Cāļus skaita rudenī, naudu – visu gadu. Vieni miljonus, otri tūkstošus, vairākums simtus un vēl mazāk.
Cāļus skaita rudenī, naudu – visu gadu. Vieni miljonus, otri tūkstošus, vairākums simtus un vēl mazāk. Pēdējie šķendējas pa kaktiem, nereti pasūdzas “Brīvajam mikrofonam” Latvijas Radio vai avīžu slejās. Lielie naudas skaitītāji savu negausību izklieguši valsts mērogā, nekautrīgi cildinot savu profesionalitāti un darbaspējas, kas mēnesī tūkstošiem latu vērtas. Tikai ar lietpratību kā ir, tā ir – pret inflāciju, piemēram, nekādi radikāli līdzekļi nav atrasti. Turklāt aicinājums taupīt ir virzīts vairāk uz leju, pie tiem, kuri jau gadiem ilgi dzīvo skaudras taupības režīmā.
Tiesības un nepieciešamību celt darba algu Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, galvenokārt tās vadītājam E. Stiprajam, stingri aizstāvēja arī prezidents V. Zatlers. Taču viņš neizturēja aso kritiku un paziņoja, ka nākamgad algas pilī paliks iepriekšējās, un ieteica citām valsts institūcijām darīt tāpat.
Valsts pārvaldē algas pieaugušas par 40 procentiem, bet apetīte nav rimusi. Esot jāpārspēj privātās struktūras, kas aizvilinot spējīgākos darbiniekus. Sacensība visos līmeņos, arī darbaroku trūkuma dēļ, novedusi pie nepieredzēta cenu kāpuma, ko ražotāji diktē tirgotājiem.
Tiklīdz televīzijas raidījumos beidzas inflācijas seku kārtējā apspriešana, reklāmā ielaužas kādas bankas runasvīrs un aicina grābt naudu tūlīt, bet maksāt tikai nākamgad. A. Kalvītis brīdina – dzīvot uz parāda ir riskanti. Jo vairāk tāpēc, ka algu piemetumu iesaldēs. Šī paša iemesla dēļ valdību neiespaidošot ne pedagogu, ne medicīnas darbinieku piketi un pat streiki ne. Premjers secinājis, ka skolotāju Latvijā esot par daudz. Sarūkot audzēkņu skaits, slēgtas vairākas skolas, bet pedagogi neejot mazumā. Nozares tiešie pārraudzītāji gan apgalvo, ka trūkstot gandrīz pustūkstoš skolotāju, tāpēc daudzi strādājot ar pārslodzi, atalgojumā nebūt nesaņemot tūkstošus. Politiķi faktus prot pasniegt viņiem izdevīgā variantā.
Beidzot demisionējis ekonomikas ministrs J. Strods. Premjers nesteidzas apstiprināt ne “tēvzemiešu” piedāvāto E. Cilinski, ne kādu citu kandidātu. Pildīt ministra pienākumus Kalvītim nebūšot grūti, to jau esot darījis desmit mēnešu. Tādā gadījumā, kurš būtu vainojams ekonomikas ministrijai piedēvētā bezdarbībā?
Piektdienas vēlā vakarā (21. septembrī) atkāpās Saeimas spīkers I. Emsis, noliekot arī deputāta mandātu. Beidzot pele iekritusi slazdā – Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Digitālās televīzijas afērā apsūdzība uzrādīta Šķēles bijušajam padomniekam J. Liepniekam. Viņš ir jau divdesmitais un, jādomā, ne pēdējais.
Ceturtdien, 20. septembrī, Saeima apstiprināja šīgada budžeta grozījumus ar 0,4 procentu lielu pārpalikumu. Skaidrots arī, no kā tas saskrabināts. Tas gan nesaskan ar viena no ietekmīgākajiem politiķiem – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra A. Štokenberga –sacīto “Kas notiek Latvijā?” pagājušajā trešdienā – budžeta pārpalikums veidots uz vairāku simtu miljonu sociālā budžeta rēķina…
Deviņdesmit septiņu gadu vecumā klusiņām aizsaulē aizgājis viens no Latvijā vecākajiem žurnālistiem, padomju varas represijās cietušais mūsu novadnieks stelpietis Osvalds Porietis. Dažādu sīku iemeslu dēļ arvien atliktā tikšanās tagad sāp.
