atrodas kultūras ekspozīcija, otrā – holokausta liecības.
Līdz Otrā pasaules kara sākumam Lietuvā bija lielākā ebreju kopiena Austrumeiropā – 4,5 miljoni, ieskaitot arī Polijas teritorijā dzīvojošos. Aigars Urtāns, Latvijas ebreju kopienu un holokausta pētnieks, informē par minoritātes likteņiem Lietuvā: “Kunigaitis Vitauts Dižais vēl 1388. gadā izrakstīja privilēģiju, kas ebrejiem atļāva brīvi apmesties toreizējā Polijas un Lietuvas teritorijā. Uz šo reģionu no Eiropas vidienes un dienvidiem pārcēlās ļoti daudz vajāto, bet daļa Lietuvas ebreju mājvietu vēlāk atrada Latvijā.”
Lietuvas ebreju kopienas senvēstures ekspozīcija ir saistoša un informatīvi bagātīga, bet holokausta sadaļa atstāj stindzinošu iespaidu, jo neskaitāmas fotogrāfijas un priekšmeti rāda prātam neaptveramas zvērības, kad Otrā pasaules kara laikā nacisti Lietuvu pārvērta par nevainīgu cilvēku milzīgu kapulauku. Kartē var saskaitīt vairākus simtus ebreju masu kapu, tie vienmērīgi izkaisīti pa visu valsts teritoriju.
Vācu okupācijas laikā Viļņā tika pilnīgi sagrauts ebreju mikrorajons, dēvēts par Austrumu Jeruzalemi. Ir saglabājušās tikai pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijas, kas ataino ortodoksālo ebreju kolorīto vidi, viņu sadzīvi un tradīcijas. Ekspozīcijas saturiski kontrastējošās divas daļas apvieno pirmskara attēlu palielinātas kopijas – rāmas un sakārtotas dzīves atspulgi. Hronoloģiski sekojot fotogrāfijās iemūžinātajiem turpmākajiem vēstures notikumiem, skatītāji piedzīvo emocionālu šoku. Aigars Urtāns teic, ka Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, saglabājies ļoti maz fotoliecību par holokausta zvērībām. Dažos izdevumos, ilustrējot nacistu izrēķināšanos ar Latvijas ebrejiem, kļūdaini esot izmantoti Lietuvā uzņemtie kadri.
Muzeja pagalmā atrodas izteiksmīga, abstrakta skulptūra, kuras granīta pamatnē var atpazīt ebreju svečtura – menoras – siluetu. Piemiņas zīme ir uzstādīta par godu Japānas vēstniekam. Diplomāts 1940. gadā 2193 Viļņas ebrejiem izsniedzis izceļošanas vīzas uz Japānu, uzņemoties lielu risku, glābis viņus no drošas nāves.
