Pusaudži bieži vien zaudē saprašanos ar savu ģimeni. Nereti tas piemeklē pat tādus vecākus, kuriem līdz šim spurainajam vecumam nav bijis problēmu attiecībās ar bērniem.
Pusaudži bieži vien zaudē saprašanos ar savu ģimeni. Nereti tas piemeklē pat tādus vecākus, kuriem līdz šim spurainajam vecumam nav bijis problēmu attiecībās ar bērniem.
Neizprotamas pārmaiņas
Par to raksta Ilze, dēla un meitas māte no Iecavas novada: “Dēla padsmitnieka gadus pat nemanījām. Tagad viņš pirmo gadu ir students. Meitiņa, mūsu visu mīļā peciņa, ir sešus gadus jaunāka par brāli. Jau šajā ziemā sapratu, ka labi nav. Pēc stundām pārnāk mājās, nomet somu, ar kādu sazvanās un pazūd. Pārrodas vēlu, kur bija, nesaka vai arī nosēž klusējot, stundām ilgi datorā ienirusi.
Lieldienās, kā ierasts, braucām pie vīra vecākiem uz Kurzemi, viņa atteicās, neļaušot sabojāt sev brīvdienas, tāpat tur neesot, ko darīt. Mājas darbos nepalīdz, istaba pat uzsvērti nekārtīga, bet pie durvīm nesen parādījās uzraksts “Vecākiem ieeja aizliegta. Privāta teritorija”.
Pati savu meitu vairs nepazīstu, turklāt neko tādu neesam viņai nodarījuši. Protams, ģimenē ir savi uzvedības noteikumi, pienākumi, kas ir jāievēro, bet redzu, ka viss tiek darīts negribīgi. Vīrs domā, ka mums jāizliekas nemanām šīs pārmaiņas, gan pāries. Labi, ka pagaidām sekmes nav kļuvušas sliktākas, to uzzināju, aizejot uz skolu pie klases audzinātājas.
Tuvojas mācību gada noslēgums, meita beigs astoto klasi. Uz vienu mēnesi izdevās viņu iekārtot darbā veikalā. Nezinu, kas notiks pārējos vasaras mēnešos. Pie māsīcām un vecvecākiem viņa braukt atsakās. Parkā būs diskotēkas. Pagājušajā vasarā atļāvām iet kopā ar brāli, bet tagad viņš mācās un strādā Ventspilī. Kā rīkoties?”
Nepatīk ierobežojumi
Konflikts ar vecākiem pusaudža gados visbiežāk rodas dažādu ierobežojumu un konkrētas kontroles dēļ. Norādījumi, cikos jābūt mājās, kas jāizdara, interese par draugiem pusaudzim nepatīk, jo viņš to izskaidro kā neuzticēšanos. Bieži vien iznāk strīdēties par sadzīviskām lietām – apģērbu, mūziku, kosmētiku.
Šolaiku vecāki izauguši, kad nebija tik lielas brīvības, iespēju, tāpēc pieraduši darīt, kā vajag, nevis, kā gribas. Bērni dzīvi uztver citādi. Jāņem vērā, ka pusaudža gados attīstība notiek ļoti strauji, vēršot zēnu par jaunieti un meiteni par jaunu sievieti. Tas nav vienkāršs laiks, un bērnam ir iekšēja nesaprašanās arī ar sevi.
Liela nozīme ir arī apkārtējo viedoklim. Pusaudzis nespēj pieņemt to, ka viņa draugam mamma ļauj “tusēties” līdz pusnaktij, nepieprasot būt mājās desmitos. Strīdā tīnis cenšas pierādīt vecākiem, ka jāmaina noteikumi, uzsverot, ka ir liels, zina, ko dara, un par viņu nav jāuztraucas.
***
interesanti
– Amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši pusaudžu pārmērīgas uzbudinātības un straujas garastāvokļa maiņas cēloņus. Allopregnanona hormons, kas ir dabisks trankvilizators, nobriešanas laikā var izraisīt pretēju reakciju, nevis samazinot, bet gan palielinot uzbudinātību stresa brīdī.
– Veicot eksperimentus ar peļu mātītēm, Ņujorkas universitātes pētnieki rosināja pelēm klaustrofobijas lēkmes, ievietojot tās ciešā, caurspīdīgā kastītē. Tiekot brīvībā, peles uzvedās dažādi, atkarībā no vecuma. Dzīvnieki nobriešanas stadijā uztraukuma pazīmes izrādīja ilgāk nekā vecāki kustoņi.
– Veicot galvas smadzeņu padziļinātu izpēti, noskaidrojās, ka pubertātes vecuma pelēm uz smadzenēm ir papildu receptori hormonam, kuru nebija citām pelēm. Pēc pētnieku domām, paaugstinātu jūtīgumu pret stresu izraisa tieši šie receptori.
– Tā kā hormonālā fona pārmaiņas pelēm un cilvēkiem ir ļoti līdzīgas, pētnieki uzskata, ka anomāla reakcija uz hormonu var būt arī cilvēkiem. Pētnieki teic, ka, pēc statistikas, uztraukuma lēkmes meitenēm pusaudzēm ir divreiz biežāk nekā puišiem.
(www.medicina.lv)
