Baušķeniecei Ligitai patīk ceļot. Redzēts daudz kas skaists Rietumeiropā, tomēr viņu nelika mierā kāds ilgi lolots sapnis – apmeklēt Pēterburgu.
Baušķeniecei Ligitai patīk ceļot. Redzēts daudz kas skaists Rietumeiropā, tomēr viņu nelika mierā kāds ilgi lolots sapnis – apmeklēt Pēterburgu.
Pilsētā Ņevas krastos Li gita jau ir bijusi pirms gadiem 20, tajos tālajos padomju laikos. “Neesmu bijusi Pēterburgā, esmu bijusi Ļeņingradā. Redzē ju visas ievērojamākās vietas, muzejus, pilis. Atceros greznību, kas mijās ar lielu nesakoptību,” precizē Ligita.
Ciena pagātnes vērtības
Tieši vēlme skatīt Krievijas ziemeļu galvaspilsētu, kura pirms trim gadiem svinēja nozīmīgu jubileju, rosināja Ligitu doties ceļā: “Neesmu vīlusies, pilsēta ir to vērta, lai tur pavadītu pat ne trīs dienas kā es, bet vismaz piecas. Pēterburga ir sakopta, spoža un tīra. Man patika, kā vietējā vara sargā vecpilsētu, neļaujot tajā iespraukties mūsdienu arhitektūras “šedevriem”. Te ļaudis prot cienīt pagātnes vērtības.”
Ceļojuma laiks – septembra vidus – bija izvēlēts ar nolūku, jo tieši tad Pēterhofā notiek lielais strūklaku slēgšanas šovs. “Bija lietaina diena, neveiksmīgi bija saplānots mūsu brauciens, Pēterhofā nonācām daudz par agru. Tomēr, kad vakarā sākās grandiozais šovs, aizmirsās gan lietus, gan dīkā vadītās stundas. Biju skatījusi Rīgas astoņsimtgadei veltītu salūtu mūzikas pavadījumā. Šķita, neko grandiozāku nevar izdomāt. Taču Pēterhofā redzētais mani pārsteidza – strūklakas, gaismas, pasaulslaveni mūzikas fragmenti – “Operas spoks”, Vivaldi “Gadalaiki” –, 18. gadsimta drēbēs tērpti personāži. No saviļņojuma ritēja asaras, aizskalodamas lietu un nogurumu. Interesanti, ka Pēterhofā bijām arī nākamajā dienā. Pils apkārtne, parks – viss sakopts, tīrs. Nekas neliecināja par to, ka iepriekšējā vakarā šovu te skatījušies vairāki tūkstoši apmeklētāju,” stāsta Ligita.
Rembranta gleznas
Neveiksmīgas plānošanas dēļ Ermitāžas, vienas no pasaulē lielākajām mākslas vērtību krātuvēm, apskatei bija atvēlēta vien pusotra stunda. Šo laika sprīdi Ligita izmantoja mērķtiecīgi, dodamās uz zāli, kur izstādītas izcilā meistara Rembranta gleznas. To aplūkošana bijis emocionāls baudījums, kas visspilgtāk palicis atmiņā no Ermitāžas. Savukārt Katrīnas pilī Ligitas jūsmas objekts bija atjaunotā Dzintara istaba: “Aizrāvās elpa, ieraugot šo skaistumu, dzintara formu un krāsu daudzveidību. Dzintars šajā telpā ir visur: uz sienām, priekšmetos, mēbelēs. Bet par to nav jārunā, to nevar izstāstīt, to var tikai izbaudīt skatoties. Tāpat kā grūti aptvert, piemēram, interesanto faktu, ko mums gide izstāstīja. Ķeizarienes Katrīnas II garderobē bijis 15 tūkstoš tērpu. Mums to šodien grūti iztēloties.”
Bez rindām neiztikt
Romantisks noskaņojums ceļotāju pārņēmis arī vakara izbraucienā ar kuģīti pa Ņevu, vērojot tiltu pacelšanu: “Silta nakts, neparasti spožas zvaigznes pie debesīm, šampanietis un tiltu silueti, kas pamazām slienas augšup naksnīgajās debesīs. Izjūta, ko var izbaudīt tikai Pēterburgā.”
Krievijas ziemeļu galvaspilsētā pavadītās trīs dienās Ligita guvusi nelielu ieskatu arī sadzīvē. Secinājums ir viennozīmīgs – ir “vērtības”, kas Krievijā saglabājušās, neraugoties ne uz kādām pārmaiņām. Tās ir rindas, kurās nācies stāvēt gan brokastojot viesnīcā, gan dažos apskates objektos. Arī krietni paplukušās, pamatīgi piepīpētās kafejnīcas. Vienlaikus Ligita uzsver produktu kvalitāti dažās ēstuvēs. Ēdieni nav dārgi, ir garšīgi, nav vēl tik ķīmijas pārpilni kā pie mums. Pēterburgā viņa izjutusi arī izdaudzināto aristokrātisko gaisotni. “Septembra vidū tur jau sāka dzeltēt lapas, klāt bija rudens – skaists, grezns un jauks,” piebilst ceļotāja.
***
padomi
Ligitas padomi Krievijas apceļotājiem:
– Vajadzētu rūpīgi izvēlēties tūrisma firmu.
– Vēlams pieteikties vismaz piecas dienas ilgam ceļojumam, jo trijās dienās Pēterburgā daudz kas paliks neredzēts vai skatīsit garāmskrejot.
– Braucienā var doties ar vilcienu, autobusu vai personisko auto, pirms tam internetā sameklējot piemērotu viesnīcu. Tas noteikti nebūs dārgāk, kā izmantojot tūrfirmu pakalpojumus.
