Atskanot komandai «Starts!», nepilna pusotra simta ļaužu sestdien, 15. septembrī, devās Ogres rajona Tomes mežos. Tie visi bija 3. Latvijas sēņotāju čempionāta dalībnieki.
Atskanot komandai “Starts!”, nepilna pusotra simta ļaužu sestdien, 15. septembrī, devās Ogres rajona Tomes mežos. Tie visi bija 3. Latvijas sēņotāju čempionāta dalībnieki.
Viens no pasākuma organizatoriem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka dalībnieku skaits palielinās. Pirmajā čempionātā, kas risinājās Bauskas rajona Iecavas novada mežos, piedalījās 34 komandas, katrā trīs dalībnieki, bet šogad jau 37. Pirmo reizi Latvijas mežus iepazīt bija ieradušies sēņotāji no Lietuvas. “Interese par Latvijas čempionātu sēņošanā nebeidzas līdz ar Latvijas robežām. Kas zina, varbūt nākamajos gados Latvijas čempionāts sēņošanā varētu kļūt par internacionālām sacensībām,” tā D. Dubrovskis.
Pēc divām stundām čempionāta dalībnieki atgriezās no meža un nodeva savu sēņu ražu žūrijas vērtējumam. “Bija interesanti, lai gan apmaldījāmies un neko daudz nesalasījām. Latvijā mežu struktūra tomēr atšķiras no mūspuses mežiem,” pēc finiša “Bauskas Dzīvei” atzina Lietuvas komandas pārstāve. Viņa piebilda, ka pēc divām nedēļām arī Lietuvā notiks čempionāts, kurā laipni gaidīti sēņotāji no Latvijas.
Apkopojot veikumu, žūrija atzina, ka visnaskākie šogad bijuši vietējie Tomes puses ļaudis. Divu stundu laikā tomietis Eduards Purviņš bija salasījis vairāk nekā piecus kilogramus baraviku, beku un gaileņu. Tieši šīs sēnes šogad bija uzdots lasīt čempionāta dalībniekiem. Viņa komanda “Lūši” mežā bija savākusi desmit kilogramu sēņu. “Var jau būt, ka vietējiem ir nelielas priekšrocības. Es tepat, netālu, dzīvoju. Tomēr tas nav galvenais. Ir jābūt veiklam, gana redzīgam, nav jābaidās līst brikšņos. Tur ir visvairāk sēņu,” savu veiksmes formulu atklāj čempionāta uzvarētājs E. Purviņš.
“Bauskas Dzīve” šīgada sēņu ražu mūsu valsts mežos lūdz izvērtēt Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītājai mikoloģei Initai Danielei: “Sākumā šķita, ka sēņu šovasar būs maz. Atceramies pagājušo ziemu, kad sēnes bija lasāmas decembrī un janvārī. Janvārī Liepājas šosejas malā bērni tirgoja tikko salasītas gailenes.
Laika apstākļi ir iegrozījušies labvēlīgi. Ogres, Cēsu, Tukuma, arī dažviet Bauskas rajona mežos par sēņu bagātību nevar sūdzēties. Ja vien naktīs strauji nekļūs auksti, rudens sēnes vēl izdosies salasīt. Jāmeklē meži ar lielāku koku un krūmu daudzveidību. Pie Talsiem ir liela dižskābaržu audze, tur atradīsit pavisam citādas sēnes nekā pārējos mežos. Savukārt tā saucamajās dāmu priedēs – skaistos priežu silos – bekas būs daudz grūtāk sameklēt.”
Mikoloģe piebilst, ka Latvijā sastopamas ap četriem tūkstošiem sēņu sugu. Taču ikdienā mūsu grozos nonāk vien 20 līdz 30 sugu eksemplāru. Speciāliste atzīst, ka tas ir normāli, jo ar nepazīstamām sēnēm nav vēlams riskēt. I. Daniele vēlreiz nosauc visindīgāko Latvijas mežos sastopamo sēni – balto mušmiri: “Kad nu gadījies šo sēni apēst, izķepuroties ir maz izredžu. Visbīstamākais ir tas, ka saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc pāris dienām.”
***
Interesanti
– Pirmajā Latvijas sēņošanas čempionātā piedalījās 34 komandas, kopā salasot 36 kilogramus sēņu.
– Otrajā čempionātā startēja 29 komandas, salasīti 60 kilogramu.
– Trešajā čempionātā 37 komandu pārstāvji Tomes mežos savāca 124 kilogramus sēņu.
