ANDRIS NOLBERGS Iecavā ir dzimis joku dienā – 1. aprīlī. Svētdien viņam būs 45. dzimšanas diena.
ANDRIS NOLBERGS Iecavā ir dzimis joku dienā – 1. aprīlī. Svētdien viņam būs 45. dzimšanas diena.
“Joku diena mani izveidojusi varen attapīgu un asprātīgu. Cik atceros, vismaz 20 gadu neviens mani nav spējis izjokot, man uzreiz ir skaidrs, ka tie ir meli. Citus cilvēkus man itin viegli izdodas piemānīt.”
Andrim pusgada laikā dzīve krasi mainījusies. Viņš paldies teic mammai, brāļiem Uldim un Intam, kā arī viņu sievām. “Vienubrīd bija tik ļoti smagi ap sirdi, viņi mani emocionāli stiprināja. Mana ģimenes dzīve sašķobījās. Es nespēju paciest, ja man par kaut ko bieži skaļi pārmet. Tad ar laiku nākas pielikt punktu arī ģimenes dzīvei.” Andris izlēmis, ka audzinās 16 gadu veco dēlu Romu, meita Marta paliks pie sievas. Vecākais dēls Edgars jau patstāvīgs, studē Policijas akadēmijā.
Gaviļnieks pavisam nesen sācis strādāt Ulbrokas betonrūpnīcā, pārsvarā veiks sagādnieka pienākumus. “Kaut arī man ir izdevība dzīvot kur citur, tomēr dzimto Iecavu nespēju atstāt. Tā man ir mīļa, esmu te uzaudzis. Atceros, ka tēvs kolhoza laikos bija darbnīcu vadītājs, kad visi brāļi nācām no skolas, tā uzreiz prom pie tēva un darbojāmies ar tehniku.”
Andris atzīst, ka ir liels Formulas 1 fans, sporta pārraides skatīties patīkot, bet pats jau sen sportam ir atmetis ar roku. “Esmu apguvis cīņas sportu Murjāņu sporta internātskolā. Ar to aizrāvos jaunībā, rezultāti bija lieliski, bet laikam bija grūti apzināties mēru, guvu mazu traumu un sapratu, ka lielais sports ir vien tāda veselības bendēšana. Ja tik ļoti gribas pasportot, izeju ārā paskriet.”
Senāk nācies daudz svīst, kad jubilārs apsaimniekoja 20 hektārus zemes. “Audzējām kartupeļus, labību. Bija siltumnīcas, lopi, mazpamazām visu likvidējām. Nevar valsts darbā strādāt un vēl ko audzēt, tas jau tā kā drusku par traku. Pats sagādāju tehniku, vēl tagad visa tehnika kartupeļu audzēšanai nav pārdota, daļa ir pirkta, daļu pats uzmeistaroju,” stāsta Andris.
