Iecavas novadā, netālu no Zorģiem, šosejas pretējā pusē atrodas piecas viensētas, ko vieno līdzīgi nosaukumi. Visos māju vārdos ir minēti rūķi.
Iecavas novadā, netālu no Zorģiem, šosejas pretējā pusē atrodas piecas viensētas, ko vieno līdzīgi nosaukumi. Visos māju vārdos ir minēti rūķi.
Īpašumi maina saimniekus
Savulaik ēku pudurī atradās “Cimmermaņu Rūķi”, “Strauta Rūķi”, “Mazrūķi”, “Straumēnu Rūķi” un “Lielrūķi”, teic Helēna Beitiņa, kuru sastapām “Cimmermaņu Rūķos”. Viņa ciemojās pie sava znota. No pagalma ir labi saskatāmas arī pārējās ēkas. Par iepriekšējiem gadsimtiem tagad liecina vien veci koki, jo daži nami ir pārbūvēti, bet divām mājām jaunie īpašnieki ir mainījuši nosaukumus. Tā “Strauta Rūķi” ir tikuši pie vārda “Rūnas”, bet “Lielrūķus” tagad sauc par “Gruntēm”.
Helēna piemetina, ka apdzīvotās vietas vēstures pētīšana ir znota Dadža Avota un viņa tēva Arvīda interešu lokā, kurš mantojumā ir atstājis pierakstus. Viņš bijis liels dabas mīļotājs un novada vēstures pētnieks, kuru vienojušas kopīgas intereses ar ceraukstieti, dzejnieku Rūdolfu Saulāju.
Ēkām kopīga īpatnība
Sarunā Dadzis Avots atzīst: “Mans tēvs bija ievērojis, ka visām piecām mājām ir kopīga iezīme – virs jumta izbūves viena baļķa gals, konstrukcijai nosēžoties, ir sagriezies. Tas ļāva izteikt pieņēmumu, ka ēkas ir būvējis viens meistars. Tēvam izdevās noskaidrot, ka tas bijis amatnieks Cimmermanis, bet sīkāku informāciju par namdari diemžēl nebija iespējams iegūt. Reiz, atrokot pamatus “Cimmermaņu Rūķos”, tēvs atrada liellopu kaulus. Literatūras avotos viņš bija lasījis, ka mēra laikā mājdzīvniekus upurēja un apraka zem jaunceļamas mājas. Toreiz pamatus nemūrēja, bet guļbūves lika uz lieliem akmeņiem. Ēka varēja šķobīties, bet nekad nesagāzās. Pēc tēva un maniem aptuveniem aprēķiniem visām piecām mājām varētu būt vismaz 150 gadu. Manas ģimenes dzīvojamā ēka vairākkārt ir pārbūvēta, toties klēts gan ir autentiska. Tās iekšienē uz sienas joprojām var saskatīt ar melnu, noturīgu krāsu veidotu uzrakstu “Zimmermann 1872″. Tā ir svarīga vēsturiska liecība, jo amatniekiem agrāk bija tradīcija iegravēt savu uzvārdu un gadskaitli.”
Ievēro senu ticējumu
Šajā apvidū Dadzis Avots pašlaik ir vienīgais pamatiedzīvotājs, kas jau trešajā paaudzē saimnieko “Cimmermaņu Rūķos”. Kaimiņu mājām īpašnieki ir mainījušies ne reizi vien. Tiesa, neviens vēl nav izdibinājis, kāda saistība māju vārdiem bijusi ar pasaku personāžiem – rūķiem.
“Savulaik “Strauta Rūķos” ieprecējās turīga saimnieka dēls no Tērvetes pagasta “Rūnu” mājām. Latviešiem ir ticējums, ka jaunais īpašums jānosauc iepriekšējā nama vārdā, lai nezustu pārticība,” skaidro Dadzis Avots. Viņš piemetina, ka tēvs aizrautīgi pētījis arī Iecavas novada raksturīgākos sarunvalodas vārdus un pierakstījis to skaidrojumus bloknotā. Tas ir saglabājies, vienīgi Dadzim nav bijis vaļas iedziļināties savāktajos materiālos. Var gadīties, ka pierakstos ir minēti arī vietvārdu skaidrojumi, lai gan Arvīds Avots vairāk interesējās par dzīvo valodu.
