Bauskas rajonā divas sabiedrības iegūst videi draudzīgus energoresursus: SIA «Jaunpagasts plus» Iecavas ražotne – bioetanolu un SIA «Iecavnieks» – rapšu eļļu.
Bauskas rajonā divas sabiedrības iegūst videi draudzīgus energoresursus: SIA “Jaunpagasts plus” Iecavas ražotne – bioetanolu un SIA “Iecavnieks” – rapšu eļļu.
Abiem uzņēmumiem saistoša bija starptautiskā konference “Atjaunojamā enerģija – nākotnes perspektīva Baltijas reģionā”, kas 11. maijā bija organizēta Rīgā. Viesu grupa apmeklēja arī SIA “Iecavnieks”, iepazinās ar rapšu eļļas ražošanu un izmantošanu autotransportam, kas nodrošina videi draudzīgu tehnikas ekspluatāciju.
Atšķirības un virzība
“Iecavnieka” ražošanas direktore Iveta Grudovska pēc konferences secina: “Sarunas un diskusijas atklāja, cik dažāda situācija ir mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par citiem. Lietuvieši ir ļoti pretimnākoši visiem biodegvielas ražotājiem, piešķirot īpašu atbalsta maksājumu – 46 eiro par pārstrādāto rapšu tonnu. Lietuvā jau ir noteikta piecu procentu piedeva biodīzeļdegvielas un bioetanola fosilajai degvielai. Savukārt Igaunijā atjaunojamās enerģijas jomā izdarīts gaužām maz, vairāk ir ieceru.”
Šogad atbalstu diferencē
Valdība ir akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai”.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa precizē, ka tiešais atbalsts 2007. gada pirmajā pusgadā ir 190 latu par finansiāli atbalstāmās kvotas apmērā saražotiem 1000 litriem biodīzeļdegvielas, savukārt 230 latu par saražotiem 1000 litriem bioetanola, kas izteikts absolūtajā alkoholā.
Atbalstu, ievērojot visu nosacījumu izpildi, šajā gadā saņems vairāki biodegvielas ražotāji – to vidū ne vien zināmā SIA “Jaunpagasts plus”, bet arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latraps” un citi. Šajā sarakstā nav SIA “Iecavnieks”.
Konferences norises dienā rapšu eļļas ražotni apmeklēja arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. “Bauskas Dzīve” interesējās, kādēļ “Iecavnieks” nav ieguvis iepriekš minēto atbalstu. “Tā kā biodīzeļdegvielas ražošanas kvotas pieprasījums pārsniedz pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, ir veikts proporcionālais samazinājums, atbilstīgi finansiāli atbalstāmās kvotas pieprasījumam. Spēkā ir vēl viens nosacījums – atbalstu piešķir tiem uzņēmumiem, kuri pārdod biodegvielu, “Iecavnieks” to izmanto pats. Pieļauju, ka nākamgad būs iespēja šo maksājumu piešķirt arī šim uzņēmumam,” tā ministrs.
2006. gadā SIA “Iecavnieks” transportam tika izmantots gandrīz 200 tūkstoš litru pašu ražotas rapšu eļļas. “Bauskas Dzīve” jau ir rakstījusi, ka uzņēmumā veic tehniskus pārveidojumus dīzeļdzinējiem, lai tos varētu darbināt ar augu eļļu. Tomēr izrādās, ka situācija nav tik vienkārša. I. Grudovska skaidro:
“Biodīzeļdegvielu saskaņā ar Finanšu ministrijas noteiktām prasībām drīkst tirgot no akcizēto preču noliktavas. Tādas izveide uzņēmumam prasītu līdz šim neparedzētus papildu ieguldījumus. Taču pieprasījums pēc augu eļļas kā biodegvielas pagaidām ir neliels, tāpēc atvērt akcīzes preču noliktavu pagaidām neatmaksājas.”
Jāsaskaņo vairākas nozares
SIA “Iecavnieks” apmeklēja arī Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas parlamentārais sekretārs Kazimirs Savicks. Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” viņš sacīja, ka biodegvielas ražošana Lietuvā strauji palielinās. Taču nākotnē ir vajadzīga arī autobūves industrijas piemērošanās biodegvielas izmantošanai. Nereti sabiedrībā ir viedoklis, ka biodegviela pašreizējo modeļu motorus ietekmē nelabvēlīgi. Pozitīvi viesis vērtēja Zviedrijas firmas SAAB spēju piemēroties biodegvielas izmantošanai.
Konferences galvenās atziņas bija: atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no ilgtspējīgas lauku attīstības pamatnosacījumiem, jo tas labvēlīgi ietekmētu ekonomiku – reģionālo attīstību, radītu neatkarību no energoresursu importa, veicinātu lauku uzņēmējdarbības dažādošanu. Pozitīvi tiktu ietekmēta arī sociālā situācija laukos – radītas jaunas darbavietas un veicināta lauku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tāpēc katrā valstī ir nepieciešams nacionālais Rīcības plāns, kas būtu balstīts uz jau esošām Atjaunojamo resursu pamatnostādnēm.
***
Uzziņai
– Atjaunojamie energoresursi: saules un vēja enerģija, biogāze, biodegviela.
– ES direktīvā norādīts, ka dalībvalstīm jānodrošina nosacījumi par bioloģiskas izcelsmes degvielas izmantošanu transportā, veidojot 2% no degvielas patēriņa 2005. gadā līdz 5,75% 2010. gadā.
