Psiholoģes Andra Katkeviča un Inga Grīnberga konsultē arī ģimenes, kurās ir problēmas ar augošiem bērniem.
Psiholoģes Andra Katkeviča un Inga Grīnberga konsultē arī ģimenes, kurās ir problēmas ar augošiem bērniem. Viņu pieredze liecina, ka nesaprašanos var novērst.
ANDRA KATKEVIČA stāsta, ka psihologi pusaudžu uzvedību mēdz salīdzināt ar divus gadus vecu bērnu ieradumiem. Abos vecumos “viss iet caur muti” – bez bailēm divgadnieks liek uz zoba rotaļlietas, pusaudzis nogaršo alkoholu un cigaretes. Gluži tāpat kā divgadnieks, pusaudzis pārbauda vecāku pacietību, tomēr cerot, ka no liktenīgām kļūdām pieaugušie viņu paglābs.
Nav jāpiekāpjas pusaudžu priekšā, ģimenē ir jānosaka stingras, bet saprātīgas robežas un noteikumi. Moralizēšanai nav jēgas, bet vecākiem nav jāvairās paust savu viedokli (vēlams mierīgā tonī, nekliedzot), ja bērna uzvedība nav pieņemama. Savas jaunības pieredzes atgādināšana nepalīdzēs. Tas tikai rādīs, ka pieaugušais ir apjucis un nezina, ko darīt.
Jāsaglabā patiesa interese par savu bērnu, mājas miers, prasības un saprātīga kontrole. Svarīgi ir nezaudēt kontaktu, lai pusaudzis zina, ka viņam ir mājas, kur gaida uzticami cilvēki, kuriem var lūgt padomu, uzticēties, lai arī kas gadītos.
INGA GRĪNBERGA uzskata, ka ir gluži normāli, ja meitene vai zēns pusaudža vecumā grib savu privāto teritoriju. Tāda vēlēšanās ir arī katram pieaugušajam. No vēstules saprotams, ka meitenes uzvedība nav ietekmējusi attieksmi pret mācībām, un tas vien jau ir uzteicams. Par diskotēkām pusaudzim ar ģimeni jāvienojas, iet, neiet, ar ko, kad jāatgriežas mājās. Nepilngadīgajam naktī atrasties vienam uz ielas neļauj likums. Te nu vietā ir jautājums – vai likumsargi to kontrolē un kāpēc šādi pasākumi pusaudžiem tiek rīkoti nakts stundās? Tomēr pastāv arī vecāku atbildība par bērniem. Mierināt varētu atgādinājums, ka pusaudžu gadi neilgst mūžību.
