Pirms neilga laika redakcijā kāda pilsētniece izteica neapmierinātību, ka teju pašā Bauskas centrā iemājojuši bezpajumtnieki.
Pirms neilga laika redakcijā kāda pilsētniece izteica neapmierinātību, ka teju pašā Bauskas centrā iemājojuši bezpajumtnieki. “Savākuši visādus lupatu kalnus, viņi gulšņā Biržu ielas malā pie kāpnītēm uz gājēju tiltiņu. Vai viņiem ir tiesības tur dzīvot?” jautā “Bauskas Dzīves” lasītāja.
Likums nav pārkāpts
Pilsētas kārtībnieks Aldonis Buls stāsta, ka par četru bezpajumtnieku mitināšanos Biržu ielas malā viņš ir informēts. No iedzīvotājiem nekādas sūdzības par vīriešu uzvedību nav saņēmis. Nav arī informācijas, ka viņi būtu pārkāpuši likumus, zogot vai kā citādi nepiedienīgi uzvedoties. “Regulāri braucu garām, dažreiz piestāju, aprunājos. Bezpajumtnieki man ne par ko nesūdzas, man nav tiesiska pamata viņus aizturēt,” tā A. Buls.
Kārtībniekam savā ziņā ir taisnība. Mūsu valsts Satversme nosaka: “..ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu” (97. pants). Tātad arī četri vīri, kuri par savu pagaidu dzīvesvietu izvēlējušies privātu pļaviņu, formāli likumu nav pārkāpuši. Kā paskaidroja A. Buls, par bezpajumtnieku uzturēšanos pļavā iebildumus nav izteicis arī zemes īpašnieks.
Pieprot celtnieka arodu
“Bauskas Dzīve” piektdienas, 6. jūlija, rītā uzmeklēja gulētājus. Slēpdamies no smalka lietutiņa, zem segām un plēvēm Biržu ielas malā aiz krūmiem gulēja divi vīri. Kārtībnieka uzmodināti, viņi pārmija dažus teikumus ar laikraksta korespondentu.
Viktors, kuram ir 39 gadi, vēl nesen esot strādājis par celtnieku. Savu roku pielicis gan lielveikala “Rimi” būvē, gan Korfa muižas atjaunošanā. Bet nav varējis saprasties ar darba devējiem, nav saņēmis pienācīgu atalgojumu, tāpēc strādāt pārtraucis. Zudusi sapratne arī ģimenē, tāpēc “pacēlu cepuri un aizgāju no mājām”, stāsta Viktors.
Viņa līdzgulētājs Vasīlijs ir no Īslīces pagasta. Arī pieprot celtnieka amatu, ģimene izjukusi, gada aukstajos mēnešos uzturoties pie saimniekiem laukos. “Kaut ko pastrādāju, par to man atļauj pie viņiem dzīvot,” stāsta Vasīlijs. Viņš vēl piemin savu slimo kāju, kas “kalst laukā”. Pie dakteriem 50 gadu vecais vīrs nav gājis, nav arī vērsies pēc palīdzības pie sociālajiem darbiniekiem.
Pārtiku atrod konteineros
Sarunā abi vīrieši atzīst, ka vēl kādu laiku te, ielas malā zem krūmiem, varētu mitināties. Taču, kad nāks rudens, būs jādomā par siltāku vietu. Konkrētu plānu viņiem gan nav. Vaicāts par iztiku un ienākumiem, Viktors stāsta, ka pilsētā lasot metāllūžņus un nododot uzpircējiem. Savukārt Vasīlijs nepieciešamo pārtiku atrodot konteineros pie lielveikaliem. “Tur izmet visu, kam beidzies derīguma termiņš,” stāsta Vasīlijs un norāda uz plastmasas maisiņu, kurā redzams maizes klaips, kāds desas gabals.
“Ja pilsēta mums ierādītu kādu dzīvoklīti, kaut vai nesakārtotu, mēs to izremontētu un dzīvotu,” savu vēlmi atklāj Viktors. “Pretendēt uz dzīvojamo platību šiem vīriem ir bezcerīgi, jo pašvaldībai brīvu dzīvokļu nav. Turklāt rindā ir daudzas ģimenes, arī ar bērniem, vispirms domāsim par tām,” skaidro sociālā dienesta vadītāja Inta Baltgalve. Viņa piebilst, ka sociālā dienesta darbinieki neatteiksies uzklausīt vīrus, sniegt padomu, varbūt nelielu palīdzību, arī piedāvāt uz laiku iekārtoties nakts patversmē Rīgā. “Zinu šos cilvēkus. Mana pārliecība, ka tā ir viņu brīva izvēle. Tai mēs nekādi nevaram pretoties,” tā I. Baltgalve.
Dažreiz iesāpas sirds
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar kādu no bezpajumtnieku radiniekiem. “Šo cilvēku izsvītroju no savas dzīves, jo viņš pats to gribēja. Tā ir paša izvēle, neviens viņu tā rīkoties nav spiedis. Atzīšos, dažreiz sirds iesāpas, redzot viņu rakņājamies atkritumu konteinerā. Taču es nespēju pasniegt roku tam, kurš kož,” ar rūgtumu atzīst uzrunātā persona.
