Skaidrot baušķeniekiem, kas ir obligātā un kas brīvprātīgā veselības apdrošināšana.
Skaidrot baušķeniekiem, kas ir obligātā un kas brīvprātīgā veselības apdrošināšana, 28. septembrī bija ieradušies Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploniņš un apdrošināšanas sabiedrības “BTA” Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Danzbergs.
Diskusijai dzirksteli piešķīla Saeimas deputāte un ārste Ingrīda Circene. Izdevuma “Latvijas Avīze” rīkoto tikšanos vadīja tās galvenā redaktora vietnieks Ivars Bušmanis.
Tālāk neesam tikuši
Sarunas ievirze izraisīja izbrīnu, jo jau 11. septembrī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš intervijā izdevumam “Dienas Bizness” bija paziņojis, ka 2008. gadā obligātā veselības apdrošināšana valstī netiks ieviesta, kas vien zina, kad tiks.
Veselības ministrs Vinets Veldre sacījis, ka obligātā veselības apdrošināšana ar 2009. gadu būtu jāievieš cilvēkiem, kuri strādā profesijās ar paaugstinātu arodslimību, smagu nelaimes gadījumu risku. Idejas par obligāto veselības apdrošināšanu izskanējušas jau 1996., 1998. un 2002. gadā, bet tālāk neesam tikuši. Turpretim Igaunijā šī obligātā apdrošināšana jau ieviesta un katra darbspējīgā cilvēka veselība ir apdrošināta.
Pensionāri neizpratnē
Bauskas tautas namā sanākušie lielākoties bija pensionāri, un viņi atzina, ka nesaprot obligātās apdrošināšanas būtību. Jau tagad tāda nodrošina neatliekamo palīdzību, kas mainīsies, ieviešot jauno kārtību? Daži cilvēki darbspējīgā vecumā savukārt neslēpa bažas, vai tik tas nebūs vēl viens nodoklis. Veselības ministrijas valsts sekretārs gandrīz vai lika tā nojaust, nosaucot 150 miljonus, kas varētu papildināt veselības budžetu.
Ingrīda Circene atgādināja, ka opozīcijai Saeimā ir arī cits viedoklis, ka veselībai jānovirza kādi 5% no pašreizējā ienākuma nodokļa. Katra cilvēka naudas “masa” atbilstīgi jāsaista ar veselības apdrošināšanu. Tas gan samazinātu to šī nodokļa daļu, ko saņem pašvaldības.
Uzsverot, ka ikvienam jārūpējas par savu veselību, lai nav jāslimo, runātāji izpelnījās pensionāru neizpratni zālē. Viņi nevar pagriezt dzīves pulksteni atpakaļ, un jācīnās ar vainām, kas mūža gaitā uzkrātas. Sviteniece Valija Pūcēna visu mūžu nostrādājusi par mediķi, tagad jūtas bezpalīdzīga, kad pašai jāārstējas. Viņa iegādājusies “Rīgas Slimokases” Zaļo polisi, bet, lai veiktu operāciju, nepieciešama Sudraba vai Zelta polise. “Kur tādu ņemt?” vaicā pensionāre.
Jau pēc diskusijas “Bauskas Dzīve” precizēja, ka “Rīgas Slimokase” piedāvā arī minētā līmeņa veselības apdrošināšanu privātpersonām. Turklāt jāņem vērā, ka šī ir vienīgā apdrošināšanas sabiedrība, kas sniedz šo pakalpojumu atsevišķiem cilvēkiem, ne tikai juridiskām personām.
Apdrošināšanas sabiedrības “BTA” Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Danzbergs atgādināja, ka par veselības brīvprātīgo apdrošināšanu vecākiem būtu jāgādā viņu bērniem. Viņš tā darot un iesakot to arī citiem.
Ko varam gaidīt?
Saulainiete Margarita Gaile mudināja celt jaunu korpusu Stradiņa slimnīcas acu slimību nodaļai. Vēl kāds izteica pārmetumu, ka ilgi, pat vairākus mēnešus, jāgaida uz svarīgu izmeklējumu, bet, ja maksā pilnu cenu, rindā nav jāgaida. Ingrīda Circene iebilda, ka gluži tā vairs nav, un aicināja valdību tomēr atgriezties pie mediķu algu paaugstināšanas. Pašlaik situācija ir tāda, ka Latvijā akūti trūkst medicīnā strādājošo, gan medmāsu, gan ārstu, un viņi visi strādā vairāk par vienu slodzi, citādi vispār nebūtu, kas iet palātās. Var celt jaunas slimnīcas, bet kurš tajās strādās? Pašlaik mediķi izvēlas darbu citās profesijās vai aizbrauc no valsts, jo nav apmierināti ar paveiktā vērtējumu naudā, krīzes cēloņus analizē Ingrīda Circene.
“Ko mēs no šiem kungiem varam gribēt, gaidīt un saņemt? Ne viņi mums ko dos, nekā. Atliek vien lūgt Dievu, lai Tas mums dod labu veselību vai ņem pie sevis,” tā dzirdēto novērtēja tikšanās dalībniece codiete Johanna Jaungaile. Ar viņas vārdiem tikšanās beidzās, bet klausītāji devās pie Ingrīdas Circenes, Armanda Ploniņa un Ginta Danzberga uzdot individuālus jautājumus.
