Pirmās ziņas par muzeju Bauskā rodamas 1926. gadā, kad ar pilsētas valdes atbalstu un skolotāja Jēkaba Kalniņa aktīvu līdzdalību tika izveidots Bauskas apriņķa un apkārtnes Dzimtenes pētīšanas muzejs.
Pirmās ziņas par muzeju Bauskā rodamas 1926. gadā, kad ar pilsētas valdes atbalstu un skolotāja Jēkaba Kalniņa aktīvu līdzdalību tika izveidots Bauskas apriņķa un apkārtnes Dzimtenes pētīšanas muzejs.
Desmit eksponātu
Gadiem ritot, muzejā sakrāti materiāli par Bauskas novada vēsturi. Kārļa Ulmaņa autoritārās iekārtas laikā muzejs tika nodots Bauskas aizsargu pulka Kultūras daļas pārziņā. Otrā pasaules kara laikā gandrīz 15 darbības gados muzejā uzkrātās vērtības un materiāli pilnībā gāja bojā.
Pēc kara, 1946. gada decembrī, Latvijas PSR valdības Kultūras un izglītības iestāžu komiteja uzdeva Bauskas apriņķa Kultūrizglītības nodaļas vadītājam Staņislavam Milašam uz Baznīcu mākslas muzeja Rundāles pilī bāzes radīt Bauskas novada pētīšanas muzeju. Pēc S. Milaša norādījuma 1947. gada sākumā Rundāles muzeja direktore Olga Kuršinska kopā ar sabiedrisko palīdzi Mariju Rūsi sāka veidot jauno muzeju, kas mantojumā no Rundāles muzeja saņēma pirmos desmit eksponātus. Pirmā ekspozīcija – “Piecgades plakātu un sasniegumu diagrammu izstāde” – Bauskas kultūras namā (tag. muzeja ēkā) bija skatāma jau mēnesi pēc muzeja tapšanas.
1948. gada 1. maijā Bauskas novada pētīšanas muzejs tika atvērts apmeklētājiem. Tas atradās Padomju ielā (tag. Kalna ielā) 16. Tajā varēja skatīt dabas, vēstures un Lielā Tēvijas kara materiālus, kā arī liecības par sociālistisko celtniecību un tās sasniegumiem. Uz jaunām telpām Padomju ielā 6 – tur, kur tas atrodas joprojām, – muzejs pārcēlās 1950. gada 6. oktobrī.
Filiāles un pulciņš
1957. gadā muzejā izveidoja lietišķās mākslas pulciņu, kam pēc desmit gadiem piešķīra Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” nosaukumu. 1957. gadā muzejā sāka darboties arī tēlotājmākslas pulciņš, kas vēlāk pārtapa par muzeja mākslas nodaļu. Piecdesmito gadu beigās muzeja toreizējais direktors Laimonis Liepa sāka īstenot Rundāles pils restaurācijas projektu. 1964. gadā Rundāles pils kļuva par Bauskas muzeja filiāli. 1963. gadā muzejs ieguva savu oficiālo nosaukumu – Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs.
1970. gadā par Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli kļuva Brīvdabas muzejs Gailīšu pagastā (tag. Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzejs) un sabiedriskais muzejs “Lejenieki” rakstnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās Ceraukstes pagastā. 1970. gadā sākta arī Bauskas pilsdrupu izpēte.
Darbības ceturtajā gadu desmitā, astoņdesmito gadu sākumā, muzejā jau bija vairāk nekā 40 tūkst. krājuma vienību. Pašlaik muzejā ir apmēram 56 tūkst. krājuma vienību – lietiskais materiāls, fotogrāfijas un fotonegatīvi, dokumenti, muzeja darbinieku zinātniskie pētījumi un publikācijas, mākslas kolekcija, kā arī plaša bibliotēka ar dažādu laiku iespieddarbiem.
Ēkas vēsture
Pilsētas muzejs šogad atzīmē pastāvēšanas sešdesmito gadadienu, taču muzeja pašreizējās ēkas vēsture ir krietni senāka. Jau 1840. gada Bauskas pilsētas plānā Tirgus laukuma vienā stūrī ir iezīmēts apbūvēts zemesgabals. Ir zināms, ka 1898. gadā gruntsgabals ar tur esošām ēkām piederēja brāļiem Lēvenšteiniem. Drīz pēc tam par jauno īpašnieku kļuva vietējā alus brūža īpašnieks Teodors Lohdings. Viņš 1904. gadā pārbūvēja galveno ēku, kas atradās Kalna un tag. Rīgas ielas stūrī, un ierīkoja tur Pēterburgas viesnīcu.
Latvijas Republikas laikā, pagājušā gadsimta 20. – 30. gados, ēka piederēja T. Lohdinga dēlam – alus rūpniekam Bruno Lohdingam. Namā atradās lepnākā un prestižākā Bauskas viesnīca – Kurzemes viesnīca (trešajā stāvā) – un restorāns ar sarīkojumu zāli (otrajā stāvā). Ēkas pirmajā stāvā bija dažādu preču tirgotavas.
Pēc Otrā pasaules kara tagadējā muzeja ēkā atradās Kultūras nams, bet ēkas trešajā stāvā joprojām bija pilsētas viesnīca. 1950. gadā Kultūras nams ieguva jaunu ēku, muzeja rīcībā līdz ar to bija telpas nama pirmajā un otrajā stāvā, kur izvietoja ekspozīciju un izstāžu zāles, kā arī krājuma un darba telpas.
Pēc jaunās Bauskas viesnīcas uzcelšanas astoņdesmito gadu beigās ēkas trešajā stāvā kādu laiku atradās pilsētas Mūzikas skolas klases. Deviņdesmito gadu vidū arī šīs telpas nonāca muzeja rīcībā. Kopš tā laika tur atrodas muzeja darbinieku darba kabineti.
