Šajā rudenī lauku darbiem ir citādāks ritums nekā iepriekšējos gados – tehnika un cilvēki nav jānodarbina cukurbiešu audzēšanā.
Šajā rudenī lauku darbiem ir citādāks ritums nekā iepriekšējos gados – tehnika un cilvēki nav jānodarbina cukurbiešu audzēšanā.
Pirms pāris nedēļām, braucot pa Lietuvu, varēja vērot, ka šī tehniskā kultūra padevusies ļoti labi. To pašu saka pāris zemnieku, kas arī šajā pavasarī nelielā platībā iesēja cukurbietes nevis pārstrādei, bet izmantošanai lopbarībā vai meža zvēru piebarošanai.
Zaļo daži lauki
Viesturu pagasta zemnieku saimniecībā “Spāriņi” bietēm atvēlēti 30 hektāru. Kaut arī ražas novākšana vēl nav sākta, internetā ievietotais sludinājums par cukurbiešu pārdošanu ir pamanīts. Lopbarībai tās vēlas iegādāties Jēkabpils rajonā, uz turieni tiks vests pieprasītais daudzums. “Spāriņu” saimnieks domā, ka arī nākamgad nelielā platībā audzēs cukurbietes. Viņš ievērojis, ka ne tikai mūsu rajona Svitenes un Viesturu pagastā, bet arī dažviet Dobeles pusē redzami cukurbiešu lauki. “Spāriņi” pagaidām šīs kultūras novākšanas tehniku negrasās pārdot, sakņu izcelšanai paredz izmantot Vācijā ražotu firmas “Stoll” divrindu kombainu.
Neizdodas, kā domāts
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar vairākiem lauku uzņēmējiem un interesējās, kur palikusi šim darbam nepieciešamā tehnika un kā to izdevies pārdot.
SIA “Lielmežotne” valdes loceklis Edgars Cielavs informēja, ka Vācijas firmas “Holmer” lieljaudas cukurbiešu novākšanas kombains ir aizrunāts, taču pārdots vēl nav. Viņaprāt, iztirgot var visu. Ja šo tehniku nepaņems Baltkrievijas uzņēmēji, vedīs atpakaļ uz ražotājvalsti. Mūsdienīgais iekrāvējs, ko izmantoja cukurbiešu kraušanai, der arī citos darbos. Mežotnieki īpaši nežēlojas par šīs tehniskās kultūras iziešanu no aprites un to pamato: “Cukurbiešu audzēšanas pašizmaksa pēdējos gados ievērojami paaugstinājās, un iepirkuma cena vairs nebija tik augsta, tādējādi arī peļņa samazinājās. Tā kā “Lielmežotne” attīsta piena lopkopību, vienas augkopības nozares zaudējums vairāk ietekmē augu seku, strādājošo skaits nav bijis jāsamazina. Turklāt “Holmer” kombains bija savu mūžu nokalpojis, un šādas jaunas tehnikas iegāde izmaksātu ievērojamu summu.”
Arī SIA “PS Līdums” bija viena no lielākajām cukurbiešu audzētājām un pēdējās divās sezonās novākšanā izmantoja jaudīgāku tehniku, kas bija pirkta, jau zinot, ka šai nozarei nav drošas nākotnes. Par tirdzniecības darījumiem nauda saņemta, bet tie nav bijuši tik veiksmīgi, kā cerēts, saka uzņēmuma tehnikas pārzinātājs Pēteris Nagņibeda. 2004. gadā ražotais sešrindu “Holmer” šajā rudenī ražu vāks Ukrainā, bet divi iekrāvēji bija jāved projām uz Vāciju, lai tos varētu ātrāk pārdot. Potenciālie pircēji, uzzinot, ka prece nāk no Latvijas, kļūstot piesardzīgāki. Savukārt, ja tā atrodas Vācijā, pārdošanai ir drošāka garantija.
Pārdot var visu
Latvijā lielākā cukurbiešu audzētāja SIA “Uzvara-Lauks”, kur šī kultūra aizņēma līdz 1000 hektāru lielu platību, veiksmīgi visu tehnikas komplektu pārdevusi Ukrainā. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš stāsta: “Mums ir izdevies rast labu sadarbības partneri Rovnas apgabalā. Šī firma iegādājas lietotu lauksaimniecības tehniku, un uz Ukrainu ir aizvesti augsnes apstrādes agregāti, sējmašīnas, miglotāji, kombains un iekrāvējs. Viņi organizēja smagās tehnikas transportēšanu un paši par to maksāja. Pie mums vairs palicis tikai viens agregāts, kas jāsagriež metāllūžņos. Ukrainā esam ieguvuši labu tirgu arī citām lauksaimniecības mašīnām, ko vairs neizmantojam, atjaunojot tehnikas parku. Vairāk iepazīstot šīs valsts lauksaimniecību, varu sacīt, ka nav nodoma tur strādāt un kopt zemi. Turpmāk iespējama sadarbība, pārdodot tehniku, ko paši neizmantojam.
