Friziermeistares Mārītes Mucenieces radošā darba četrdesmitgades svinībās, kas 13. septembrī bija organizētas Bauskas tautas namā, iezaigojās atmiņu varavīksne.
Friziermeistares Mārītes Mucenieces radošā darba četrdesmitgades svinībās, kas 13. septembrī bija organizētas Bauskas tautas namā, iezaigojās atmiņu varavīksne. Tās mirdzums pārmeta starus uz šodienu, un daudzie svētku viesi veldzējās ar pozitīvām emocijām, kas bija izteiktas vārdos, dziesmās, frizūru skatē, satikšanās priekā, smaidos.
Sarīkojuma galvenās personas radi, draugi, kolēģi, klientes, divi kori, kuros viņa dzied, ļāva apjaust viena cilvēka piepildītu dzīvi. Mārīte neslēpa, ka ik dienu viņa sāk ar prieku un to vēlas dot arī citiem, veidojot frizūras. “Kā tēlnieks ar veserīti no akmens rada skulptūru, tā arī man jāveido tēls. Vienalga, vai frizētavā ienāk meitenīte, dāma, man pret visiem klientiem ir vienāda attieksme,” tā friziera amata meistare.
Daudzas salona “Zaļā” apmeklētājas savai meistarei ir uzticīgas ļoti ilgi, viena – pat visus 40 gadus, kopš Mārīte strādā šajā arodā. Friziera profesiju izvēlējusies arī meita Jolanta un mazdēls Ivo. Šo triju paaudžu veidotās frizūras bija redzamas arī demonstrējumā uz skatuves. Kolēģei prieku un pārsteigumu sagādāja vairāku Bauskas salonu darbinieces, rādīdamas īpaši šiem svētkiem frizētus un sapostus modeļus. Pirmie uz mēles nāca kungi, bija redzami bērni, jaunieši, dāmas. Dažādu laikmetu un stilu frizūras izteica Bauskas meistaru prasmi, ko savulaik jaunajiem palīdzējusi izkopt arī M. Muceniece. Kolēģu veikums un vēlāk sacītie apsveikuma vārdi pauda cieņu un goddevību Mārītei.
Bauskas Tautas teātra kādreizējā režisore Zigrīda Ezeriņa palīdzēja veidot svētku vakaru un atzinās, ka, sākot darbu mūsu pilsētā, Mārīte bijusi viņas pirmā friziere un perspektīvais griezums tolaik skaitījies moderns. Friziere Irēna Šulce stāstīja, ka Mārīte ir neatlaidīga un allaž tiekusies apgūt jaunākās tendences savā arodā.
M. Mucenieces jaunākā meita Vineta strādā par manikīri. Viņas darbdienas rit vienā salonā ar mammu, māsu un māsasdēlu. Vakara izskaņā, kavējoties pārdomās, viņa neslēpa, ka ir gandarījums par šiem svētkiem. Tie izdevušies gluži citādāki, nekā parasti mēdz būt. Ceļu uz Bausku bija mērojušas Mārītes trīs māsas, kas priecājās kopā ar viņu. Mucenieku ģimenē šis gads ir īpašs ar vēl vienu notikumu – pirms 40 gadiem reģistrēta Mārītes un Herberta laulība.
Bauskas tautas nama direktora vietniece mākslinieciskajā darbā Nora Trasūne, kura bija sarīkojuma rosinātāja, domā, ka turpmāk kopā ar kolēģiem varētu sarīkot vēl kādas citas profesijas meistaru svētkus. Pirmais šāds mēģinājums iedrošina nākamajiem.
