2005. gadā dzimušu meiteņu pilsētnieču paredzamais dzīves ilgums būs 79 gadi, bet zēniem – tikai 67 gadi.
2005. gadā dzimušu meiteņu pilsētnieču paredzamais dzīves ilgums būs 79 gadi, bet zēniem – tikai 67 gadi. Laukos dzīvojošiem mūža vecumu prognozē attiecīgi 75 un 65 gadus. Ja pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstinās līdz 70 gadiem, vīriešu pensionāru ap šo laiku tikpat kā nebūs.
Tādi secinājumi pausti pētījumā, ko Sabiedrības veselības aģentūra 12 mēnešu veikusi kopā ar Nīderlandes Sabiedrības un vides veselības institūtu Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā. Tā rezultāti publiskoti šomēnes.
Salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā mūsu cilvēku dzīves ilgums ir par astoņiem gadiem īsāks. Paredzamā mūža ilguma atšķirības starp dzimumiem ietekmē mirstība no dažādām slimībām un ārējās vides iedarbības – traumām un vardarbības. Latvijā mirstība sirds išēmiskās slimības dēļ vīriešiem ir trīs reizes augstāka nekā sievietēm, bet plaušu vēža dēļ pat astoņas reizes augstāka. Ceļu satiksmes negadījumos bojā iet trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu, arī ārējo apstākļu dēļ vīrieši mirst četras reizes biežāk nekā sievietes, bet pašnāvnieku vidū viņu ir piecas reizes vairāk.
Nopietnākie riska faktori ir smēķēšana, alkoholisms, narkomānija. Latvijā 2004. gadā regulāri katru dienu smēķēja 18 procentu sieviešu un 47 procenti vīriešu (vecumā no 15 līdz 64 gadiem). 2002. gadā 15 gadu vecumā smēķēja 29 procenti zēnu un 21 procents meiteņu. Alkoholisms un narkomānija velk līdzi nāvi nesošas slimības, satiksmes negadījumus, vardarbību, pašnāvības. Pārmērīga alkohola lietošana vairāk raksturīga vīriešiem – atkarība, alkohola psihozes diagnosticētas 80 procentiem vīriešu un tikai 20 procentiem sieviešu. Ar alkohola lietošanu saistītas problēmas aktuālas arī jauniešu vidū. Alkohola lietošana, kā arī citi dzīvesveida paradumi ir saistīti ar sociāli ekonomiskām problēmām un otrādi – atsevišķu sociālo grupu pieaugošā atstumtība sekmē alkoholisma un narkomānijas izplatību. Sociālās un ekonomiskās problēmas, nevienlīdzība, nabadzība un sociālā izolācija ir sliktas veselības priekšnosacījumi.
