Rajona pagastu vadītāji, iebilstot pret iekļaušanos lielajā Bauskas novadā, min Lietuvas bēdīgo pieredzi.
Rajona pagastu vadītāji, iebilstot pret iekļaušanos lielajā Bauskas novadā, min Lietuvas bēdīgo pieredzi. Kaimiņvalstī apsverot iespēju pirmā līmeņa pašvaldības sadalīt mazākās. Cik patiess šis apgalvojums, “Bauskas Dzīve” pārliecinājās 19. septembrī.
Laikraksts pētīt administratīvi teritoriālo reformu uz Biržu rajonu devās jau pirms diviem gadiem, proti, 2005. gada 9. decembrī. Toreiz uzrunātie iestāžu, uzņēmumu pārstāvji un iedzīvotāji bija apmierināti ar lielo pašvaldību. Jāatgādina, Lietuvā pirms 17 gadiem seņunijas (pie mums pagasti – K. S.) apvienojās rajonu robežās. Biržu rajona Padome (RP) ir pirmā līmeņa vietvara. Seņunijās palika administratīvi teritoriālie centri jeb pakalpojumu punkti. Otrā līmeņa pašvaldība Lietuvā ir apriņķi. Biržu rajons ietilpst Panevēžas apriņķī. Kaimiņvalstī ir 11 apriņķu.
Laucinieki ievēl savējos
Pašreizējie Biržu RP ievēlētie tautas priekšstāvji līdzīgā skaitā dzīvo pilsētā un laukos, teica vietējās avīzes “Biržiečiu Žodis” (“Biržu Vārds” – K. S.) galvenā redaktore Jaņina Bagdoniene. No 25 tautas kalpiem septiņi ir piederīgi Tautas zemnieku partijai. Par lauciniekiem balso seņuniju iedzīvotāji. Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem Biržu rajonā dzīvoja ap 35,8 tūkstošiem iedzīvotāju, no tiem mazāk par pusi – 15 tūkstoš – rajona centrā Biržos. Turklāt attīstību sekmē rajona pārstāvis Lietuvas Seimā, kurš arī ir no Zemnieku partijas.
“Izspiež” solījumus
Dzīves kvalitāti lielā mērā nosaka iedzīvotāji. Aizvien lielākas un stiprākas kļūst ciemu sabiedriskās organizācijas (s/o). Biržu rajons nevalstisko organizāciju (NVO) skaita ziņā ieņem pirmo vietu Lietuvā, ar lepnumu uzsvēra laikraksta redaktore. Pieci seši entuziasti aizrauj līdzi pārējos. Viņi nežēlo savu laiku un spēku. Ļaudis jau iemācījušies pievērst uzmanību, tā vairs nav problēma. Ja vajadzīgs – atbrauc paši uz pašvaldību.
Biržu RP mērs, vicemērs, administratīvi teritoriālo centru vecākie vienmēr ierodas apdzīvoto vietu svētkos. Tur viņi aprunājas ar ļaudīm. Neformālā gaisotnē vietējie “izspiež” no vadītājiem solījumus, ar humoru teica galvenā redaktore.
Ieguldījumi dažādās jomās
Sabiedriskajām organizācijām rakstīt projektus palīdz RP speciālisti. Ļaudis finansējumu uzlabojumiem gūst no Anglijas, Nīderlandes fonda, Eiropas Savienības, valsts un Biržu pašvaldības. Tā pēdējos divos gados paaugstinājusi līdzfinansējumu (agrāk bija desmit procentu apmērā no kopējās ieceres izmaksu summas, pašlaik nozīmīgiem ES projektiem līdz 25%). Pērn valsts lauku NVO projektos ieguldīja trīs miljonus litu, šogad – sešus, informēja Biržu RP vicemērs R. Martinonis.
Pirms sešiem gadiem Biržu rajona kādas seņunijas NVO aktīvisti atjaunoja nodegušu baznīcu. Iedzīvotāji naudu prasīja fondiem un pašvaldībām, bet darbus veica paši.
Vietvara veic lielos darbus. Līdzīgi mūsu Skaistkalnei un Bārbelei Birži ir karsta kriteņu teritorija. Tas apgrūtina pazemes infrastruktūras veidošanu. Pašlaik pilsētā maina kanalizācijas un ūdensapgādes maģistrāles trasi divu kilometru garumā. Turklāt RP izstrādā ceļu remontu, jaunās rajona bibliotēkas celtniecības u. c. ievērojamus projektus.
Vietvaras administratīvi teritoriālie centri seņunijās un pilsētā strādā pie apdzīvoto vietu kanalizācijas, ūdenssistēmas renovācijas. S/o nevar savākt līdzekļus tik apjomīgiem darbiem, to palīdz RP.
Pieejami sociālie darbinieki
Lietuvā nākamgad beigsies zemes reforma. Latvijas zemes dienestam radniecīgā kaimiņvalsts iestāde ir pieejama iedzīvotājiem – darbinieki strādā arī pašvaldības administratīvi teritoriālajos centros seņunijās un pilsētā. Paplašinājies Bērnu tiesību dienests, reģionālās iestādes atrodas vietējo pašvaldību teritorijā. Rēķinus iedzīvotāji maksā pastā, ar pastnieku palīdzību, kredītiestādēs un elektroniski. Lietuvas elektroenerģijas sniedzējs līdzīgi Latvijai centralizējis iestādes. Par elektrības traucējumiem jāzvana uz Viļņu, taču elektriķi ātri novēršot bojājumus.
