Rakstu sakarā ar publikāciju «Bauskas Dzīvē» 31. augusta 2. lappusē «Pieminekļi – vēstures liecinieki», kurā Milniņš no Bārbeles viesa pārdomas par savdabīgo attieksmi pret vēsturi.
Rakstu sakarā ar publikāciju “Bauskas Dzīvē” 31. augusta 2. lappusē “Pieminekļi – vēstures liecinieki”, kurā Milniņš no Bārbeles viesa pārdomas par savdabīgo attieksmi pret vēsturi. Autoram laikam radusies nepatika pret cilvēku pateicību Bauskas pilsētas Domei, kas bezpersonisko akmeni pārvietojusi uz kritušo sarkanarmiešu brāļu kapiem.
Vai nav zināms, ka Otrajā pasaules karā padomju armijas nebija, ka Otro pasaules karu “kursom mira i sodrudņičestvo” sāka divi noziedznieki – Staļins ar sarkano armiju un Hitlers?
Iesaku izlasīt latviski tulkoto A. Bīvora grāmatu, kurā autors sīki izklāsta, kāpēc Višinskis 1946. gadā ierosināja un Staļins piekrita sarkanarmiju pārkrustīt par padomju armiju. Kritušiem sarkanarmiešiem brāļu kapos uzrakstus nemainīja, vismaz nav gadījies redzēt ne Latvijā, ne Krievijā pārkristītas piemiņas zīmes. Toties bijušie sarkanarmieši kļūst traki, ja atgādina, kas bija Otrajā pasaules karā. Kāpēc padomju armija labāka par sarkano armiju?
Zinātkārs jautājums – kāpēc Milniņa kungs savā vēstulē noklusē augstā postenī esošo krievu sievietes vārdu – Brīvības pieminekļa glābēju? Vai 2., 3. Baltijas un Ļeņingradas frontes, Baltijas kara apgabala, Kara komandantūras lēmumos un dokumentos nav ziņu par Brīvības pieminekļa Rīgā saglabāšanu vai nojaukšanu?
Kā vērtēt padomju varas 47. gadadienas svinības Brīvības pieminekļa pakājē? Vai tikai Latvijas PSR Ministru padomes lēmums Nr. 595 īstenoja Padomju Latvijas svinēšanu ar dejotāju grupu tautas tērpos Brīvības pieminekļa pakājē?
Par sagrautiem pieminekļiem, apgānītām un iznīcinātām kapu vietām okupācijas laikā nerakstīšu. Cilvēkiem tas nav noslēpums, bet citiem nav vērts. Tikai par pieminekļiem – vēstures lieciniekiem – tiešām jāraksta un jārunā tikai patiesība vai vismaz jāklusē.
P. S. Okupācijas laikā bez parakstiem un zīmogiem sētnieks nevarēja slotu dabūt, kur nu vēl bez lēmumiem un pavēlēm saglabāt Brīvības pieminekli! Pieļauju, ka liela nozīme bija Jāņa Juškevica vadībā izveidota Brīvības pieminekļa maketa nodošanai Briseles muzejam – izklaides parkam “Mazā Eiropa”.
