Viņš mierīgi varētu reklamēt vīriešu apakšveļu. 50 un … gadu vecumā nekāda alus vēderiņa, trenēti muskuļi, patīkams iedegums, kopta āda.
Viņš mierīgi varētu reklamēt vīriešu apakšveļu. 50 un … gadu vecumā nekāda alus vēderiņa, trenēti muskuļi, patīkams iedegums, kopta āda. Sievietēm viņš patīk, un, kā pats saka, jauku kumosiņu garām nevar laist. Par to arī runājām tiekoties.
Kādreiz biju pazīstama ar Armanda (vārds mainīts) pirmo sievu. Abi apprecējās studējot, piedzima bērns, taču kopdzīve nebija ilga. Ineta ar meitu no 1990. gada dzīvo ASV. Armands otro reizi apprecējās pirms pieciem gadiem.
No mājas Rīgas tuvumā uz Bausku Armands atbrauc ar stilīgu motociklu. Vasaras brīvdienās viņš labprātāk pārvietojas ar to, nevis auto.
Vai tā bija sieva, kas, matiem plīvojot vējā, sēdēja tev aiz muguras? Nupat motociklistu saietā Bauskā tādu pārīšu bija daudz.
– Nē, tā meitene ar lielu mugursomu stopēja uz ceļa. Nu jau būs tikusi pāri robežai. Redzi, esmu labs, izpalīdzu cilvēkiem. Ilvai nepatīk braukt ar moci, viņai ir laba mašīna. Vecāko meitu gan vizinu, kad viņa ir Latvijā, bet, Amerikā izaugusi, Elizabete strikti ievēro drošības noteikumus un bez ķiveres nekad nesēžas uz motocikla. Un viņa labi brauc arī pati.
Ir dzirdēts, ka tu esot liels siržu lauzējs. Kā tas saskan ar ģimenes tēva tēlu?
– Nevienu sirdi neesmu salauzis. Sievietēm neko nesolu. Uzreiz pasaku, ka esmu precējies un nedomāju šķirties. Man jau ir otrā sieva, un skaidri zinu, ka trešās nebūs. Dzīvē viss ir sakārtots, stabils, un nav nodoma kaut ko mainīt. Taču ir gadījumi, kad sievietes pašas reizēm krīt klēpī, tad pašām sirds arī sāp.
Tātad tev ir bijušas sievietes arī ārpus laulības?
– Ir gadījies, bet nekas nopietns. Redzi, nevajag sadomāties sazin ko. Vīrietis spriež vienkāršāk, bez zemtekstiem. Viena man pazīstama dāma pirms pāris gadiem pieteicās par ceļabiedri uz Poliju, kur darba lietās esmu bieži. Nekas nav pretī, braucam! Taču man nebija nekādu citu nodomu. Tā bija viņa, kas trinās un trinās. Tāpēc sanāca tā, ka, nakšņojot viesnīcā, pēc vakariņām bārā viņa no sava numura atnāca uz manējo. Protams, ne jau tēju dzert. Kas man? Neesmu mūks, bet veselīgs vīrietis, un labi bija abiem. Problēmas radās pēc tam. Sievietei ienāca prātā, ka šai naktij varētu būt turpinājums. Tāpēc, ticis līdz Varšavai, iesēdināju viņu “Eirolines” autobusā, lai brauc mājās.
Varbūt radīji kādas ilūzijas, cerības?
– Neko neradīju, bet nepatīk, ka izgudro to, kā nav. Veselīgam seksam bez mīlestības nav nekādas vainas – fizioloģija. Cerības? Nu zini, mēdz sacīt, ka tās ir muļķa mierinājums. Nejūtos, ka būtu kādu pievīlis. Tomēr reizes četras ir nācies mainīt privātā mobilā telefona numuru, un vairs nevienai to nesaku. Nav visai patīkami, kad sāk sūtīt muļķīgas īsziņas, zvana naktīs, nerunā, elso, raud. Turklāt šī liga mēdz piemeklēt ne tikai jaunas meitenes, bet arī vidēja vecuma sievietes, kurām taču vajadzētu apjēgt, ko dara.
Tātad viņām to vajadzētu saprast, bet tu vienkārši tā – pārguli un aizmirsti? Nekādas atbildības? Un ja nu šai naktij ir sekas?
– Par to ir jārunā, pirms liekas horizontāli. Starp citu, ja sieviete saka: “Man būs bērns”, tas ir krietni precīzāk nekā “Mums būs bērns”. Nekā nebija! Viņai, nevis man. Tā ir sievietes atbildība un risks. Kaut gan, patiesību sakot, gādāju, lai seku nebūtu. Prezervatīvi nav nekāda greznība, man vienmēr tie ir līdzi. Tā gluži vienkārši pasargāju sevi un sievu no vulgārām infekcijām. Neņem ļaunā, bet ir tādas dāmas, nu tik skaistas un šiki ģērbtas, bet, kad novelk biksītes, ak šausmas, prasās pēc ziepēm, ūdens un skuvekļa. To nevaru ciest, brrr…
Vai sieva zina, ka esi bijis viņai neuzticīgs?
– Neesmu viņai neuzticīgs. Mīlu savu sievu, bērnus mīlu, par ģimeni gādāju, māju esam uzcēluši, puika trenējas hokejā, meita mācās pie klavierskolotāja. Kopā ar mammu abi bijuši ciemos pie pusmāsas Amerikā, tagad aizrāvušies ar angļu valodas mācīšanos. Stāstu, stāstu, bet tu tikai mal savu, it kā nesaprastu.
Vai atceries, ka tavu kreiso soļu dēļ izjuka laulība ar Inetu?
– Zini, mēs ar Inetu bijām ļoti nepieauguši, jāatzīst, diezgan lieli muļķi. Tagad man ir ļoti labas attiecības ar pirmo sievu un viņas Amerikas vīru, kurš uzaudzināja manu meitu. Ja Ineta toreiz būtu tāda kā pēdējos gados, mēs noteikti vēl būtu kopā. Taču galvenais ir tas, ka mūsu vidū nav naida. Ineta ar Ilvu ir kā draudzenes, un patiesībā nav jau viņām, ko dalīt.
Domā, ka Ilva nepārdzīvo, nav greizsirdīga?
– Mēs ar Ilvu esam pazīstami trīspadsmit gadu, desmit dzīvojam kopā. Pirms pieciem gadiem attiecības noformējām oficiāli, bet bez kādām ārišķībām. “Privātajai Dzīvei” tur nebūtu, ko redzēt. Man viņa nekad nav pārmetusi neuzticību. Esam par to izrunājušies. Neesmu pratinājis, varbūt arī viņai ir gadījies “norauties”, bet, ja nezinu, – tas netraucē.
Tātad viss normāli?
– Protams, ka normāli. Vajag dzīvot, nevis būvēt gaisa pilis. Ģimenes dzīvē nedrīkst viens otru tiranizēt, jāmeklē ceļš uz saprašanos.
