Novadnieka Arnolda Spekkes 120. jubilejas zinātniskā konference 20. septembrī Vecumnieku tautas namā pulcēja daudz Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku un ciemiņu no ārvalstīm.
Novadnieka Arnolda Spekkes 120. jubilejas zinātniskā konference 20. septembrī Vecumnieku tautas namā pulcēja daudz Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku un ciemiņu no ārvalstīm.
Nepārejoša vērtība
Publiciste Anna Žīgure 1995. gadā rakstīja: “Latvijā ir atgriezušies dzīvie un mirušie no austrumu taigām un rietumu klaidiem. Viņi atkal ir savā vietā, Latvijas zemē un dzīvē – fiziskajā un garīgajā.” Diplomāts, vēsturnieks un Latvijas patriots Arnolds Spekke viņnedēļ savā dzimtenē atgriezās pavisam – tagad viņa un dzīvesbiedres Aleksandras atdusas vieta ir Vecumnieku kapsētā. Izcilā novadnieka intelektuālais mantojums Latvijā vēl nav īsti novērtēts. To atzīst akadēmiķi Jānis Stradiņš un Andris Caune, kā arī autoritatīvi vēsturnieki.
A. Spekkes monogrāfiju “Latvijas vēsture” padomju laikā zināja tikai ierobežots speciālistu loks, turpretī trimdā tā bija pirmā grāmata, kas Rietumos dzimušajiem tautiešiem sniedza pamatzināšanas par savas valsts pagātni. “Viņa grāmatu un rakstu vērtība ir nepārejoša. Gribas cerēt, ka atgriešanās dzimtenē un, iespējams, Arnolda Spekkes lasījumu tradīcijas iedibināšana pievērsīs sabiedrības lielāku uzmanību šim cilvēkam – pagātnes pētniekam un nākotnes vēstniekam,” konferencē nolasītajā ziņojumā uzsver Jānis Stradiņš.
Ceļvedis valsts vēsturē
Komentē konferences dalībnieks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš: “Arnolds Spekke 19 mūža gadus pavadīja ASV. Man negadījās viņu satikt, toties vēsturnieka grāmatas un sabiedriskā darbība manu dzīvi ir ļoti ietekmējuši. Pārceļoties no Eiropas uz dzīvi ASV, Arnolds Spekke bija pirmais cilvēks, kas amerikāņiem sāka skaidrot Latvijas vēsturi. ASV skolās Latvijas vārds gandrīz netika pieminēts, tāpēc mums, jauniešiem, bija jāpaļaujas uz savu vecāku un vecvecāku sniegto informāciju. Mana interese par Latviju kļuva aktīva 1978. gadā, kad pirmo reizi atbraucu uz dzimteni. Man ieteica izlasīt Arnolda Spekkes grāmatu “Latvijas vēsture”. Tā arī izdarīju un līdz pat šai dienai bieži citēju lielisko darbu.”
Tradīcijas pēctecība
Kad mūsu valsts bija okupēta, rietumvalstīs darbojās Latvijas sūtniecības, nevis vēstniecības. A. Spekke pagājušā gadsimta 50. gados Vašingtonā bija Latvijas pilnvarotais lietvedis, bet 1963. gadā kļuva par sūtniecības ārlietu dienesta vadītāju, skaidro vēsturnieks Ainārs Lerhis.
Pēc valsts neatkarības atjaunošanas ASV tika nodibināta vēstniecība. Ojāru Kalniņu iecēla par Latvijas Republikas (LR) pirmo vēstnieku Savienotajās Valstīs. “Es ienācu kādreizējā Spekkes kabinetā Vašingtonā, kur bija sēdējis arī viņa pēctecis Anatols Dinbergs, un izjutu īpašu auru. Man bija gods deviņus gadus strādāt šajā ēkā, pārstāvot Latvijas valsti,” teic Ojārs Kalniņš.
Labākā mācību grāmata
Zinātniskās konferences dalībnieku vidū bija Ingrīda Meierovica, Oļģerts un Astra Pavlovski, kuri jau ilgi dzīvo dzimtenē, bet savulaik aktīvi darbojās Pasaules brīvo latviešu apvienībā (PBLA) trimdā. Oļģerts Pavlovskis, LR bijušais vēstnieks Spānijas Karalistē, sacīja: “Arnolds Spekke bija studenšu korporācijas “Gundega” goda filistrs. Organizācijā darbojās arī mana sieva Astra. Diemžēl man nav laimējies satikt profesoru Spekki. Konferencē Vecumniekos piedalās vairāki PBLA pārstāvji.”
Ingrīda Meierovica “Bauskas Dzīvei” pastāstīja, ka A. Spekki ir labi pazinis viņas vīrs Gunārs Meierovics. “No Austrālijas es nokļuvu ASV 70. gadu beigās, kad diplomāts jau bija miris. Toties viņa darbs “Latvijas vēsture” ir mana vislabākā mācību grāmata. Tā ir dzīva un interesanta monogrāfija, kas noteikti būtu jāizlasa ikvienam latvietim. Tad nu iznāk, ka savā ziņā esmu saistīta ar izcilo personību. Jaunatklājums ir fakts, ka mana dzimta, kuras saknes ir Vallē un Kurmenē, un diplomāta Spekkes dzimta ģeogrāfiski ir atradušās tik tuvu,” secina Ingrīda Meierovica.
