Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos izskan dažādi valsts ekonomiskās situācijas vērtējumi, valdība aicina dzīvot taupīgāk.
Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos izskan dažādi valsts ekonomiskās situācijas vērtējumi, valdība aicina dzīvot taupīgāk.
Premjers aicina un sola iesaldēt algas, eksperti brīdina par ekonomisko krīzi, piesauc pat tautsaimniecības krahu, savukārt veikalu plauktos pircējus vai ik dienas pārsteidz jaunas, paaugstinātas preču cenas. “Bauskas Dzīve” aicināja divus mūsu rajona uzņēmējus – SIA “Iveta” valdes locekli Induli Pētersonu un SIA “Bocis” valdes locekli Juri Boču – sniegt savu viedokli par ekonomisko situāciju.
Algas ar koeficientiem
I. Pētersons ne gluži piekrīt izsludinātam taupības režīmam un algu iesaldēšanai. Agri vai vēlu mums jāsasniedz Rietumeiropas iedzīvotāju vidējās algas. Ilgu laiku mums netika paaugstināta minimālā alga, kas strauju kāpumu piedzīvo pēdējos gados. Inflācija ir neizbēgama, algu palielināšana to veicina. Jāpārskata mehānisms, kā šīs algas tiek paaugstinātas. Valstī ir ļoti daudz ierēdņu, kuru algas nosaka agrāk apstiprināti koeficienti. Ja minimālo algu paceļ, piemēram, par 40 latiem, tad ļoti daudziem valsts iestādēs šo summu reizina ar koeficientu četri vai pat pieci. Tas veicina milzīgu algu lēcienu, kas “jāķer ciet” arī uzņēmējiem. Līdzās šiem faktoriem jāpieskaita arī elektroenerģijas un degvielas cenu kāpums. Lai to kompensētu, neatliek nekas cits kā paaugstināt produkcijas cenu.
“Valdība runā par darba ražīguma kāpināšanu, kas veicinātu produkcijas izlaides palielināšanu, kuru kompensētu ar lielākām algām. Ja man zēni dienā piecu datoru vietā saremontē desmit, tad viņi ir kāpinājuši darba ražīgumu un man viņiem ir jāpaaugstina alga, jo, redz, ierēdnim, kas astoņas stundas sēž birojā un cilā papīrus, to arī palielina. Taču viņam 40 latu vietā piemaksā 150, un tā jau ir visīstākā inflācijas veicināšana,” savs situācijas redzējums ir I. Pētersonam.
“Uzaudzētas” štata vietas
J. Bočs atceras, ka savulaik, lai mazinātu bezdarbu, pamatīgi “uzaudzētas” štata vietas valsts pārvaldes institūcijās. Toreiz valsts tā risināja sociālas problēmas, bet tagad tas kļuvis par slogu visai ekonomikai.
“Pirms vairākiem gadiem es nonācu darbā Zemkopības ministrijā. Trīs mēnešus cītīgi rakstīju, pārbaudīju, salīdzināju, sūtīju un iegrāmatoju dažādus dokumentus. Ik dienu bija daudz jāpadara. Taču tad es sāku vērtēt, vai no manas rosīšanās viena vārpa tīrumā ir izaugusi lielāka, vai kartupelis kļuvis garšīgāks. Es pametu šo darbu. Joprojām uzskatu, ka mums ir ļoti daudz lieku cilvēku valsts pārvaldē. Viņu rosīšanās un par to saņemtās lielās algas nedod nekādu pienesumu valsts ekonomikai,” spriež J. Bočs.
Runājot par izsludināto taupīgās dzīves modeli, Bauskas uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi. Ko taupot nepadarīs šodien, tas rīt būs jāpaveic ar lielākiem izdevumiem. Diezin vai būtu prātīgi likt, piemēram, pašvaldībām taupīt uz iedzīvotājiem paredzamo pakalpojumu sniegšanas rēķina.
Uzņēmējs nešķērdē
“Uzņēmējs jau pēc savas definīcijas nevar būt izšķērdīgs. Ja viņš nestrādās taupīgi, tad izputēs,” atzīst I. Pētersons. Viņš uzskata, ka runāt par dzīves līmeņa pasliktināšanos arī nebūtu visai korekti: “Pavērojiet laukumus pie mūsu lielveikaliem! Sestdienās “Rimi” laukumā grūti novietot automobili. Veikalu plauktos dažreiz pēcpusdienās vienu otru preci nevar atrast. Bauskā tiek atvērtas degvielas uzpildes stacijas, un neviena neizput.”
Tātad daudziem nauda ir. Valsts uzdevums būtu veicināt vienmērīgāku līdzekļu sadali, rosināt to ieguldīšanu ražošanā, ar nodokļu sistēmas rekonstrukciju veicināt tautsaimniecības attīstību, turklāt vienmērīgāk nekā tas ir līdz šim. Šis būtu viens no Bauskas uzņēmēju ierosinājumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai un inflācijas mazināšanai. “Bauskas Dzīve” aicina arī citus pilsētas un rajona uzņēmējus paust savu viedokli šajā jautājumā.