Pēc rajona laikraksta redaktores vārdiem – Biržu RP Sociālo pakalpojumu centrs un sociālo darbinieku sistēma strādā ne tikai vārdos. Katrā seņunijā ir pa diviem sociālajiem darbiniekiem, tā RP priekšsēdētāja vietnieks Rimants Martinonis. Speciālisti risina problēmas ar nelabvēlīgām ģimenēm, vientuļiem pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām utt. Sociālajiem darbiniekiem gan reti sakot paldies, lai gan darba apjoms viņiem ir liels.
Sadzīvē palīdz arī policija
Interesanti, ka Lietuvas policija veic arī sociālo funkciju. Nemunēles seņunijā kādai sievietei saplīsis telefons, stāstīja J. Bagdoniene. Tā nav līnijas vaina, par aparāta maiņu jāmaksā 50 litu (ap 10 latu – K. S.), atbildējis “Lattelekom” līdzīgais Lietuvas uzņēmums. Lauciniecei tas bijis dārgi, viņa piezvanījusi uz avīzi. Galvenā redaktore, apsverot iespēju palīdzēt, vērsusies pie policijas. Likumsargi pasmējušies un nomainījuši ierīci.
Šogad bērnu trūkuma dēļ Biržu rajonā slēdza trīs sākumskolas, atklāja R. Martinonis. Diskusija par izglītības iestādes aizvēršanu sākas, ja skolā paliek mazāk par desmit audzēkņu.
Iedzīvotājiem, kam nav personiskā auto, grūtības sagādā sabiedriskais transports. Rajona maršruti, kam bija lieli izdevumi, ir slēgti. Autobusu kursēšanu pakārto skolēnu pārvadājumiem. Pašvaldība dotē veco cilvēku un audzēkņu izmantotos maršrutus. Lauciniekiem nav viegli tikt uz poliklīniku pilsētā. “Ceļi mums ir labi, bet maršrutu salīdzinājumā ar Latviju ir mazāk. Ir vietas, kur autobuss brauc divas trīs reizes nedēļā,” tā avīzes pārstāve. Arī šajā ziņā no svara ir iedzīvotāju aktivitāte – spēja vienoties, rast izeju.
Visvairāk uztrauc inflācija
“Nekas nav mainījies. Pensija ir maza, bet pārtika veikalos dārga. Laukos ir labāk – sava maize, piens,” tā par dzīves kvalitāti izteicās Biržu iedzīvotāja Jenovaite Keariene. Sadzīves problēmas viņa dodas risināt uz pilsētas pakalpojumu centru.
Pašlaik Pačeraukštes seņunijas centrā notiek kanalizācijas un ūdensapgādes renovācija, kā arī ūdens attīrīšanas iekārtu restaurācija. Vietējās pamatskolas (207 audzēkņi) direktora vietniece mācību darbā Stefaņija Vegieņie nav dzirdējusi par iespējamo pašvaldību dalīšanu: “Domāju, ka tas nenotiks. Mūs vairāk uztrauc lielais bezdarbs un mazais atalgojums. Iedzīvotājiem grūti dzīvot, audzināt un skolot bērnus. Visur vajadzīga nauda. Tomēr pamazām viss nostājas savās vietās. Cenšamies, strādājam.”
Pamazām kļūst labāk
Pačeraukštes seņunijas administratīvi teritoriālā centrā strādā vadītājs, atbildīgais par 16 seņunijas kapsētām, divi sociālie darbinieki, lauksaimniecības speciālists un seši kultūras darbinieki (viens uz pilnu slodzi, pārējie uz pusslodzi). Pačeraukštē darbojas četras NVO, tās ir lielākajos seņunijas ciemos. Centra vecākais Vitauts Džejs teica: “Daži politiķi runā par pašvaldību samazināšanu lieluma ziņā. Taču tāda lēmuma visdrīzāk nebūs. Pamazām dzīve kļūst labāka. Protams, ne tik ātri, kā gribētos ļaudīm.”
***
Viedokļi
– JOLANTA VAĻUŅIEŅE, Pačeraukštes seņunijas centra veikala pārdevēja:
– Iedzīvotājiem uz vietas ir pieejami feldšera, sociālo darbinieku un administratīvā centra pakalpojumi. Uztrauc inflācija. Otra lielākā laucinieku problēma – maz darba vietu. Tās ir pakalpojumu centrā, skolā, divās tirgotavās, lauksaimniecības kooperatīvā un zemnieku saimniecībās. Jaunatne iztiku pelna pilsētā, pārceļas dzīvot uz lielpilsētām vai dodas peļņā uz ārzemēm.
– RIMANTS MARTINONIS, Biržu rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks:
– Valdībā rit diskusija par mazākām pašvaldībām, proti, pašreizējās rajona vietvaras varētu sadalīt uz pusēm. Par pārmaiņām domā saistībā ar Eiropas Savienību. Pašvaldībai jābūt optimālai. Igaunijā un Latvijā ir mazākas vietvaras.
Mēs uzskatām, ka pašlaik ir normāla situācija. Daļa cilvēku domā, ka pašvaldība rajona robežās ir par lielu, proti, vara ir par tālu no tautas. Taču sociālajā jomā pie mums tas negatīvi neatsaucas.
– JAŅINA BAGDONIENE, Biržu rajona laikraksta “Biržiečiu Žodis” galvenā redaktore:
– Neesmu dzirdējusi par iespējamo pašvaldību dalīšanu. Uztrauc cits – pasta monopols centralizē reģionālās iestādes. Samazinās darba vietas, tā ir asa problēma.
Par vajadzīgo uz vietas spriež vietējie iedzīvotāji izveidotās sabiedriskajās organizācijās. Viņi iecerēm piesaista ārējo finansējumu, iegulda arī savus līdzekļus un spēkus. Lauku nevalstiskās organizācijas veido apvienību. Tās enerģiskā vadītāja ir ievēlēta Biržu rajona Padomē. Tur viņa aizstāv vietējo izstrādātus projektus.
