Lasu 14. marta «Bauskas Dzīves» darba piedāvājuma ailītē: «Vajadzīgs kāršanas iekārtas operators (divās maiņās)».
Lasu 14. marta “Bauskas Dzīves” darba piedāvājuma ailītē: “Vajadzīgs kāršanas iekārtas operators (divās maiņās)”. Apstulbstu. Pazib nelāga doma – vai tiešām sāks darboties, turklāt divās maiņās, kāda modernizēta nāves soda izpildes iestāde? Pēc brīža kļūst skaidrs, ka domāta tekstiluzņēmuma vilnas kārstuve. Tad pareizāk būtu bijis: “Vajadzīgs vilnas kārstuves iekārtas operators”.
Muļķīgs, pretrunīgs ir arī uzraksts pie dažu iestāžu ārdurvīm: “Nesmēķēt 10 m no ieejas.” Tātad pie ieejas vai tālāk un tuvāk par 10 m var pīpēt.
Esmu ievērojis, ka apmēram pēdējo desmit gadu laikā latviešu valodā ienākuši jauni vārdi vai arī tie mainījuši agrāko nozīmi. Kaut vai “piemeklēt”. Piemeklēt var liela nelaime. Tagad ar šo vārdu apzīmē kādas lietas, detaļas izvēli. Telefonsakaros agrāko teicienu “piezvanīt”, “pazvanīt” nomainījis “uzzvanīt”. Kas vēl? Ir dzirdēts, ka apavus sauc par kājaviem. Tad jau cimdus var dēvēt par rokaviem un cepuri par galveni. Vārdam “tualete” ir plašāks pielietojums, bet ir tā, ka ar šo vārdu apzīmē vietu, kur pilsētās sniedz pakalpojumus, moderni izsakoties – servisu par Ls 0,05 – 0,15. Senāk to vietu sauca par ateju. Laikam prasti izklausījās. Agrāk bija “ēdnīca” vai vēl senāk “ēdienveikals”. Tagad diezgan plaši figurē vārds “ēstuve”. Tad jau tualeti vai ateju var aizvietot ar vārdiem “čurātava”, “d………”, “kakātava”.
Un ko izsaka vārds “krutais” – žargonvārds no krievu valodas? Tulkojumā būtu – ‘stāvs’. Piemēram, stāvs krasts, nogāze. Vārdiņu “ļoti” aizstājis “baigi” ar pavisam citu nozīmi. Saucamajā Jūrmalgeitā parādās vārds “uzmeta”. Nezinu tā nozīmi. Varbūt kāršu spēlmaņi zina. Sajūsmina, savaldzina vietā – “mani paņēma”. Daudzus gadu desmitus lietojam vārdu “abižot”, kaut pareizi būtu “darīt pāri”. Par abižotu varētu saukt cilvēku, kam mati sapīti bizēs.
Varbūt ne visu pateicu. Tomēr diezgan, lai lasītājam būtu viela pārdomām, ko darām ar savu valodu – it kā netīšām.
J. ZEMTAUTIS Svitenē
Arī vārdu krājums mainās
Vislabākā attieksme jebkurā jomā ir ieinteresētība. Tāpēc priecē lasītāja vēstule, tā parāda, ka ir svarīgi, kā lietojam dzimto valodu.
Izvērtējot minētos piemērus, jāatgādina, ka arī valoda ir dzīvs “organisms”, kas attīstās. Tajā nenoliedzami parādās tautas domāšana, tendences sabiedrībā, robežu nojaukšana starp valstīm un kontaktu paplašināšanās. Tas sākumā atspoguļojas indivīdu runā, bet pamazām iekļaujas visā valodā.
Analizējot piemērus, jāteic, ka vārdi “kāršanas iekārtas operators” nav nepareizi izvēlēti. Gluži vienkārši šajā gadījumā ir homonīmija (vienādi rakstāmi vārdi ar dažādu nozīmi), tāpat kā vārdā “mīkla” – gan ēdamā, gan minamā. Iespējams, lasītāja piedāvātais variants ir nepārprotamāks, bet nenoliedzami garāks, taču sludinājumā vairums izvēlas kodolīgumu.
Lasot dažādos uzrakstus iestādēs vai pie tām, daudzus varētu vērtēt kritiski, bet arī šajā gadījumā noteicošais ir nelielais plāksnītes izmērs. Vārdi “nesmēķēt 10 m no ieejas” nav pārprotami, te nav kļūdas, kaut gan precīzāk būtu – “nesmēķēt 10 m attālumā no ieejas”. Katru aizliegumu bieži vien gribas interpretēt, lai varbūt varētu neievērot, tāda nu reiz ir cilvēku daba…
Vārds “piemeklēt” ir lietojams, bet vēlamāk to izmantot tad, kad kas pievienojams pie tā, kas jau ir, piemēram, “piemeklēt šallīti pie jaunās jakas”.
Runājot par sazināšanos, nenoliedzami vārds “uzzvanīt” nav korekti lietots, pareizāk būtu teikt “piezvanīt”, “atzvanīt”.
Par bagātu vārdu krājumu liecina sinonīmu izmantošana, tie novērš vārdu atkārtošanos. Vārds “kājavi” ir samērā sens mūsu valodā un nebūt nav skaužams, tāpat kā “ēstuve” (no “ēst”) un, piemēram, “ģērbtuve” (no “ģērbties”). Turpretī “abižot” būtu skaužams, tā vietā izvēloties “darīt pāri” u. tml.
Nezaudēt interesi
Nenoliedzami – neviena spēkos nav kādam ko aizliegt lietot runā, katra ziņā ir tas, ko likt uz šķīvja un kādus vārdus ņemt mutē. Tikai no pirmās izvēles ir atkarīga mūsu veselība, bet no otrās mūsu dzimtās valodas tīrība un pastāvēšana… Protams, daudz nosaka arī konteksts un situācija, kurā ir valodas lietotājs. Galvenais nezaudēt ieinteresētību, lai arī ko mēs izraudzītos.
Atbilde sagatavota, sazinoties ar Valsts valodas aģentūras konsultāciju daļas konsultanti Diti Liepu.
SANDRA GIPTERE, “Bauskas Dzīves” literārā redaktore
