Latvijas Radio iztirzāja donkihota tēmu sakarā ar Vladlena Dozorceva uzrakstīto grāmatu par nesavtīgo un krietno sapņotāju donu Kihotu.
Latvijas Radio iztirzāja donkihota tēmu sakarā ar Vladlena Dozorceva uzrakstīto grāmatu par nesavtīgo un krietno sapņotāju donu Kihotu. Mūsdienās, kad lietas virza tikai tīrs aprēķins, donkihotu ļoti trūkst. Ja arī kāds uzrodas, to drīzāk sūta pie psihiatra nekā uzklausa.
Vaira Vīķe-Freiberga, nu jau eksprezidente, pēdējās valdīšanas dienās aicināja gudrus un drosmīgus cilvēkus iesaistīties politikā un strādāt savas valsts labā, nevis personiskai kabatai. Patiesi, ir pienācis laiks nomainīt korupcijas saitēm savažotos politiķus pret tīrākiem, no padomju ideoloģijas un paradumu piesārņojuma brīviem, neatkarīgās Latvijas skolotiem donkihotiem.
Referendums par grozījumu drošības iestāžu likumos atcelšanu uzskatāms par nenotikušu. Nesanāca kvorums. Tā bija 330 tūkstoš mazo donkihotu cīņa ar vējdzirnavām, ar ko tomēr nāksies rēķināties allaž, pirms mēģināt likumu piegriešanu pēc valdošās koalīcijas auguma.
Process ir sācies, taču pāreja uz citu politiku būs ļoti grūta. Bezcerīgi, manuprāt, ir mēģinājumi atrast korupcijas un nelikumīgu darījumu kamolā dziļi ieslēpto pavediena galu. Būs gan noilgums, gan gudru juristu profesionāli nostrādāti darījumi, lai neizdotos blakus Lembergam nosēdināt vēl kādu politikā ietekmīgu “ierindas biedru”. Diemžēl Vaira Vīķe-Freiberga novēloti novērtējusi gandrīz vai kriminālo situāciju valstī. Jau prezidentūras sākumā viņa sapratusi, cik ļoti politika jau tad bijusi saistīta ar ekonomiskajām interesēm.
Varbūt nav vērts šķiest laiku un enerģiju netīrumu mēšanai, bet asināt prātu, kā nostumt malā no valsts labuma pārēdušos. Sodīt var ne tikai ar nebrīvi. Ir arī citi, vēl bargāki soda mēri par negausību, augstmanību un visu melno darījumu kopumu. Kā mēdz teikt – Dievs redz visu.
Nemitējas runas par nu jau Valsts prezidenta Valda Zatlera gadu ilgumā saņemtajām pateicībām – vai tās atbilst prasībām par prezidenta nevainojamu reputāciju? Politoloģe Vita Tērauda vēlētos dzirdēt V. Zatlera grēku nožēlu. Viņa arī gribētu, kaut viens t. s. Lemberga “stipendiāts” būtu atnācis un pateicis – jā, es ņēmu sev vai savai partijai. Manuprāt, tas gan nekad nenotiks, jo viens pārtrūcis valdziņš var iznīcināt visu “adījumu”. Pēc V. Vīķes-Freibergas domām, nekādu noslēpumu, kuru atklāšanu no prokuratūras tramīgi gaida “nevainīgie” bijušie un tagadējie deputāti, “stipendiātu” lietā nav. “Lācītis zina, kas tam vēderā!” sacīja prezidente.
Jau pirms zvēresta došanas 8. jūlijā Valsts prezidents rūpīgi apsvēris savas komandas sastāvu. Vislielāko izbrīnu radīja žurnālistes Intas Lases pēkšņā “kažoka maiņa”, no Zatlera un tā, kas notiek ap viņu, kritizētājas kļūstot par tā paša Zatlera preses sekretāri. “Dienas” komentētājs A. Ozoliņš: “Nevar vienu dienu aizstāvēt kādu principu kopumu, bet jau nākamajā “jaunas pieredzes” labad tos nodot. [..]viņas privātais un morālais kūlenis met ēnu uz visiem godprātīgajiem žurnālistiem.” Līdz ar Lases nodevību un LTV Ziņu dienesta režisores Artas Ģigas atstādināšanu skatītāju iecienītākais LTV1 raidījums “De facto” būs iznīcināts.
Šonedēļ Vaira Vīķe-Freiberga atvadījās no kaimiņu valstu prezidentiem, no savas komandas, kā arī no tautas – ar emocionālu uzrunu. Domāju, ka viņu atcerēsies kā vienu no Latvijā nedaudzajiem donkihotiem – neremdināmu sapņotāju, kas spēja īstenot pat šķietami nereālas idejas.
