Tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītos likumos 7. jūlijā visā Latvijā nobalsoja vairāk nekā 330 000 balsstiesīgo iedzīvotāju.
Tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītos likumos 7. jūlijā visā Latvijā nobalsoja vairāk nekā 330 000 balsstiesīgo iedzīvotāju.
Tas ir nepietiekami, lai referendumu atzītu par notikušu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.
CVK mājaslapā internetā redzams, ka Bauskas rajonā tautas nobalsošanā piedalījās 9436 vēlētāji. Pilsoņi balsojuši par grozījumu “Nacionālās drošības likumā” un par grozījumu “Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu. “Par” nobalsojuši gandrīz 97 procenti vēlētāju.
Rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis informēja, ka tautas nobalsošana noritējusi bez starpgadījumiem, vēlēšanu komisijas ar saviem pienākumiem tikušas galā labi. Tomēr 9436 uz tautas nobalsošanu atnākušie pilsoņi ir nepietiekams skaits, lai referendums tiktu atzīts par notikušu. Jau ziņots, ka tautas nobalsošana par apturēto likumu atcelšanu būtu notikusi, ja tajā piedalītos vismaz 453 730 vēlētāju. Pēdējās Saeimas vēlēšanās Latvijā piedalījās 907 460 pilsoņu. Tautas nobalsošanā savu attieksmi vajadzēja paust pusei no šo vēlētāju kopskaita.
“Bauskas Dzīve” sestdien, 7. jūlijā, tautas nobalsošanai sekoja līdzi no plkst. 7 līdz pat balsu skaitīšanai pēc plkst. 22.
Grib ierobežot valdības “sliktos darbus”
Pilsētas 2. vidusskolā iekārtotā vēlēšanu iecirknī pirmā balsotāja Eleonora Pahomova pie durvīm bija dažas minūtes pirms septiņiem. Drīz vien savu attieksmi ieradās paust pensionāri Ilga un Arturs Ķirveļi. “Tirgojamies tirgū, tāpēc pirms darba ieradāmies nobalsot,” viņi sacīja. “Balsojam pret politiķiem, kuri vairāk strādā savā labā, nevis domā par tautu. Šķēle joprojām pārāk daudz visus procesus koriģē,” savus rīcības motīvus atklāja Arturs Ķirvelis.
Rīta agrumā vēlēšanu iecirknī 2. vidusskolā, uz diviem spieķiem balstīdamies, ieradās 94 gadus vecais Arvīds Tārs. “Es godāju mūsu prezidenti un klausu, ko viņa saka,” savu uzņēmību skaidroja vecais vīrs. Viņš sacīja, ka aktīvi piedalījies arī visās iepriekšējās vēlēšanās.
Ap plkst. 10 Rundāles pagasta 353. vēlēšanu iecirknī bija atnākuši nobalsot 58 vēlētāji. “Paldies prezidentei, kura aicināja tautu uz referendumu! Gribu apliecināt, ka nākam balsot par likumu nepareizo grozījumu atcelšanu. Mēs saprotam, ka tādējādi būs iespējams ierobežot valdības sliktos darbus,” tautas nobalsošanas būtību skaidroja zemnieks Jānis Augstkalns. Viņš simboliski izpildījis rosinājumu aicināt uz referendumu vēl kādu balsotāju. Kopā ar Jāni vēlēšanu iecirknī ieradās arī viņa paziņa Žanis.
Pret referendumu – skeptiski noskaņota
Netālu no Rundāles ciema neliels pulciņš pircēju ceļa malā bija apstājuši autoveikalu. “Sapirkšos un pēc tam aiziešu nobalsot. To darīšu savas pārliecības dēļ,” skaidroja rundāliete, kura nevēlējās paust savu vārdu. Busiņā sēdoša pārdevēja palīdze pret notiekošo bija skeptiski noskaņota. “Visu dienu strādāsim, uz referendumu nav laika aiziet. Tam arī nav nekādas jēgas, jo mūsu balsīs jau tāpat neviens neieklausīsies un nekas te arī nemainīsies,” tā pārdevēja palīdze no Svitenes pagasta.
