Izlasīju 14. maija laikraksta «Bauskas Dzīve» numuru, kurā G. Krūzmētra raksta par to jauno ielu nosaukumiem, kas veidos Bausku tā sauktā bijušā lidlauka teritorijā.
Izlasīju 14. maija laikraksta “Bauskas Dzīve” numuru, kurā G. Krūzmētra raksta par to jauno ielu nosaukumiem, kas veidos Bausku tā sauktā bijušā lidlauka teritorijā. Piekrītu G. Krūzmētras domai, ka Jaunās un īpaši Lidlauka ielas nosaukums nav piemērots mūsu pilsētai.
Lidlauku bija cerējusi izbūvēt PSRS bruņoto spēku virspavēlniecība Baltijas kara apgabalā pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. Lidlauka būves priekšdarbi haotiski sākās drīz pēc Latvijas okupācijas. Katrai Bauskas apriņķa saimniecībai vajadzēja dot pajūgu ar braucēju būves sagatavošanai. Šajā okupantu piespiestajā darbā no tēva saimniecības Codes pagasta “Brīvniekiem” piedalījos arī es. Lidlauka vajadzībām vairākiem lauksaimniekiem tika atsavināta zeme, nojauca arī viņu mājas. Arī manam attālākam radiniekam Rozenbergam atsavināja tikai pirms pāris gadiem nopirktu saimniecību “Šarlotes”. Šis aerodroms tika būvēts, nerēķinoties ne ar kādiem Latvijas valdības vai Bauskas pašvaldības saskaņotiem lēmumiem. Tas tika darīts pēc visā pasaulē pazīstamiem okupācijas varas pieņemtiem lēmumiem.
Mans ierosinājums ir jau minētās ielas nosaukt Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņu vārdos, kuri ir saistīti ar Bauskas rajonu. Tas ir ģenerālis Krišjānis Berķis un pulkvedis Vilis Upenieks. Abu šo Latvijas armijas virsnieku kaujas gaitas saistītas kopīgās cīņās Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās. Abi ir piedalījušies kaujās par Latvijas brīvību pie Sudrabkalniņa. Par varonību un dzimtenes mīlestības parādīšanu Latvijas atbrīvošanas cīņās abi apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeņiem. V. Upenieka dzimtas kapavieta ir Bauskas jaunajos kapos. Pilsēta varētu būt lepna, ja šo varonīgo Latvijas nacionālās armijas virsnieku vārdā būtu nosauktas ielas.
I. ZELTIŅŠ un Latvijas Nacionālās karavīru biedrības Bauskas nodaļa
