Pēc nesenajiem skandāliem, kas noveda Valsts prezidenti līdz Satversmes 72. panta doto tiesību izmantošanai, nepieredzētā vienprātībā Rīgas pilī un Ministru kabinetā tiek saskaņoti jaunie grozījumi drošības iestāžu likumos.
Pēc nesenajiem skandāliem, kas noveda Valsts prezidenti līdz Satversmes 72. panta doto tiesību izmantošanai, nepieredzētā vienprātībā Rīgas pilī un Ministru kabinetā tiek saskaņoti jaunie grozījumi drošības iestāžu likumos. Tie apmierināšot visus – Valsts prezidenti, Saeimu, valdību un drošības institūcijas. Ko par straujajiem pavērsieniem domā tauta, kļūs zināms jau pēc parakstu vākšanas par referenduma rīkošanu.
Varas elite nespēj noslēpt, cik nepatīkama tai varētu būt iedzīvotāju aktivitāte. Jebkurā izdevīgā brīdī plašsaziņas līdzekļos amatpersonas cenšas iestāstīt patiesi apmulsušajiem pavalstniekiem, cik bezjēdzīga būšot parakstu vākšana un referendums, jo viss jau esot kārtībā. Vecie likumu labojumi atcelti, jaunie uzrakstīti un saskaņoti. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M. Segliņš maldināja TV skatītājus, ka konstitucionālā procedūra valstij izmaksāšot piecus miljonus latu, dubultodams CVK priekšsēža A. Cimdara aprēķinātos divarpus miljonus latu. Jautāts, kam būtu jāmaksā par valdības sastrādāto, radot un pieņemot valsti apdraudošus likumu labojumus, Segliņš ātri atrada izeju: tālab jau ministri esot atteikušies no algas paaugstinājuma.
Mēģinājumi iestāstīt, cik bezmērķīga ir parakstu vākšana, kas sāksies 3. aprīlī un ilgs līdz 2. maijam, ir varas izmisuma solis. Latvijas brīvvalsts vēsturē tautai pirmoreiz ir iespēja vēlēšanu starplaikā paust nepastarpinātu attieksmi pret politiķu (ne)darbiem un sev izdevīgu likumu “sakārtošanu” attaisnot ar tautas uzticību.
Prezidentes izlēmība un, iespējams, arī NATO ietekme vismaz uz laiku nolika politiķus uz ceļiem. Mums, vēlētājiem, ir pienākums atbalstīt V. Vīķi-Freibergu nevis pa vienam, bet visiem kopā, lai vēlāk atkal nekurnētu – mūs neuzklausa, mums neko nejautā.
Tautas aktivitāte būtu arī atgādinājums par politisko atbildību, kurai raidījumā “Kas notiek Latvijā?” lietpratēji nevarēja atrast vienotu skaidrojumu. Uz to naski atsaucās debatētāji Zemnieku savienības kongresā – ko nevar izskaidrot, tā nemaz nav. Partijas forumā nolemts, par spīti elka A. Lemberga apsūdzībai un arestam, pieņemties spēkā un palielināt savu ietekmi koalīcijā. Delegāti izvirzīja I. Emsi par Valsts prezidenta kandidātu, bet viņš augstsirdīgi atteicās, jo V. Vīķe-Freiberga esot atstājusi tik lielu kurpi, ka to jebkuram būšot grūti pielaikot.
Karogi sēru noformējumā svētdien atkal atgādināja par latviešu tautas traģēdiju 1949. gada 25. martā. Vēsturei labpaticies, ka šajā dienā Eiropa līksmojas, svinot ES 50. jubileju. Ne toreiz, pirms pusgadsimta, ne tagad Eiropa nejūtas atbildīga par Baltijas valstu okupāciju un komunistisko teroru. Turklāt, kā raksta “Latvijas Avīze”, Eiropas Parlamenta (EP) Rīgas birojs nosūtījis savu iknedēļas preses relīzi katram EP deputātam, ka Latvijas politiķi vēloties nākt pretī Eiropai un, iespējams, līdz ES 60. jubilejai 25. marts no Latvijas piemiņas dienu kalendāra jau būšot izņemts.
