Pilsētas un rajona vieglatlētikas veterānus 16. septembra rītā ar ziediem un šampanieti Bauskā sagaidīja Domes un rajona Padomes Sporta nodaļas vadība.
Pilsētas un rajona vieglatlētikas veterānus 16. septembra rītā ar ziediem un šampanieti Bauskā sagaidīja Domes un rajona Padomes Sporta nodaļas vadība.
Visi astoņi sportisti tika sveikti ar atgriešanos no pasaules čempionāta, kas no 4. līdz 15. septembrim risinājās Itālijas pilsētā Ricionē. Amatpersonas un citi sagaidītāji sacīja viņiem paldies par izturību, par Latvijas un Bauskas vārda popularizēšanu tik plaša mēroga sacensībās.
Kanādietis fotografē Bauskas trijotni
Par pasaules čempionāta rezultātiem vakar, 18. septembrī, saruna notika “Bauskas Dzīves” redakcijā. Pērn Eiropas čempionātā Polijā Solvita Rotberga izcīnīja sudraba medaļu divsimt metru distancē. Viņa sniedza kontinenta un pasaules čempionāta salīdzinājumu: “Emocijas joprojām ir superīgas. Man neizdevās izcīnīt nevienu godalgotu vietu, bet, priecājoties par Evijas divām sudraba medaļām, sajūta ir tāda, it kā es būtu vinnējusi. Nespēju valdīt prieka asaras. Salīdzinājumā ar Eiropas čempionātu konkurence bija ievērojami spēcīgāka. Tādēļ uzskatu, ka mana, Evijas un Ingūnas līdzdalība 200 metru skrējienā pusfinālā ir labs panākums. Pēc finiša vēl nedaudz kavējāmies stadionā. Mūs visas trīs vēlējās fotografēt Kanādas žurnālists. Pamanot, ka esam no Latvijas, viņš pauda pārsteigumu un atzina, ka tik mazai valstij trīs pusfinālistes ir lieliski. Savukārt par lielo Kanādu viņš izteiksmīgi parādīja ar īkšķi uz leju. Vērtējot dalībnieku skaitu, kas divsimt metru skrējienā mūsu grupā un kopumā bija vairāk par tūkstoti, ar rezultātu esmu apmierināta.”
Nezaudē mājas sajūtu
“Bauskas Dzīve” jau ir informējusi par Evijas Švecas panākumiem. Viņa izcīnīja sudraba medaļu 100 un 200 metru skrējienā 35 līdz 40 gadu vecu sportistu grupā. Skrējēja sacīja: “Vēl nevar aptvert, ka tas viss noticis. Jāatzīstas, Itālijā pavadītās dienās prātā bija tikai stadions, kaut arī izdevās pabūt ekskursijā. Kad sacensības beidzās, tad varēja atslābināties. Ja nebūtu medaļas, droši vien justos citādāk. Taču pasaules čempionāta pieredze ir milzīgs ieguvums gan sportiskā ziņā, gan pasaules redzējumā. Neslēpšu, svešumā man nebija zudusi māju sajūta, jo sacensībās un visur līdzās atradās māsa Ingūna. Man prieks arī par viņu, jo māšele laboja personiskos rezultātus. Viņa nevar tik bieži izbraukāt uz Bausku, bet cītīgi trenējas Dzelzāmurā, kur ir nomērījusi skrienamos gabalus, un neatlaidīgi zvana man, lai konsultētos.”
Treniņu biedri papildināja Solvita: “Manī tomēr gruzd Latvijas delegācijas sportistes izteikta maza piezīmīte par rezultātiem. Viņa septiņu sāncenšu konkurencē bija trijniekā. Mūsu vecuma grupā dalībnieču skaits bija piecas reizes lielāks.”
Trenerim sūta rozi
Bauskas sešus vieglatlētus pasaules čempionātam gatavoja treneris Jānis Žauna. Viņš gan nebija kopā ar sportistiem sacīkšu sektoros, bet cītīgi sekoja līdzi čempionāta norisei: “Jānim Feldmanim līdzi bija portatīvais dators, un vakaros, izmantojot skaipu, sarunājos ar baušķeniekiem. Treneris jau vienmēr paliek tas sliktais, jo sportistus par sasniegto mazāk slavē, bet paliek ar kaut ko neapmierināts. Šoreiz Bauskas vieglatlētu komanda ir sagādājusi pilnu sportisko pārdzīvojumu gammu. Protams, ir gandarījums par divām sudraba medaļām. Kremt tas, ka Vilijai Akermanei tāllēkšanā un Jēkabam Pumpuriņam lodes grūšanā ceturtā vieta, veiksmes gadījumā varēja būt bronzas medaļa. Augstlēcējam Jānim Feldmanim iesildīšanās laikā gūtā trauma liedza cīnīties par godalgotu vietu. Taču viņš jau gudro, kā ziemas sacensībās varētu mēģināt “atriebties” sāncenšiem. Vēl man sagādā prieku, ka panākumi ir sprintā, jo Latvijas vieglatlētiem nevienā vecuma grupā nav izdevies būt godalgoto vidū šajās distancēs. Sportiskos rezultātus papildināja it kā sīkumi, kas tomēr ir svarīgi. Pēc Evijas sudraba skrējiena viņas mamma man atsūtīja rozi. Zinot, ka es nebraukšu līdzi, manas treniņgrupas meitenes gudroja “samest” naudu lidmašīnas biļetei. Cilvēku laimīgu dara nevis manta vai nauda, bet piedzīvotais, emocijas. Un tās esmu saņēmis, tāpat arī sportisti un līdzjutēji, kas bija kopā sacensībās ar vieglatlētiem.”
Zibens nakts zem Itālijas debesīm
Bauskas Domes sporta darba organizatorei Zentai Tauriņai pasaules čempionāta dienas bijušas piepildītas divējādām emocijām – gan ar prieku, gan raizēm. “Ierodoties Itālijā, pirmajā naktī mūs pārsteidza negaiss ar zibeni un spēcīgu lietu. Pēc tam laiks bija brīnišķīgs. Sacensības notika divās bāzēs, un nebija viegli pagūt vajadzīgā brīdī būt pie mūsu sportistiem. Man bija jāpārdzīvo organizatoriskas kļūmes, kas attiecināmas nevis uz Bauskas grupu, bet Latvijas delegāciju kopumā. Baušķenieki, piemēram, glāba situāciju, kad atklāšanas parādē nebija neviena, kas nestu mūsu valsts karogu. Pasaules čempionāts ir devis savas mācības, kas jāņem vērā, organizējot grupu uz tik plaša mēroga sacensībām.
