Šīgada beigās vai nākamā sākumā Latvija būs Šengenas līguma dalībvalstu pulkā, robeža uz Lietuvu arī Bauskas rajona iedzīvotājiem būs brīvi pārejama un pārbraucama jebkurā vietā bez kontroles.
Šīgada beigās vai nākamā sākumā Latvija būs Šengenas līguma dalībvalstu pulkā, robeža uz Lietuvu arī Bauskas rajona iedzīvotājiem būs brīvi pārejama un pārbraucama jebkurā vietā bez kontroles. Robežpārejas punktos noņems kustībai traucējošās barjeras un arī ātrumu ierobežojošās zīmes. Kā ļaudis no Lietuvas puses brauks ar 90 km ātrumu stundā, tā arī pāri robežai Latvijā iekšā. “Mums jāsāk lietuviešus laikus gatavot šiem braucieniem, jo no kaimiņzemes ar tādu ātrumu pa saviem ceļiem iebrauks Latvijā un uzreiz iegrims kādā mūspuses bedrē vai dubļos,” tādu domu izteica gan Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš, gan amatpersonas no Jēkabpils, Aizkraukles, Jelgavas rajona. Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji bija ieradušies Bauskā 13. martā uz Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sadarbības komisijas sēdi, ko vadīja pilsētas Domes priekšsēdētāja un arī ZPR attīstības padomes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Un lauku un pierobežas ceļi, to sliktā kvalitāte bija šīs apspriedes svarīga tēma.
Autoceļu fondā Latvijas lauku ceļu remontam, atjaunošanai gadā paredzēts 12 miljonu latu. Ar šo naudu pietiek aptuveni 200 kilometru ceļu sataisīšanai. Līdz mūža beigām, šķiet, neviens nesagaidīsim labus, nu kaut vai normālus ceļus. Ja tā turpināsies, drīz pa rajonu brauktuvēm varēsim pārvietoties tikai džipos vai traktoros.
Pirms vēlēšanām, kad vajadzēja partijām rosīties, noteica izveidot šādas reģionālās sadarbības komisijas, lai kopīgi risinātu pašvaldībām svarīgus jautājumus, lai demonstrētu, kā reģioni darbojas. Nu tad demonstrēsim un sniegsim Satiksmes ministrijai, valdībai savus ierosinājumus, strikti prasīsim palielināt valsts laukiem nepieciešamo Autoceļu fonda naudas apjomu – tā kolēģus aicināja Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Jā, pašvaldību vadītāji daudzus iesniegumus par autoceļu stāvokli rakstījuši gan Satiksmes ministrijai, gan akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”. Tagad nosūtīs arī reģiona sadarbības komisijas sēdes lēmumu. Sēdē piedalījās arī Satiksmes ministrijas speciālisti, bet tuvākai nākotnei neko iepriecinošu viņi nesolīja.
Bauskas rajonam no Autoceļu fonda iedalītie līdzekļi: 2005. gadā – 302 215 latu, 2006. gadā – 762 259 lati un 2007. gadā – 813 919 latu. Uz papīra izskatās skaists pieaugums, ar ko ministrs droši var plātīties. Tomēr īstenība ir tāda, ka ceļu remonta un būves izmaksas šogad vairs nevar salīdzināt ar tām, kas bija pat 2005. gadā. Un par tiem 813 tūkstošiem šogad var padarīt tikpat, cik agrāk par 300 tūkstošiem. Patiesībā attīstības nav, ceļi brūk.
Pērn premjera Aigara Kalvīša preses konferencē ierosināju viņam organizēt valdības izbraukuma sēdes laukos, piemēram, aizbraukt uz Sviteni, lai izjustu, kādi ir Latvijas lauku ceļi. Valdība uzklausa tautas balsi. Bija izbraukuma sēde, bet… Valmierā. Zinām mēs, ka šoseja no Rīgas līdz Valmierai laba. Bet, ja aizbrauktu uz Sviteni ar savām personiskajām automašīnām, kuras parasti mēdz saudzēt? Pasažieru pārvadātāju uzņēmumi rajonu padomēm jautājot, kas viņiem segs zaudējumus par slikto ceļu sabojātajiem autobusiem. Kas sedz zaudējumus tiem zemniekiem, iedzīvotājiem, kuri vēl mīt Latvijas laukos un katru dienu lauž savas mašīnas? Tai jābūt valsts atbildībai.
