Īslīces vidusskolas muzeja materiālu klāstā ir arī tādi, kuros aplūkota vietvārdu maiņa.
Īslīces vidusskolas muzeja materiālu klāstā ir arī tādi, kuros aplūkota vietvārdu maiņa.
Muzeja vadītāja skolotāja Velta Balode precizē, ka krājumā atrodas pusotra tūkstoša reģistrētu vienību. 1995. gadā veikts pētījums par sētu nosaukumu izcelšanos. Tas ir bijis viena audzēkņa darbs, ko tolaik vadījis pedagogs Gunārs Čonka.
Lietuviska pieskaņa
Jau šajā gadsimtā daudz plašāks apkopojums veidots projektu nedēļā. Skolotājs Raitis Ābelnieks darbā iesaistījis vairākus audzēkņus. Apkopojot secināts, ka vietvārdu dažādība saistās ar divu valstu – Latvijas un Lietuvas – tuvumu. 1921. gadā vairāki pagasti, tostarp arī Īslīce, ieguva teritorijas no Lietuvas. Tā Īslīcē iekļāvās Lībieši, Pastališķi, Viteikas un vēl citas teritorijas. Vietvārdu nosaukumos nepārprotama ir lietuviska pieskaņa. Vietu nosaukumi tāpat piedzīvojuši pārvērtības un visādi izlocīti. Piemēram, ap 1910. gadu Lībieši bija Libeži, Pastališķi – Pastolišķi, Adžūni – Adzjuni un Viteikas – Viteiki. Taču Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tas ir, no 1918. līdz 1940. gadam, šīs vietas sauca tāpat kā mūsdienās.
Projektu nedēļā viens no secinājumiem bija – Īslīces pagastā vietvārdu nosaukumi mainījās līdz ar valdību maiņām. To apstiprina vairāki fakti. Padomju Savienības laikā Adžūni tika saukti par Komunāru, taču Pastališķu, Lībiešu un Viteiku nosaukumi saglabājās. Citādāk tika dēvētas vēl vairākas apdzīvotas vietas. Tagadējie Bērzi 1910. gadā bija Bērzmuiža, Rītausmas bija Marģene, bet Bērzkalnu vārds vispār nav minēts, tur savulaik atradās mājas “Ružas” un “Kavči”. Bet tās nav vienīgās vietvārdu maiņas.
Pārtaps par novadu
Padomju varas gados, kad sāka veidoties kolhozi, Bērzi tika pārvērsti par Vārpu un Mariannas par Lauktehniku. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Lauktehnika tiek saukta par Rītausmām, bet Vārpa atkal par Bērziem. Izveidojās arī jauna apdzīvota vieta – Bērzkalni, kur savulaik bija Bauskas mežrūpniecības saimniecības administrācijas ēka un saimnieciskā bāze.
Aplūkojot pagastu robežas, pētījumā noskaidrojies, ka 1930. gadā Īslīces pagastam nepiederēja Ādžūni, tie piederēja Rundāles pagastam, Bērzkalni – Bauskas pagastam. Īslīces pagasta teritorija bija diezgan gara un stiepās līdz Mežotnei, iekļaujot Saulaini, Ziedoņus. Pagājušā gadsimta sākumā pagastam bija Bornsmindes vārds.
Kas zina, kā robežas veidosies, īstenojot ieilgušo administratīvi teritoriālo reformu. Īslīces pašvaldība, organizējot iedzīvotāju aptauju un ņemot vērā tajā izteiktās domas, nolēmusi pārtapt par novadu, ne ar vienu citu neapvienojoties.
