Man patīk ik pa laikam ielūkoties grāmatā «100 lauku sētas Latvijā». Katrā lappusē uztveru kādu vēstījumu un varu ļauties iztēlei, kā tik dažādu māju saimnieki spējuši dot savas zemes stūrītim īpašu raksturību un neatkārtojamību.
Man patīk ik pa laikam ielūkoties grāmatā “100 lauku sētas Latvijā”. Katrā lappusē uztveru kādu vēstījumu un varu ļauties iztēlei, kā tik dažādu māju saimnieki spējuši dot savas zemes stūrītim īpašu raksturību un neatkārtojamību. Lielākajā daļā attēlu skatāmas senas celtnes, kas uzturētas un koptas, lai saglabātu senču garu. Un, manuprāt, laipas mešana no tālās pagātnes uz šodienu ir tas pievilcīgākais. Jā, pietāti pret mantojumu vārdos grūti izsacīt. Vislabāk tā sajūtama attieksmē, kad redzi, ka priekšteču gājumam un veikumam bijis sargājošs pieskāriens. Tāds skatījums un izpildījums dod līdzsvaru un harmonizē vidi. Cilvēkam arī labāk sokas gan domās, gan darbos. Tas attiecināms arī uz sešām sētām, kas plašajā izdevumā “ieceltas” no Bauskas rajona.
Vērojot mūsdienu straujo individuālo apbūvi, ir divējādas izjūtas. Prieks, ka nopelnītais tiek ieguldīts mājokļos. Ar to saprotu – cilvēki kļūst piederīgāki un piesaistītāki Latvijai. Šajā globalizācijas laikmetā, kad visas durvis uz pasauli vaļā, tas ir ļoti svarīgi. Tomēr mani mulsina, īpaši jau galvaspilsētas Rīgas, kā arī Latvijas lielu un mazu pilsētu tuvumā jauncelto māju izvietojums un arhitektūra. Varbūt kļūdos, bet šķiet, ēkas, paceldamās tik žigli kā sēnes pēc ražīga lietus, nespēj iegūt individualitāti. Tādēļ baidos, ka pēc gadiem pārdesmit izveidot albumu ar 100 Latvijas savveidīgām sētām būs ļoti grūti.
Manas simpātijas raisa un sirdi sasilda klasiskas vērtības. Aizgājušās vasaras ieprieca bija Vecumnieku pagastā redzētais. Jaunas ģimenes, kas var to atļauties, ir uzbūvējušas vai ceļ un cels guļbūves mājas. Tām izvēlētā teritorija upītes krastā it kā pieprasa šādu apbūvi, un gluži vienkārši ir lieliski, ka cilvēki to sapratuši. Nevērtēšu šādas celtnes priekšrocības salīdzinājumā ar citām, bet vizuāli latviskā ainavā tās iekļaujas vislabāk. Priecājos, ka Cēsu rajonā uzņēmējs Aivars Zvirbulis īsteno ieceri, kas sākotnēji arī man šķita nepiepildāma. Viņa izsapņotais Amatciems ir tieši tāds – ar Latvijas senās lauku arhitektūras stilu piepildīts. Mājas celtniecībā iespējams izvēlēties vienu no trim apbūves tipiem – koka karkass, guļbūve vai mūra ēka, to papildinot ar laukakmens, dekoratīva koka apšuvuma, krāsota apmetuma vai stikla ārsienu apdari. Pieļaujamie jumta segumi ir niedres, plēstas koka skaidas, māla vai cementa dakstiņi, kā arī zālāja segums.
