Austrumeiropas valstu ekonomikā vērojama virkne riska faktoru, un vislielākās ekspertu bažas paustas par Latvijas ekonomikas perspektīvām, nodēvējot Latvijas ekonomiku par niecību, vēsta preses izdevums «The Economist».
Austrumeiropas valstu ekonomikā vērojama virkne riska faktoru, un vislielākās ekspertu bažas paustas par Latvijas ekonomikas perspektīvām, nodēvējot Latvijas ekonomiku par niecību, vēsta preses izdevums “The Economist”. Tā eksperti norāda, ka Latvija ir finansiāla niecība, jo valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) veido tikai 0,2% eirozonas IKP.
Latvijā ir ievērojams tekošā konta deficīts – pagājušajā gadā tas sasniedza aptuveni 21% no IKP apjoma. Paredzams, ka šogad šis rādītājs varētu būt vēl lielāks. Latvijas tekošā konta deficīta palielināšanās galvenokārt skaidrojama ar privātā patēriņa pieaugumu un lielu neatmaksāto kredītu apjomu. Vienlaikus inflācija ir vairāk nekā 8%.
Šie fakti norāda uz stingras ierobežošanas politikas pasākumu nepieciešamību. Tomēr jāņem vērā, ka lats ir piesaistīts eiro, tādējādi Latvijas Bankas iespēja palielināt procentu likmes ir ierobežota.
Starptautiskais Valūtas fonds šī gada maijā nāca klajā ar paziņojumu par fiskālās situācijas uzlabošanas nepieciešamību Latvijā, taču valsts valdība labprātāk uzsver strauju IKP pieauguma tempu, ignorējot ekonomikas sabrukuma draudus.
Ķēdes reakcijā ar tādu pašu risku varētu saskarties arī Igaunija. Igaunijas ekonomikā arī vērojama pārkāršana, taču Igaunijas valdība salīdzinājumā ar Latvijas valdību ir atbildīgāka, un tur pērn reģistrēts budžeta pārpalikums.