Pie vēlēšanu iecirkņa Bērstelē ap plkst. 11 piebrauca pašvaldības sarūpēts autobuss. No tā izkāpa tikai gados veci ļaudis, kas atbraukuši no Viesturiem. Jānim Skujeniekam šogad paliks astoņdesmit gadu. “Teikšu, kā ir, – tos likumus neesmu lasījis. Taču saprotu, ka Kalvītis to visu bija savārījis sev par labu. Tāpēc klausīju prezidentes aicinājumam un atbraucu uz vēlēšanām,” skaidroja J. Skujenieks. “Nevajag domāt, ka tauta neko no likumiem nesaprot. Skaidrs – šie likumi nebija labi, tāpēc tos arī vajag mainīt,” piebilda vairāk nekā 80 gadu vecā viesturiete Natālija Andreika.
“Esmu savas valsts patriots”
Paust savu negatīvo nostāju pret valdību bija ieradusies arī dāviniete Staņislava Žuka. “Nemīlu Kalvīti un viņa valdību, tāpēc nācu balsot,” teica kundze, kas vēlēšanu iecirknī ieradās, saposusies svētku drēbēs. “Man tie ir svētki, tāpēc uzvilku garo balles kleitu,” piebilda S. Žuka. Jāteic, ka vēlētāju aktivitāte Dāviņos nebija īpaši liela. Desmit minūtes uzturoties iecirknī, “Bauskas Dzīves” korespondents tā arī nesagaidīja nevienu balsotāju. Laiku kavējot, vēlēšanu iecirkņa sekretāre Inese Viļuma ar kolēģiem sprieda, cik cilvēku Dāviņos ieradīsies uz balsošanu. I. Viļuma optimistiski nosauca 200, komisijas loceklis Gundars Sapats minēja 90. CVK mājaslapā sniegtā informācija liecina, ka Dāviņos tautas nobalsošanā piedalījušies 96 pilsoņi.
Īsi pirms pusdienlaika liela vēlētāju plūsma bija vērojama Bauskas 1. vidusskolā. Daudzi balsotāji bija Kantrimūzikas festivāla apmeklētāji. “Šogad uz festivālu ņēmu līdzi pasi. Pilsoņa pienākums jāpilda arī festivāla laikā,” pēc balsošanas “Bauskas Dzīvei” paskaidroja 19 gadu vecā rīdziniece Kate Kalderauska. “Likumus esmu skatījis, saprotu, par ko balsoju. Esmu arī savas valsts patriots, tāpēc uz festivālu paņēmu līdzi pasi,” sarunai pievienojās Ainārs Kalējs no Rīgas. Par nepieciešamību pildīt savu pilsoņa pienākumu stāstīja arī tikko nobalsojusī liepājniece Anita Osīte. Par apzinīgu pilsoņa pienākuma pildīšanu gribas uzteikt Laimoni Rigastu. Viņš uz balsošanu Bauskā no Codes pagasta atbraucis ratiņkrēslā. Lai paustu savu attieksmi, vīrs pievārējis septiņus kilometrus.
Pēc laulībām dodas balsot
Tautas nobalsošana notika vienlaikus ar daudzām laulību ceremonijām. “Maģiskajā” datumā Bauskas tautas namā laulājās deviņi pāri. Andra Lakoviča-Lakovica un Zintis Alksnis pēc laulību reģistrācijas ieradās referenduma telpā un nobalsoja. Vēlēšanu iecirknī pēc laulību ceremonijas Bauskas pilī ieradās arī Ripinsku ģimene. Jaunā sieva Lelde Ripinska piebilda, ka, pošoties kāzām, bijis laiks pasekot līdzi politiskiem procesiem. “Nolēmām kāzu dienā atrast laiku arī nobalsošanai. Nedrīkst taču visi būt vienaldzīgi pret valstī notiekošo,” viņa sacīja. “Ceram, ka pēc referenduma valdības attieksme pret tautu mainīsies,” piebilda Leldes vīrs Zigmunds.
Referenduma dienas noslēgumā “Bauskas Dzīve” ieradās vēlēšanu iecirknī Brunavā. Astoņas minūtes pirms balsojuma laika beigām atsteidzās Dzintra Ulenska. “Pie saimnieka ravēju dārzu, tomēr pēc darba paspēju arī nobalsot,” skaidroja vēlētāja.
“Ir neliela vilšanās, jo viss darbs beigās tiek atzīts par it kā nenotikušu. Tomēr mēs savu pienākumu pildījām godprātīgi. Tāda ir tā demokrātija,” sacīja Bauskas tautas namā ierīkotā vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Jānis Mičulis.
