Savu dzimšanas dienu, kas tika nosvinēta nesen, baušķeniece Anna atcerēsies vēl ilgi, jo viņa saņēma burvīgu, bet anonīmu dāvanu.
Savu dzimšanas dienu, kas tika nosvinēta nesen, baušķeniece Anna atcerēsies vēl ilgi, jo viņa saņēma burvīgu, bet anonīmu dāvanu.
Tovakar birojā, kurā Anna uz laiku aizvietoja citu darbinieci, gandrīz neviena nebija. Piepeši gaitenī atskanēja ūjināšana. Sieviete izsteidzās pretī, pamanīja kurjeru ar ziedu pušķi un rotaļu lācīti. Noskaidrojusi, ka Anna ir sūtījuma adresāte, viešņa pasniedza dāvaniņu ar pievienotu zīmīti. Jubilāre to atvēra un izbrīnā gandrīz zaudēja valodu. Uz kartītes krievu valodā bija rakstīts: “Sveiciens svētkos! Mīļākais.” Annas ģimenes draugu lokā nav nevienas krieviski runājošas personas, bet vienīgais mīļotais ir viņas vīrs. Tumšsarkanās rozes patiešām bija skaistas, aizkustinošs izskatījās arī spēļu lācītis. Uzreiz bija noprotams, ka anonīmais sūtītājs dāvanu ir izvēlējies ļoti rūpīgi.
Steidzot padarīt ieilgušos darbus, Anna domās sāka risināt rēbusu. Kā īsta analītiķe viņa izmantoja izslēgšanas principu, no plašā paziņu, radu un draugu loka izsvītrojot tos cilvēkus, kam prāts uz jokiem nenesas, kā arī taupīgos latviešus, kuri noteikti nealgotu kurjeru dāvanas atvešanai no Rīgas. Jo ilgāk jubilāre prātoja, jo mīkla kļuva sarežģītāka – visi cilvēki, ko Anna pazina, palika ārpus aizdomās turamo loka.
Vēlu vakarā atskanēja tālruņa zvans. Ģimenes draugi no Stokholmas apsveica dzimšanas dienā un piesardzīgi apvaicājās, kā jubilāre jūtas un vai daudz uzmanības apliecinājumu svētkos saņēmusi. Pēkšņi viņai kā Šerlokam Holmsam notikuma mozaīka sakārtojās stingrā secībā. Anna atcerējās, ka draugu uzvārds ir Lāči, ka anonīmā sūtījuma saturā uz to ir nepārprotama norāde – spēļu lācītis. Dāvanas saņēmējai atausa atmiņā vairākas epizodes, kad asprātīgā Lāču ģimenīte tikpat veiksmīgi bija pārsteigusi citus pazīstamus cilvēkus. Anna brīnās: “Kā es to neiedomājos uzreiz? Droši vien krievu valodas dēļ, kas sajauca visas pēdas.